Norvēģija 4.daļa, ūdens diena un Brigene

Šorīt neviens nekur nedzen, rīts sākas samērā laiski. Pēc iepriekšējā vakara dzīves svinēšanas ceļamies uzmanīgi, ieklausoties iekšējā balsī. Nē! Viss ir kārtībā! Sajūta ir lieliska. Vēl joprojām ārā ir dievīgs un silts laiks. Līdzi paņemtie gumijnieki nemaz nav redzējuši Bergenas - lietus pilsētas īsto dabu.
Puiši jau no paša rīta ir ļoti darbīgi. Dosimies ar laivu fjordā. Jeeee! Laivosim!
Bet visu pirms nesteidzīgas brokastis uz terases. Dievinu šo skatu!

Brauciens Fanas fjordā ne ar ko neatšķiras no izbraukuma jūrā. Ūdens ir daudz, dziļš un sāļš.

Video redzams kā mēs braucam garām slepenai militārai zonai, kur nav ieteicams vicināties ar kamerām un Jānis  iesaka Kasparam labāk neskatīties binoklī.
Piebraucam pie Dacei un Jānim vien zināmas vietas, kura tiek noteikta pēc akmens klintī un tiek laisti iekšā āķi. Uzzinām, ka šeit ir samērā sekli, tikai 80m dziļš. Tiek ielaisti 26 āķi ar makreles ēsmu.
Tagad jānogaida.

Bet neba jau braukuši tik zivis ķert! Šodien sezonas atklāšanas diena muzejam, kurš atrodas uz Lysøen salas un kur var nokļūt tikai ar laivu.

Liekas, ka esmu diezgan muzikāli izglītota, bet, man par lielu kaunu, nebiju dzirdējusi par slavenāko Norvēģijas vijolnieku, sauktu par Ziemeļu Paganīni.
Šeit varat uzzināt vairāk par viņa biogrāfiju. Nu ļoti interesanta un īpaša personība ar ekstravagantu dzīves stilu un gaumi. Muzejs tiešām pārsteidza. Ar lielu interesi noklausījāmies gida stāstītajā.
Ja kādam rodas interese apmeklēt šo īpašo muzeju, šeit norāde.

Ieraugot šo gleznu mēs, latvieši sasmējāmies. Vai nerodas asociācijas? Es uzreiz padomāju, ka autors gleznojis sākumu Jaņa Rozentāla gleznai No baznīcas.

Esam apskatījuši interesanto eklektikas pārpilno namu un dodamies skatīties, kas pie āķiem.

Nekad vel nebiju tā priecājusies par lomu! Kaspars vispār bija pārlaimīgs. Jānis teica, ka mums ir ļoti paveicies, jo parasti iemet āķus uz kādam četrām piecām stundām, lai kaut ko noķertu. Bet šeit tikai divas stundas un tāds skaistums!!! No šīm trim skaistulēm es pazinu tikai mencu, tur vēl ir lira un, piedod Jāni, nepazīstama zivs, kuras nosaukumu jau aizmirsu.
Pēc publikācijas man atgādināja, ka trešā zivs ir lange.

Nu varam braukt mājās ar lielisko lomu un kolosālo omu!

Re, kur labi redzams kā ceļš beidzas kaut kur nekurienē, klints krāvumos. Visdrīzāk ieiet kaut kur fjorda dziļumos. Kas tur notiek un kamdēļ, to mums nebūs lemts uzzināt.

Šovakar vēl paredzēta Bergenas apskate.

Visām A-HA fanēm, ak nu jā, zinu ka ir arī fani, būtu jāzina, ka Bergenā atrodas vairāki vides objekti, kurus ir veidojis Magne Furuhomens. Kā šeit rakstīts, tad šis ir trauks, kurš mēra nokrišņu daudzumu Bergenā. Interesanti! Kā es saprotu, tad pa celiņu uz ostu tērcīte neapsīkst nekad, izņemot tās dienas, kad mēs esam tur. Un kā izrādās sausums Bergenā turpinās. Tur vēl joprojām jau gandrīz trīs nedēļas nav lijis! Bergenā +30 grādi neesot bijuši 140 gadi.

Mēs tiekam vesti uz Must See Bergenā. Jābrauc augšā Flojen kalnā.

Elpa aizraujas! Visa Bergena pie kājām!
Augšā ved trošu tramvajiņš, 5.minūtes un esam augšā.
Šeit var iegūt visu informāciju par to kā nokļūt, cik maskā un ko tur darīt. Tur ir skatu laukums, kafejnīca, bērnu laukums, pastaigu taka un vēl viss kas cits.

Lai skatu neaizklātu nesmuki augi, pa nogāzi ganās kazas. Katrai kazai ir vārds. Melnajam āzim ir pavisam interesants vārds. Nez vai to var attiecināt uz rasismu vai labu humoru?

O! Meitenes! Šī brīdinājuma zīme mums!

Vēl noķeram kādu trolli un dodamies lejā.

Mums ir paveicies ar to, ka brīvdienas turpinās un ir jau pavēls, kad visi mazie ekskluzīvie veikaliņi un darbnīciņas ir ciet. Centrs ir samērā tukšs. Veco apbūvi varam izbaudīt bez tūristu pūļiem.

Nu ļoti interesanti! Nerakstīšu visu Bergenas - Hanzas pilsētas vēsturi, bet tiešām ļoti iesaku apmeklēt šo īpašo Norvēģijas pilsētu.

Atceļā uz mašīnu, apmeklējam slaveno Brigenes zivju tirgu, kurš diemžēl vairs nav savā senatnīgajā un autentiskajā izskatā. Nesen tika uzcelts stikla un metāla klucis, kur tiek tirgotas zivis par fantastiskām cenām. Bet neskatoties uz to, cilvēki ir samēra daudz un restorānos apmeklētāju netrūkst. Vietējiem, gan jaunais tirgus riebjas un viņi tur neiet. Vietējie zivis ķer paši. Mēs ar dodamies mājās gatavot šodienas lomu.

Par lielu izbrīnu vaļa gaļa izskatās kā aknas.

Jānis filē perfekti! Atliek tik pagatavot.

Dace pagatavo norvēģu tradicionālo ēdienu - karsēta zivs ar vārītiem kartupeļiem un vārītu olu karstā sviestā. Tas ir kaut kas debešķīgs! Šis vienkāršais un neticami garšīgais ēdiens ir ienācis manā virtuvē uz palikšanu. Tikai vajag svaigi zvejotas okeāna baltās zivis.

Priekšpēdējā diena galā. Kas par fantastisku dienu!

Nobeigums un rezumē sekos...

Iepriekšējo daļu lasiet šeit - https://antradzivo.blogspot.com/2018/05/norvegija-3dala-neatkaribas-diena.html

Norvēģija 3.daļa, neatkarības diena

Ir pienācis 17.maijs Norvēģijas neatkarības diena. Dažas stundas pagulētas, bet pulkstenis un Daces sastādītā programma ir nežēlīga, ceļamies 7:00, jo 8:00 jābūt jau uz svinīgajām brokastīm Bergenas centrā. Esam patīkami satraukti par gaidāmo pasākumu. Šodien nedrīkst vilkt mājas bikses. Drusku sapucējamies.
Dace uzklājusi pre party svētku brokastu kafijas galdu. Tas liek justies īpaši svinīgi.

Bergenas centrs svētku rītā ir samērā tukšs. Ielas jau tiek slēgtas, jo gaidāms ikgadējais gājiens. Ejot cauri centram, pa atvērtiem logiem dzirdami saucieni, uzsaucieni un gaviles. Jau pirms astoņiem no rīta cilvēki svin. Ielās satiktie cilvēki ir svinīgi tērpušies. Vīrieši pārsvarā uzvalkos, bet ir arī sastopami tautas tērpos, toties sievietes pārsvarā visas ir tautas tērpos. Kas par krāšņu parādi! Mēs arī esam noskaņojušies svinīgi, rokās nesam karodziņus un visiem satiktajiem uzsaucam - Hei!  (Sveiks!) Daudzi atbild - Gratulerer med dagen! (Daudz laimes dzimšanas dienā!). Šo frāzi dienas gaitā esam labi apguvuši.
Nu jau esam klāt. Brokastis notiek sabiedriski reliģiskā saietu namā "Salem" pašā Bergenas centrā. Garajos sarakstos tiek atrasti mūsu vārdi. Jā tas nav nav tik vienkārši. Dace ir mūs pieteikusi jau labu laiku atpakaļ.  Lielajā aktu zālē ir klāti četri gari galdi. Blakus telpā klāti galdi ar ēdienu. Jūtamies kautrīgi un neparasti. Sanākuši apmēram 200 cilvēki. Pārsvarā svinīgi tērpi jaunieši.
Visi ieņēmuši savas vietas un tiekam aicināti dziedāt valsts himnu. Arī par to Dace ir parūpējusies, mums katram tiek izsniegts himnas teksts. Man nav laika dziedāt! Man ir jāfilmē!

Mēs kautrīgi dodamies līdzi citiem pie pilnajiem galdiem. Ļoti interesē nacionālās kulinārās īpatnības. Šeit to var izbaudīt pilnībā, jo jaunieši ir sarūpējuši tieši to, ko parasti norvēģi ēd svinīgos gadījumos. Uz galdiem ir olu salāti ar puravu, ir kartupeļu salāti ar olu un puravu, ir liels daudzums kotlešu, gaļas plates, tās gan diemžēl bija no gatavajiem izstrādājumiem, kāds bija sacepis kalnus ar pankūkām, kūpināts lasis un protams daudz sieru, deserta daļa tāda ne visai, braunijs no gatavā maisījuma. Kāds spiež uz lasi, es protams uz sieriem.

Ēšanai pa vidu notiek vairāk vai mazāk svinīgas runas. Notiek arī priekšnesumi un dažādas rotaļas. Diemžēl, tur nevaram piedalīties, jo tik brīvi valodu vēl nepārvaldām.

Punči pilni, esam vēl joprojām svinīgi noskaņoti, jādodas ielās ieņemt labākās vietas gājiena vērošanai.
Nu jau ielas ir pilnas ar cilvēkiem. Svinīgās brokastis ir paēdusi visa pilsēta. Visi smaida, sveicina un steidz vai nu ieņemt labākās vietas ielu malās vai ieņemt savas vietas kā gājiena dalībniekiem.
Mums blakus nostājas brīnumskaistas meitenes. Izsaku viņām komplimentu, viņas jūtas pagodinātas un labprāt piekrīt fotogrāfijai.

Un gājiens sākas! Kā pirmie paiet garam pilsētas galvas un svarīgās personas. Tad seko dažādas ar pilsētu un tās drošību saistītas organizācijas. Parāde ir krāšņa un skaļa.

Parāde ir gara un skaļa. Ķermenis no stāvēšanas un trokšņa jau ir paguris. Pēc pāris stundu vērošanas nolemjam doties prom. Ne jau vienkārši prom. Dacei ar Jāni jau ir gatavs plāns.

Bergenu redzam garām ejot. Īstā pastaiga tiek solīta uz rītdienu.

O jā! Mēs ejam garā pastaigā pa botānisko dārzu. Mēs esam ne tikai saulainākajā nedēļā kāda var būt Norvēģijā, bet arī laikā, kad zied rododendri.

Tiekam atvesti uz Mildes arborētumu.

Vai nav debešķīgi!

Protams, ka jāmetas dažādās pozās fotografēties.

Iespaidīgu izmēru rododendri! Pozēšana nevar beigties.

Botāniskais dārzs ir fjorda krastā. Ūdens ir kristāldzidrs! Tā vien gribas mesties iekšā.

Nonākam burvīgā vietā. Vienīgais kas prātā... bildes runā pašas. Dažs labs pat iekrita pēcpusdienas snaudā. Man nesanāk, man tik jāfilmē un jāfotografē.

Esam noguruši un izsalkuši. Jādodas uz māju pusi, bet vēl jātiek līdz mašīnai.

Mājās top svētku vakariņas. Vāram mūsu aizvesto ciema kukuli - paipalu zupu. Dace cep norvēģu mandeļkūku.

Gratulerer med dagen! Punči pilni, bet nav jau miers... esot jākāpj kalnā! Ak, jel! Vislabprātāk būtu atpūtušies lietojot atspirdzinošus dzērienus, bet nekā! Atkal jāģērbj mājas briedīšbikses un kalnu apavi.

Kalnā vedoša taka ir mīlīgi vilinoša. Nav nekas biedējošs. Kā no pasakas!

Te ir arī dažas brīvdabas mājiņas. Var aplūkot kā dzīvoja norvēģu vikingi. Varbūt varam te palikt? Ļoti jauka vieta.

Bet tad... tad pavērās skats... Viss nogurums ka ar roku noņemts! Dievīgi! Te var uzturēties stundām un baudīt un baudīt un baudīt...

Vai arī vienkārši sēdēt un soliņā kraujas malā un šūpot kājas. Kā es gribu atkal tur nokļūt!

Saule tieši pretim, bet sāk jau iet uz leju... sēžam uz soliņa, šūpojam kājas, vērojam lidmašīnas, kuras nolaižas tur, nu tur... redzat, tur pa vidu ir skrejceļš, pavisam labi redzams ka lidmašīnas nolaižas.
Ejam jau prom, bet atnāk divi puiši uz palaiž radio vadāmo lidmašīnu... Skaisti!

Vakars turpinās ar atspirdzinošiem dzērieniem un ievelkas līdz diviem naktī...

Turpinājums sekos...

Iepriekšējo daļu lasiet šeit - https://antradzivo.blogspot.com/2018/05/norvegija-2dala-udenskritumu-diena.html