Klāt jau piektā diena. Pēc kārtīgām sātīgām brokastīm dodamies uz pavisam netālo Kenilworth Castle. Pareizāk sakot uz to, kas no tās palicis.
Pēc pusstundas bijām klāt. Ja tā pavisam godīgi, tad šīs ir skaistākās drupas, kādas esmu redzējusi.
Šī ir bijusi viena varena pils! Kas par vēsturi! Patiesi žēl, ka šī skaistā pils, kura celta 12.gs., 17.gs. vidū Pilsoņu karā pamatīgi cieta, tomēr vēl joprojām tajā notika saimnieciskā darbība. Diemžēl 18.-19.gs tā gāja bojā vēl vairāk un kļuva tikai par tūrisma objektu. To veicināja Valtera Skota 1821.gadā uzrakstītā poēma Kenilvorta, kur tika atainotas Roberta Dadlija un Elizabetes romantiskās attiecības. Vēsturnieki gan to sauc par pārspīlējumu un fikciju, jo viņus saistījusi tikai draudzība mūža garumā. Lai gan, kā saprotams, tad Dadlijs ar Elizabeti vairākas reizes šeit tikās. Kā nu tur bijis, to zina tikai viņi paši. Gan jau esat redzējuši kādu no daudzajām šī stāsta ekranizācijām. Populārākā laikam ir filma Elizabeth ar Keitu Blanšetu un Džozefu Fainsu.
Šajā gravīrā var redzēt galvenās svinību zāles greznumu. Ak, kaut manas acis varētu to redzēt! Visas sienas ar gobelēniem!
Līdz mūsdienām ir labi saglabājies Leisteras vārtu nams, kurā šobrīd ir ierīkots muzejs.
Gravīrā redzams neparasts kamīna dekors. Izrādās, ka tas ir Elizabetes I gultas gals, kuru izpostītajā pilī atradis viens no vēlīnajiem īpašniekiem.
Skaists šo daudzo notikumu liecinieks ir Elizabetes dārzs. Pie Lestera vārtu nama ir skaistas terases košam dobēm. Sēdējām, ieturējām līdz paņemto lanču un baudījām skatu.
Bet tā ir tikai daļa no Kenilvortas dārza. Ir otra daļa, kur atrodas arī putnu sprosts, kur dzīvo dažādi dziedātājputni un paipalas. Burvīga vieta!
Ar pašiņiem mēs noteikti neko nenopelnīsim, bet atmiņai paliks foršās sajūtas par kopā būšanu.
Kaspars nebūs savā ādā, ja neuzvilks kaut ko galvā, vai nepieskarsies kaut kam saistītam ar bruņām.
Ar baudu pavadījām šeit dienas lielāko daļu. Iegādājāmies suvenīrus, arī īpašo Mead vīnu. Tas ir medus vīns. Tas ir tradicionāls vīns, kuru baudīja viduslaikos Anglijā, bet pasaulē tas ir zināms jau 4000 gadu.
Tā kā mājās bijām diezgan laicīgi, tad ķērāmies klāt dārza darbiem. palīdzējām Baibai apgriezt vīnogas, iestādījām vakar iegādāto rozi, pārstādījām, kam vajag vairāk gaismu, pārstādījām, kam vajag ēnu.
Iestādījām burvīgo Deivida Ostina audzētavas šī gada jaunumu rozi Elizabeth. Pasaka!!! Kā es viņu gribu! Diemžēl uz Eiropu viņu vēl netirgo. Bet man viņa būs! Pavisam drīz! Es dabūšu!
Pēc labi padarīta darba malkojam vīnu. Ļoti neparasts dzēriens. Par vīnu to grūti saukt, tas ir lēnam malkojams garšīgs dzēriens.
Ir sestdienas rīts un šodien ir tā diena, kad skatīsim savām acīm, ko liekas jau ļoti labi pazīstu. Ir redzētas tūkstošiem bilžu un simtiem video, bet klātiene tomēr ir kas cits. Stundas brauciena attālumā no Baibas mājas ir Deivida Ostina rožu audzētava un dārzs. Tā ir kā Meka jebkuram rožu audzētājam.
Kā jau sestdienā, apmeklētāju ir ļoti daudz. Knapis atrodam vietu mašīnai. Nu šeit noteikti ir jāpozē! Ir jāatzīmējas - es te biju!
Es nevaru aprakstīt vārdos sajūsmu, ieejot dārzā!
Laikam jau par šo notikumu būtu lieki daudz runāt. Vienīgais par ko biju ārkārtīgi pārsteigta par paraugdārza lielumu. Pēc redzētajiem video bija licies, ka apskatei pietiks pusstunda, nu labi... stunda. bet mēs tur pavadījām gandrīz 4 stundas.
Šī ir poza, kāda es biju pārsvarā. VISAS gribēju ostīt! Nu tik ļoti vilinoši!
Un protams visur gribējās fotosesijas. Cilvēku bija ļoti daudz, bet neviens nebāzās virsū. Ja redzēja, ka fotografējam, tad nenāca klāt un netraucēja. Tas ir tik jauki un neparasti.
Dāmas un kungi! Nedrīkst būt Anglijā un nebaudīt pēcpusdienas tēju ar skoni, kas saucas Cream Tea! Ja kāds nav vēl baudījis šo tradicionālo kārumu, tad no visas sirds iesaku. Pēc skata necilais cepums ar džemu un cloted cream (pie mums tāds nav nopērkams, ekvivalents varētu būt maskarpones krēms) pasniegts ar tradicionālo Earl Grey tēju ar pienu. Pasakains garšu savienojums! Gardēža baudījums! Un kas var būt labāks kā baudīt šo našķi Deivida Ostina dārzā, rožu ieskāvumā no skaistiem porcelāna traukiem arī ar rozēm. Par daudz? Nē! Rožu nevar būt par daudz!
Ja vēl nav gana, tad vairāk realitātes sajūtas būs apskatoties šo video!
Pirms došanās uz dārzu, apskatījos darba laikus un kā nokļūt uz dārzu. Atradu informāciju, ka 12.jūnijā dārzs vienīgo reizi gadā būs slēgts dēļ avio šova. Tas palīdzēja izvēlēties doties turp sestdien 11.jūnijā. Staigājot pa dārzu, virs galvām bija redzami un dzirdami dažādi vecāki un jaunāki lidaparāti. Mēs kļuvām pavisam ieinteresēti, jo liekas, tas viss notiek pavisam blakus.
Izrādās pāris kilometru attālumā atrodas Royal Air Forse, kur nākamajā dienā notiks īpaši svarīgs notikums ar dažādiem retro lidaparātu paraugdemonstrējumiem. Kā arī ir aplūkojams lidmašīnu muzejs. Ja jau esam blakus, braucam!
Pietuvojoties jaušama rosība. Visur brīdinājumi par rītdienas notikumu. Mašīnas stāv zālienā. Nolemjam, ka laikam te tā pieņemts. Līdz muzejam aizejam ar kājām.
Ieejot mums saka, ka stāvvieta ir maksas.
- Jā, ļoti jauki, bet mēs nolikām mašīnu labu gabalu prom, esam atnākuši ar kājām.
- Ak, tā, nu labi, tad ejiet!
- Bet biļetes? Cik jāmaksā?
- Par brīvu! Tikai stāvvieta maksas!
Wow! Vai tiešām? Nu šī diena mums ir unikāla! Reāli viss for free! Jo Ostina dārzs ir par brīvu un avio muzejs arī!
RAF muzejā ir apskatāmi visi iespējamie lidojošie aparāti kādi jebkad ir piederējuši britu aviācijai. Muzejs izvietots gan ārā ar iespaidīgākajiem eksemplāriem, gan četros angāros apskatāmas iekšā izvietotas ekspozīcijas. Pie lidaparātiem apskatāmi arī tanki un pat kosmiskā kuģa daļa, laikam tā, kura atgriežas uz zemes kopā ar aeronautiem.
Pilnīgi noteikti avio entuziastiem te ir ko darīt vairākas dienas. Tā kā mēs jau bijām nostaigājušies pa dārzu, bija jau krietna pēcpusdiena, pa skaļruņiem tika ziņots par muzeja slēgšanu. Ātri ātri steidzām aplūkot pēdējo angāru. Jo trīs stundas šeit tiešām ir par maz. Bet nu šī vieta noteikti ir puiku vieta! Te bija daudz vietas fotosesijām Kasparam.
Vietā, kur bijām nolikuši auto, lūkojamies pāri sētai un ieraudzījām šādu smalku militāro lidaparātu.
Par šo dienu teksta mazāk, bet vairāk vizuālās informācijas. No visas sirds iesaku šīs abas vietas. Būs priecīgas gan meitenes, gan zēni!
Kad vienojāmies par to, kur dosimies uz divām dienām un Baiba teica, ka jādodas uz Jorkšīru, tad skaidrs bija uzreiz, ka viens no pieturas punktiem būs Jorka. Ne tikai tamdēļ, ka tā ir Jorkšīras galvaspilsēta, bet arī tamdēļ, ka tā ir svarīga vieta vikingu pirmajām apmetnēm.
Nu jā, nu jā... ir tāda lieta... draugi jau zina, ka esam vēstures frīki, ka muzeji, pilis un viss vēsturiskais ir mūsu stihija. Un ja vēl varam redzēt kaut ko par vikingiem, tad tas ir jāredz!
Jorka ir ļoti skaista un sena pilsēta. To dibinājuši romieši 71.g.p.m.ē. 9.gs.beigās Jorku iekaroja vikingu vadoņa Ivar Bonless (latviski skan dīvaini, nezinu kā pareizi Ivars Bezkaulis) vadībā. Tā kļuva par galveno vikingu apmetni Lielbritānijā ar 10000 iedzīvotājiem, kā otrā lielākā pilsēta aiz Londonas. Vikingi to pārdēvēja par Jorvik.
Pirmais, ar ko iesaku apskatīt ir pilsētas mūris. York City Walls ir labi saglabājušies pilsētas aizsargmūri. Tos uzbūvēja romieši, bet ar vikingu ienākšanu, nekas daudz tur vairs nebija atlicis. Mūrus atjaunoja iebrucēji, lai aizsargātos no centieniem atgūt pilsētu. Mēs uz mūra uzkāpām no Micklegate Bar, kas ir ceremoniālie vārti, pa kuriem pilsētā iegāja monarhi. Protams, jau pēc pilsētas atgūšanas. Pats Ričards Lauvas Sirds ir jājis cauri šiem vārtiem.
Mūris ir saglabājies trīs lielos posmos. No tā var uzkāpt un nokāpt kur nepieciešams. Apskatot pilsētu, izgājām praktiski visus mūri. Tā ir iecienīta pastaigu vieta pilsētniekiem.
Nākamais must see ir York Minster(Jorkas katedrāle). Katedrāle tika pabeigta 1472. gadā pēc vairāku gadsimtu ilgas celtniecības. Tā ir viena no lielākajam šāda tipa katedrālēm Ziemeļeiropā. Tā ir slavena ar savām krāšņajām vitrāžām. Vienreizēji skaists astronomiskais pulkstenis liek sastingt laika priekšā. Katedrāle ir vēstures liecību, sakrālās mākslas un laika liecību pārpilna.
Neesam ne tuvu reliģiski fanāti, pareizāk sakot esam pilnībā ateisti, bet šādas vietas apskatīt ļoti patīk, jo tur var apbrīnot cilvēka roku un fantāzijas lidojuma rezultātu, kas stāv pāri laikam...
Maza liriska atkāpe... Mēs Anglijā bijām karalienes Elizabetes Platinum Jubilee svinību nedēļā. Bijām iedomājušies, ka visādi suvenīri, atribūti un citādi ar šo jubileju saistīti liberiņi būs atrodami uz katra stūra. Bet kā gan mēs bijām alojušies! Vai nu trakie briti visu bija izpirkuši vai to vienkārši nebija. Toties ejot uz katedrāli mēs satikām pašu karalieni! Ar "laikam" gan būtu jāpietiek! Cik bieži esat satikuši pašu karalieni mājot pa logu?
Pasmaidām un ejam uz katedrāli.
Kā jau saprotams man ir miljons bildes, bet nu kāda jēga tās likt, jo to ir jāredz ar savām acīm!
Tālāk mūsu ceļš ved uz vecpilsētu. Apskatām mīlīgās senās mājiņas un meklējam Jorvik muzeju. To apmeklēt Kasparam bija sapnis jau sen pirms mēs vispār plānojām šo braucienu. Jāsaka gan, ka neko daudz kas tur un kā tur nezinājām. Skaidrs, ka tur aplūkojami dažādi ar vikingiem saistīti artefakti. Jāpiemin, ka muzejs ir uzcelts vietā, kur arheologi no 1976.-81.gadam veica izrakumus un uzgāja vikingu apmeti ar daudziem artefaktiem.
Un tad mēs iegājām iekšā... nonācām garā rindā... neko nesapratām, tik turpinājām kaut ko gaidīt. Domājām, ka dēļ kādiem ierobežojumiem nelaiž visus iekšā ekspozīcijā. Zem stikla grīdas redzami apmetnes pamati, gar sienām fotogrāfijas no izrakumiem... lēnām virzāmies uz priekšu. Darbinieki izskatās kā vikingu bāleliņi - gariem matiem, lina kankaros, pastaliņām līdzīgos apavos. Tad viens mums saka - and now let's feel it, taste it and smell it! (... un tagad sajutīsim, sagaršosim un saodīsim!)
Parunāsim pēc video noskatīšanās.
Nu?! Kā?! Pārsteigums? Tādu muzeju mūsu acis vēl nebija redzējušas!
Teikšu godīgi... es slikti padomāju par blakussēdētājiem... Nodomāju, ka kāds ir palaidis balodīti, kāds pārāk iesvīdis. Bet ak Die's! Tajā silē mēs sēžam trijatā! Un tad es sapratu, ka tās visas smakas ir reālas. Labi, ka nekas no tā visa nebija jāēd! Ha ha ha!
Vēl aizgājām uzmest acis vienam apskates objektam Clifford's Tower. Tur arī ir muzejs, bet tam mums vairs nebija spēka. Apskatījām to no ārpuses. Un pa mūra augšu devāmies uz mašīnu.
Tā jau nebūšu es, ja nemeklēšu rozes visur kur eju. Un šādus jaukumus redzēju ne vienu vien.
Kontrastam mazliet uzfilmēju kārtīgu bāni. Četras joslas abos virzienus. Visās joslās kustība. Viss notiek!
Pārguruši un izsalkuši kā vilki pēc divarpus stundām bijām mājās. Gatavot neko negribējās. Baiba ierosināja doties uz The Old Smithy un paņemt steiku. Viņiem esot labs. Mēs tā kā viebāmies, jo neesam steika cienītāji. Bet pagaidi gan... mēs nekad nebijām ēduši TĀDU steiku! Pie tam - ņem divus, dod klāt vīna pudeli. Žēl, ka par trijiem nedod divas pudeles. Ha ha ha! Īpašais piedāvājums šodien pa brīvu dod karamelizētus burkāniņus. Ņammm ņammm ņammm...
Nu ko! Trešā diena galā. Es jau zinu ko mēs darīsim rīt! O jā... tas būs KAUT KAS!!!
.jpg)
