Tātad mūsu maršruts bija šāds -
Kopumā nobraukti 4000km ar astīti. Ceļojums ieplānots 8.dienas.
1.diena
Izbraucām sestdien 21.06. pl.5:20. Ieplānots pirmajā dienā nobraukt 1250km. Jā, nu patraki, bet norunājam mainīties. Tā nu es pie stūres, visu esmu pārdomājusi. Plāni sastādīti, viss rezervēts un arī izprintēts. Man tā patīk. Tad ir mieriņš. Esam jau aiz Bauskas, oma laba, laiks labs, ceļš brīvs... un tad man sirdī ieduras duncis... kā lai es to pasaku Kasparam?!?! Esmu paņēmusi pilnīgi visu!!! Tikai ne savus un mašīnas dokumentus, jo neņēmu lielo ikdienas somu, kur viss ir iekšā! Saņemos un pasaku. Dzīva esmu, tad jau tik traki nebija. Metu ripā un braucu mājās. Nu jā, stulbi, ļoti stulbi! Ļoti ļoti stulbi! Mājās bijām dažas minūtes pirms 7. Tātad reāli startējām pl.7. Un reāli kilometri līdz pirmajai nakšņošanas vietai ir 1400. Nu neko darīt. Bet Kaspars saka - Ja ceļojums ir sācies šādi, tad noteikti viss pārējais noteikti būs ideāli. Tpu tpu tpu... kaut nu tā būtu!
Protams pēc pl.7 vairs nav ne tik tukšs ceļš, ne tik raiti iet. Liekas visi ir izlēmuši doties ceļojumā tieši uz Jāņu brīvdienām.
Pie Varšavas maināmies. Es vairs nevaru. Acis paliek rūtainas un kāja stīva. It kā jau, kas tad tur... sēdi un stūrē. Bet mūsu Puteklītim, tā sauc mūsu mašīnu, nav kruīzs. Visu laiku jākontrolē pedālis.
Visu ceļu bija uztraukums par Polijas - Vācijas robežu, jo ir atjaunota robežkontrole. ChatGPT arī mani biedē ar 4-5 stundu rindām, bet tuvojoties robežai neredzam auto pieplūdumu, lai varētu būt tādas rindas, pie tam ir sestdienas vakars. Kad to saku Čatam, viņš man saka - Nu labi, varbūt nav tik daudz, bet ar stundu lai noteikti rēķinos. Uz robežas tiešām "bānis" ir bloķēts, tiekam novirzīti cauri DUS, kur ir sabūvēti vairāki angāri, stāv padsmit policijas busi, bet mūs neviens netur. Policisti velk bruņu vestes. Viss tāds nopietns un saspringts. Bet mēs vienkārši izbraucam cauri! 3 minūtes un esam Vācijā! Nopietni? Nopietni! Mums ir baigi paveicies, vai kāds baigi pārspīlē.
Pl.19 pēc vietējā laika esam viesnīcā pie Drēzdenes. Viss ir super! Ja nu kas, varu ieteikt. Ļoti laba!
2.diena
Ceļamies un veļamies. Šodien plānos apskatīt Drēzdeni. Savādāk vienmēr tiek braukts garām. Galvenais mērķis ir vecmeistaru gleznu galerija.
Pēc ieilgušā Latvijas slapjā un aukstā pavasara, sajust 28 grādus no paša rīta ir ļoti patīkami. Sataisam kapiju savā 1,2l krūzē un esam gatavi.
Drēzdenes centrs tiešām ir ļoti pievilcīgs. Par muzeju domājām, ka mūs jau grūti ar ko pārsteigt, bet tiešām ļoti laba vecmeistaru kolekcija. Muzeju sauc par Cvingeru (Der Dresdner Zwinger), tas ir izvietots ķeizara pilī. No pils interjera nekas nav palicis, kā jau vispār no pašas Drēzdenes nekas nepalika pēc 1945.gada bumbošanas, bet pils un pilsēta ir atjaunoti un izskatās kā "sena".
Tur mēs ieraudzījām draudzenes Kristīnes attēlojumu -
Arī ļauno kaimiņzemes vadoni ieraudzījām!
Bet pie Rafaela Madonnas ar bērnu es apraudājos. Tas ir kas tik ļoti iespaidīgs un patiesi milzīgs! Pa visu sienu! Tas nav kā Luvrā maziņā Da Vinči Mona Lisa vai pavisam sīciņā Vermēra Meitene ar pērles auskaru Hāgā.
Labi, ko es te par gleznām, bet ir vērts, patiesi!
Cvingerā ir apskatāmas vairākas ekspozīcijas - vecmeistaru gleznas, Ķīnas un Meisenes porcelāns un senie mērinstrumenti.
Jā! Šis ir porcelāna ziedu pušķis un tie pērtiķi un viss pārējais arī!
Kaspara selfiņa kompozīcija trijatā - es, Antra un dibens 😁
Īstenībā bija grūti, jo mums, pieradušiem pie kādiem +15, +35 uz akmeņiem bija diezgan grūti. Bet vispār, laime beidzot sasilt līdz kaulam!
Priekšā vēl kādu 4h brauciens pie draugiem uz Veitshöchheim, lai gan braucam jau n-to reizi, bet nekad neiemācīšos šo sarežģīto nosaukumu. Pilnīgi kauns, bet nesanāk! Man sanāk kaut kāds - Veišhošheim. Bet zinu, ka nav pareizi.
Sirsnīga tikšanās, apskāvieni, cienastu atdošana, gardas vakariņas, mēļu patrīšana un jau jādodas pie miera.
3.diena
Skats no mūsu guļamistabas ir debešķīgs! Tā ir Mainas upes ieleja.
Kristīne un Winnijs šodien mūs ved ekskursijā. Pirmais apskates objekts ir ārkārtīgi neparasts. Līdz pat šim brīdim nebija pārliecības, ka tas ir īstais, bet tikko izlasīju Weingut Him mājas lapā, ka šī ēka tiešām ir īsta meistara Hundertvasera gara darbs! Kas ir bijuši Vīnē, vai mācījušies kultūras vēsturi, noteikti zina šo arhitektu un mākslinieku. Bija patiess brīnums Vācijas lauku ārēs ieraudzīt šo pērli. Diemžēl, pirmdienā vīna veikals ir ciet, bet apskatīt no ārpuses bija liels prieks.
Burvīgi! Vai ne!
Tad mūs aizveda uz Daugavas lokiem. Tā vismaz teica Kristīne. Izrādās pavisam līdzīgi kā Daugava, arī Mainas upe met pamatīgas cilpas. Te arī ir vīna darītava. Upes krastos tās ir ļoti daudz.
Tad jau laiks Vircburgai. Vircburgā esam bijuši vairākas reizes, apskatīti daudz un dažādi objekti, bet nekad nebijām bijuši pašā centrā. Un mēs lūdzām, ka gribas noiet pa "Kārļa tiltu". Nē tas nav Kārļa tilts, bet pa gabalu izskatās kā Prāgas Kārļa tilts. Tas ir vienkārši Alte Mainbrücke (Vecais Mainas tilts). No tilta paveras brīnišķīgs skats uz Marienbergas cietoksni un kapellu, kur bijām iepriekšējā reizē.
Kara laikā Vircburga arī tika noslaucīta no zemes virsas. Vecpilsēta un tilts ir atjaunoti, bet lielākā daļa ir zudusi vēstures annālēs. Winnijs pēkšņi man jautā - Vai tu zini kā tika ieņemts Jēzus? - šis jautājums mani pamatīgi samulsināja, sāku kaut ko tur stāstīt par svēto garu... - Es jums tūliņ parādīšu! - tas mani samulsināja vēl vairāk... Un tad mums tika parādīts šis bareljefs virs vienas no katoļu baznīcām vecpilsētas centrā. Tur priekšā bija tūristu grupa, kuriem arī tika atrādīts šis vēsturiskais fakts.
Un kā jums šī ideja? Izrādās Dievs pa trubu Jēzu nogādāja tieši Marijai. Te gan parādīts, ka uz galvu, jo nez vai baznīckungi atļautu attēlot uz kurieni tieši vajadzēja nogādāt, lai pēc tam piedzimtu Dieva bērns. Es ceru, ka neviena reliģiskās jūtas neaizvainoju, bet tieši šādi tas ir attēlots uz katoļu baznīcas Vircburgā.
Vēl maza pastaiga pa bīskapa rezidences dārzu.
Un tagad laiks svinēt Jāņus! Pirmo reizi mūžā esam Līgo vakarā ārpus Latvijas. Vismaz nepārēdāmies un nepiedzērāmies 😂 Un piedzīvojām Jāņu vakara brīnumu - simtiem lidojošu jāņtārpiņu!
