svētdiena, 2026. gada 5. aprīlis

Londona pavasarī. 3.daļa

 3.diena

Šī diena ir paredzēta garām pastaigām pa Veco Londonu, kura ir paslēpusies starp Sitijas (City) debesskrāpjiem. Jā tieši modernākajā daļā ir atrodama Vecā Londona, cik nu vispār varējis būt kas saglabājies, jo liktenīgajā 1666.gadā Londonu nopostīja Lielais ugunsgrēks. Bet nu mans mērķis nav stāstīt vēsturi, bet pastāstīt par redzēto.

Pirmais objekts ir pasakaini skaistā St.Paul's Cathedral. Katedrāle šādā izskatā ir no 1710.gada. Tā arī šo katedrāli nopostīja Lielais ugunsgrēks, bet tā kā tā bija gājusi bojā pilnība, tad tika atjaunota tā laika modernā veidolā. II Pasaules kara laikā vācieši pamatīgi bombardēja Londonu, cieta arī St.Pauls un tas, kas vel bija palicis no Vecās Londonas. Bet ir tik brīnišķīgi, ka šādas vietas ir atjaunotas un mūsdienās varam baudīt pasakainu arhitektūru un mākslu.

Biļetes esmu iegādājusies jau esot mājās. Izmantoju Booking.com piedāvāto atlaižu kodu un ietaupu dažus paundus par ieeju. Tā kā esam laicīgi, tad mums ir laiks apstaigāt katedrāles dārzu. Smaržo tik saldi! Zied magnolijas, kamejas, pat jau dažas rozes, vīģes. Ļoti baudāms parciņš. 







Un nu ir laiks doties iekšā. O jā! Iekšā redzētais ir pārsteidzošs. Fotogrāfijas noteikti nevar nodot klātienes iespaidu. Nu ļoti ļoti iespaidīgi!





Ja kaut kur var uzkāpt, tad mēs kāpjam. Tā nu rāpjamies. Ja pareizi atceros, tad augstākais punkts Zelta galerija, ir 85m augstumā. Tiem, kas ir uzkāpuši Ķelnes domā, šis ir nieks. Ha-ha! Kāpjot Ķelnes domā man mutē bija asiņu garša. Salīdzinājumam Ķelnē jākāpj 144m. 


Šis ir lodziņš ar skatu no kupola uz leju. Diezgan vēderu kutinošs moments. 



Kāpjam lejā, izstaigājam vēlreiz visu, izpētām kriptu un dodamies ielās.


Beidzot tak jāpāriet pāri Millenium tiltam jeb kā vietējie to Wibbly Wobbly tilts. Šāds nosaukums tika dots par godu tam, ka atklāšanas dienā cilvēkiem uzejot uz tā, sākās satraucoša šūpošanas, dēļ kā to slēdza divas dienas pēc atklāšanas uz diviem gadiem, jo bija jāveic pārprojektēšanas un pārbūves darbi.



Otrā krastā apejam Globe teātrim, vēl mazliet turp un atpakaļ un nākam atpakaļ uz šo krastu. Dodamies pa vienu no vecākajām ielām Fleet Street (Blusu iela). Nākamais apskates punkts ir viens no vecākajiem darbojušamies pabiem Ye Olde Cheshire CheeseTas atvērts 1538.gadā, protams Lielajā ugunsgrēkā aizgājis bojā, bet atjaunots un turpina darboties. Esam priekšpusdienā, krogs ir vaļā, bet nav tam piestāvošās burzmas, toties varam to brīvi izstaigāt, paņemt pa sidram un apsēsties cellei līdzīgā vietā. Īsti nezinu, bet liekas, ka tas viss ir trijos stāvos, varbūt pat vairāk. Un neparasti ir tas, ka bāra letes ir vairākas. Oj, kā gribētos pabūt te īstajā atmosfērā. Jāpiemin, ka šī leģendāra vieta ir bijusi iecienīta ļoti daudziem slaveniem cilvēkiem. Mums pazīstamākie varētu būt Marks Tvens un Čārlzs Dikenss. 





Nedaudz uz priekšu ir nākamā vieta, kuru ejam aplūkot no iekšpuses - Old Bank of England. Kaut kā man nav īpaši bilžu, iesaku ieiet saitē un apskatīt profesionālas bildes. Šī ir vecā banka, kura pārbūvēta par pabu, bet vairāk gan izskatās pēc restorāna. Galdiņi rezervēti uz visu dienu, bet mēs atrodam kur piesēst un iedzert kafiju. 

No manas šodienas programmas nav vēl pat puse. Dodamies tālāk. 

Nākamais objekts ir Temple Church kvartāls. Diemžēl pati baznīca ir slēgta, iekšā skan ērģelmūzika,  būtu jauki tur būt, bet visu jau nevar dabūt. Izstaigājam brīnišķīgo kluso kvartālu, kur nav cilvēku pūļi, ir mierpilni, saulaini un ļoti skaisti. 






Izejam no klusuma uz rosīgo Temzas promenādi. Priekšā labs gabaliņš, ko iet, bet ir tik skaista diena, promenāde ir ļoti patīkama pastaigai. Ejam un runājam, cik žēl, ka gar mūsu Daugavu nav tik attīstīta infrastruktūra un garas promenādes. Jā jā ir Ķengaraga promenāde. Piedodiet, bet no nosaukuma vien man zosāda saceļas, nē paldies. 




Aizejam līdz Lielā ugunsgrēka monumentam. Tur var uzkāpt augšā, bet paldies, šodien vairs nē. Gana kāpts. Un kājas jau pamatīgi jūt... tulznas ir vēl lielākas. Man ir ērtākie apavi pasaulē! Bet kāpēc man metas tulznas uz pēdām!!! Aaaaaaaaaaa!!!


Nākamais gala mērķis ir St Dunstan in the East Church Garden. Tā ir II Pasaules kara laikā sabombardēta baznīca, kura nav atjaunota, bet tur ir iekārtots skvēriņš ar soliņiem un apstādījumiem. Bildēs izskatījās ļoti pievilcīga vieta, bet diemžēl šajā dienā tā ir domājuši vairāki simti citi cilvēki. Diemžēl nesanāk izbaudīt šo skaisto vietu tā, kā biju iedomājusies. Toties šeit, kā jau arī citos Londonas parkos, dzīvo dažas ārkārtīgi atraktīvas vāveres. 



Pavisam blakus Taueram ir baznīca All Hallows by the Tower. Pati baznīca nav īpaši unikāla, bet tās kriptā ir muzejs ar seno romiešu laiku artefaktu un citu vēsturisku priekšmetu ekspozīcija. Apskate ir par brīvu. 


Un šīs pastaigas pēdējais objekts ir fragments no Londonas sienas, kuru cēluši romieši. Tas tiešām ir tik iespaidīgi, ka kaut kas var tā mierīgi stāvēt tik rosīgas pilsētas centrā, kurai gājuši pāri neskaitāmi kari un uguns posti. Bet tā siena tur vienkārši stāv jau vairāk kā 2000 gadi! 



Ir jau krietni pāri pusdienu laikam, jūtam diezgan lielu izsalkumu. Dodamies uz savu Queensway rajonu paēst. Ieejam tipiskā pabā un ieturam nu ļoti tipisku britu maltīti - perfektu Fish&Chips un liellopa pīrāgu.



Pēc atpūtas brīža ir spēks un velme doties vēl kaut kur. Tepat netālu ir Holland Park. Ar metro no Queensway ir jābrauc divas pieturas līdz pieturai ar tieši tādu nosaukumu - Holland Park. Bijām tur iepriekšējā reizē pirms diviem gadiem, bet tas bija rudenī. Gribējās redzēt pavasari. Un ne mēs vieni. Protams, ka šajā skaistajā siltajā sestdienas vakarā puse no Kensingtonas rajona iedzīvotājiem bija nolēmuši darīt to pašu. Pirmais un kurieni ejam ir slavenais Kiyoto Garden. Pasakaini skaists parka stūrītis japāņu stilā. Iepriekšējā reizē varējām to baudīt nesteidzīgi un ar baudu, šoreiz bija jāstāv rindā, lai iegūtu slaveno bildi uz tiltiņa pie ūdenskrituma. Tā kā bija steiga, tad diez ko neizdevās. 




Ja ieskatās ciešāk, pa vidu ir redzama dzērve uz akmens. Tai dzērvei laikam maksā algu par darbu, jo iepriekš viņa stāvēja tieši tāpat. Noturējām par mākslīgo, bet tad izkustējās. 


Ejot tālāk ieraudzījām kaut ko pirmo reizi mūžā. Ziedošu pilnos ziedos mimozas koku. Ak, dies, kāds skaistums! 



Tur pat blakus rinda uz dželato kafejnīcu. Grēks nepaņemt. O jā! Bija perfekts! Uz viesnīcu ejam ar kājām, pa ceļam atkal noejam gar slaveno The Churchills Arms pabu. Gribēju tur rezervēt vietu vakariņām, bet praktiski neiespējamā misija un kur nu vel sestdienas vakarā. Paskatieties cik cilvēku ārpusē! 



Nu gan viss... viesnīcā esam jau tumsiņā... kājas lupatās... Šodien noiets 21km, toties uzkāpts 50 stāvos! Tā saka telefons, ticēsim tam. 

4.diena

Šodien dodamies mājup. Lidojums ir pēcpusdienā. Mums ir laiks līdz 12:50, kad atiet autobuss uz lidostu. 

Tā ka laiks nav daudz, tad esam ieplānojuši beidzot apskatīt Tower of London. Tas ir viens no apmeklētākajiem maksas objektiem Londonā. Tieši šis rīta laiks ir ideāls. Mājās esmu jau nopirkusi biļetes. Tās ir diezgan dārgas - 37GBP vienam. 

Bet pirms tam vel gribu aizvest Kasparu uz vietu, kurai nebija spēka vakar. Un tas tieši ideāli, jo vakar, sestdienas vakarā mēs neko daudz nebūtu redzējuši, toties svētdien ap 9 no rīta ir īstais laiks, jo Londona vēl guļ un viss ir ciet. 


Esam atnākuši uz ikonisko Leadenhall market. Šo vietu visi ir redzējuši neskaitāmās filmās. Visspilgtāk šī vieta attēlota filmā Wonka. Ļoti feina filmiņa. Iesaku!




Bet nu jau dodamies uz Taueru. Mums ieejas laiks ir 10:00. Ir 9:30. Dodamies jau uz ieeju, varbūt laiž ātrāk. Kaut kādus cilvēkus laiž iekšā, esam priecīgi. Rādu mūsu biļetes... un te nu ir mans lielākais "feils ever". Darbinieks norāda, ka mums biļetes ir uz vakardienu. KĀ!?!?!?! Man jau sāk raustīties lūpa. Gandrīz 80EUR ir vienkārši palaisti vējā?!?! Puisis gan mani mierina  - ja biļete nav izmantota vakar, tad varam pie kases to samainīt uz šodienas datumu, tikai ņemiet vērā, ka šodien ieeja ir no 11:00. OMG! Stunda mazāk Taueram. Mja... Biļeti samainām bez problēmām, bet ko darīt vēl stundu! Darbinieks saka, lai stājamies pie barjeras un gaidām pirmie, jo tūliņ te rinda kļūst diezgan gara. Tā arī ir. Pēc pusstundas rinda jau ir līkumā, uz 11, kad tiekam ielaisti, rinda ir vismaz 100m. 

Esam sagaidījuši ielaišanas brīdi un pa taisno dodamies aplūkot karaliskos dārgumus. Tur fotografēt nedrīkst. Tā kā laiks mums ir maz, tad skatāmies, bet īpaši nelasām aprakstus, kas nav mūsu stilā, bet nu ko darīt. 

Izejam visas norādītās vietas. Ir gan skaistas bruņas, gan iespaidīgi ieroči, bet... nav tas, ko esam domājuši te redzēt. Tas ir vienkārši muzejs. Mums patīk muzeji, bet šādā īpašā cietoksnī ar tik īpašu vēsturi nebijām gaidījuši redzēt muzeju planšetes ar gariem aprakstiem un dažiem eksponātiem aiz stikliem. 

Godīgi? Waste money! Patiesi no visas sirds - šī vieta nav tās naudas vērta! Un mēs esam muzeju, cietokšņu un piļu fani! Esam gana redzējuši, lai teiktu, kā ir. 



Ļoti patika kraukļi.


Tā nu esam beiguši. Un reāli, ja būtu vairāk laika, tad būtu palasījuši vairāk informācijas, bet ar acīm redzējām visu 1,5h stundas laikā. 

Kopsavilkums

Londonā ir ļoti daudz ko redzēt. jau tagad zinām, ko skatīsimies un baudīsim nākamajā reizē. 

Viesnīcu iesaku metro 1.zonas diapazonā. Neatmaksājas meklēt lētāku, jo tās ir tālu no centra. Ko ietaupīsiet par naktsmītni, to nobraukāsiet sabiedriskajā transportā un patērēsiet daudz laika ceļā. 

Londonā ļoti daudz lieli un interesanti apskates objekti ir bez maksas. Tikai noteikti vajag iepriekš rezervēt online, jo citādi var netikt ielaisti. 

Bet vislabāk - ņemiet nomā auto un brauciet ārpus Londonas! Tas noteikti daudzreiz skaistāk un vērtīgāk! Tā ir īstā Lielbritānija! 

Līdz nākamai reizei! 


                       Antra dzīvo: Londona pavasarī 2.daļa

trešdiena, 2026. gada 1. aprīlis

Londona pavasarī 2.daļa

 2.diena

Esam labi izgulējušies, gulta ir ērta, kas gan ceļotājiem vairāk vajadzīgs. Ejot uz brokastīm, pa ceļam vēl vairāk izbaudām un izpētām skaisto viesnīcas interjeru. Iespaidīgi!




Pēc sātīgām brokastīm dodamies sapņu piepildīšanas virzienā. Ka es jums saku - piepildiet sapņus! Vēlieties un dariet visu, lai piepildītu savus sapņus! 

Protams, ja sapņi ir realizējami. Dzīvot Bekingemas pilī pat neiedomājos realizēt, bet vispār jau nemaz negribētu. Toties maza lauku kotedža kaut kur Devonšīrā, Kornvolā vai Saseksā gan ir mūsu sapņu sarakstā. Kas to lai zin... 

Tā nu otrajā dienā devāmies piepildīt sapni, par kuru sapņojām vairākus gadus. 

Iepriekšējā reizē bijām no otrās puses, tur kur var piebraukt ar auto, kur tūristu tūkstoši un grūti izbaudīt pasakainās ainavas bez svešiem cilvēkiem kadros. Nozvērējām, ka nākamreiz iesim pa pastaigu takām un redzēsim ikonisko skatu no mums tik mīļās filmas Atonement.

Kā mums gāja un ko redzējām iepriekš, var apskatīt šeit.

Tātad mājās kārtīgi izpētīju kā uz turieni var nokļūt ar sabiedrisko transportu no Londonas. Ceļā ir jāpavada 2,5h. Mums bija jānokļūst ar metro līdz London Victoria Station, no kurienes iet vilcieni uz Seaford un Eastbourn. Biļetes uz vilcienu var nopirkt šeit. Ļoti iesaku pirkt biļetes laicīgi un izpētīt cenas, jo ir ļoti liela atšķirība braukt peak on vai peak off laikos. Cenas var atšķirties dubultā. Var braukt arī caur Seaford, bet tur ir jāpārsēžas citā vilcienā netālu no galamērķa. Brauciena garums nemainās. Pie vilciena stacijas ir jāsameklē autobusa pietura, kur pietur 12X vai 12A Coaster. Autobusi brauc bieži un biļetes pērk pie šofera. Jābrauc 22 minūtes līdz Seven Sisters Country Park. Vienam pasažierim cena ir 3GBP vienā virzienā.

Mēs protams ieņēmām vietu otrajā stāvā priekšā. Nekad vēl nebija sanācis braukt ar divstāvīgo autobusu. Ļoti interesanta pieredze. Noteikti iesaku. 

Šajā dabas parkā ir divas takas leģendāro klinšu apskatei. Mēs bijām gatavi iziet abas takas. Vispirms gājām pa taku, kura ved uz slavenajām Coastguard Cottages. Šī taka turp un atpakaļ ir apmēram divu stundu gājiens, apmēram 8,5km.

Mums ir ārkārtīgi paveicies ar laiku! Ir 20.marts, bet spīd spoža saule un ir ap 20 grādu. Jūtamies Dieva lutināti. Putni brēc kā traki. Viss gaiss vibrē. Pavasara vaibi visapkārt. 



Skati ir elpu aizraujoši! 


Atrodam soliņu un ar īpašu skatu apēdam informācijas centra kafejnīcā nopirkto saldējumu Holy Cow. Šo saldējumu var nopirkt visos UK National Trust objektos. Nu ļoooti garšīgs. 


Šo skatu nevar būt par daudz.






Mēs tak gudrinieki bijām sadomājušies, ka tam grāvītim var pārbrist pāri. Varbūt ir kāds gada laiks, kad to var izdarīt, bet ne tagad pavasarī.


Ejam atpakaļ. Kafejnīcā paņemam kafiju, paēdam līdz paņemtās uzkodas. Ja kas, tad jebkurā pārtikas veikalā var nopirkt Meal Deal komplektus. Ļoti izdevīgi un garšīgi. Tur ietilpst pamatēdiens - sendviča iepakojums vai kāds cits pēc izvēles ēdiens, uzkoda - mēs parasti ņemam sagrieztus auļus trauciņā, bet ir citas opcijas, un dzēriens - mums ūdens. Un tie sendviči ir ļoti garšīgi un sātīgi.  

Iestiprinājušies dodamies pa otru taku. Tā ir mazliet īsāka - 6,5km un apmēram 1,5h. Pa šo taku iet vairāk cilvēku. Bet plašums ir liels un neviens netraucē. 






Krasta pļavās ir daudz šādu kociņu. Ļoti atgādina ainu no grāmatas Wuthering Heights


Tā nu viens sapnis ir piepildīts. Esam ļoti laimīgi par šo dienu. Atpakaļ ceļā vilcienā jau ir tumšs. Sabiedriskajā transportā ir bezmaksas WiFi. Tas ir kolosāls bonuss tūristiem ārpus ES. Iesaku nelietot UK mājas internetu. Rēķins var būt pārsteidzošs. Glaunākos telefonos var pieslēgt eSIM. Bakstu telefonu un ko es ieraugu savā FB slejā - karalis Čarlzs III vakar bijis tieši šeit un atklājis jaunāko labiekārtoto pastaigu taku. Nu kā tā var sakrist! Mēs burtiski minām pa Čārlza pēdām, bet īstenībā bijām priecīgi, ka nesakrita vienā dienā, jo tad mums būtu patraucējuši ierobežojumi. 

Spēka vairs nav. Ar visiem sānsoļiem kopā sanākuši 30'000 soļi, 17 stāvi un kādi 22km. Uz pēdām ir tulznas, tās pulsē, bet ir laime pilnībā. Nav spēka doties vakariņās, pie metro ieejam mūsu iecienītajā Mark&Spenser Food veikalā un nopērkam Meal Deal, un vienkārši atplīstam, lai rīt jau atkal sasniegtu soļu rekordus.

Turpinājums sekos...