Kad vienojāmies par to, kur dosimies uz divām dienām un Baiba teica, ka jādodas uz Jorkšīru, tad skaidrs bija uzreiz, ka viens no pieturas punktiem būs Jorka. Ne tikai tamdēļ, ka tā ir Jorkšīras galvaspilsēta, bet arī tamdēļ, ka tā ir svarīga vieta vikingu pirmajām apmetnēm.
Nu jā, nu jā... ir tāda lieta... draugi jau zina, ka esam vēstures frīki, ka muzeji, pilis un viss vēsturiskais ir mūsu stihija. Un ja vēl varam redzēt kaut ko par vikingiem, tad tas ir jāredz!
Jorka ir ļoti skaista un sena pilsēta. To dibinājuši romieši 71.g.p.m.ē. 9.gs.beigās Jorku iekaroja vikingu vadoņa Ivar Bonless (latviski skan dīvaini, nezinu kā pareizi Ivars Bezkaulis) vadībā. Tā kļuva par galveno vikingu apmetni Lielbritānijā ar 10000 iedzīvotājiem, kā otrā lielākā pilsēta aiz Londonas. Vikingi to pārdēvēja par Jorvik.
Pirmais, ar ko iesaku apskatīt ir pilsētas mūris. York City Walls ir labi saglabājušies pilsētas aizsargmūri. Tos uzbūvēja romieši, bet ar vikingu ienākšanu, nekas daudz tur vairs nebija atlicis. Mūrus atjaunoja iebrucēji, lai aizsargātos no centieniem atgūt pilsētu. Mēs uz mūra uzkāpām no Micklegate Bar, kas ir ceremoniālie vārti, pa kuriem pilsētā iegāja monarhi. Protams, jau pēc pilsētas atgūšanas. Pats Ričards Lauvas Sirds ir jājis cauri šiem vārtiem.
Mūris ir saglabājies trīs lielos posmos. No tā var uzkāpt un nokāpt kur nepieciešams. Apskatot pilsētu, izgājām praktiski visus mūri. Tā ir iecienīta pastaigu vieta pilsētniekiem.
Nākamais must see ir York Minster(Jorkas katedrāle). Katedrāle tika pabeigta 1472. gadā pēc vairāku gadsimtu ilgas celtniecības. Tā ir viena no lielākajam šāda tipa katedrālēm Ziemeļeiropā. Tā ir slavena ar savām krāšņajām vitrāžām. Vienreizēji skaists astronomiskais pulkstenis liek sastingt laika priekšā. Katedrāle ir vēstures liecību, sakrālās mākslas un laika liecību pārpilna.
Neesam ne tuvu reliģiski fanāti, pareizāk sakot esam pilnībā ateisti, bet šādas vietas apskatīt ļoti patīk, jo tur var apbrīnot cilvēka roku un fantāzijas lidojuma rezultātu, kas stāv pāri laikam...
Maza liriska atkāpe... Mēs Anglijā bijām karalienes Elizabetes Platinum Jubilee svinību nedēļā. Bijām iedomājušies, ka visādi suvenīri, atribūti un citādi ar šo jubileju saistīti liberiņi būs atrodami uz katra stūra. Bet kā gan mēs bijām alojušies! Vai nu trakie briti visu bija izpirkuši vai to vienkārši nebija. Toties ejot uz katedrāli mēs satikām pašu karalieni! Ar "laikam" gan būtu jāpietiek! Cik bieži esat satikuši pašu karalieni mājot pa logu?
Pasmaidām un ejam uz katedrāli.
Kā jau saprotams man ir miljons bildes, bet nu kāda jēga tās likt, jo to ir jāredz ar savām acīm!
Tālāk mūsu ceļš ved uz vecpilsētu. Apskatām mīlīgās senās mājiņas un meklējam Jorvik muzeju. To apmeklēt Kasparam bija sapnis jau sen pirms mēs vispār plānojām šo braucienu. Jāsaka gan, ka neko daudz kas tur un kā tur nezinājām. Skaidrs, ka tur aplūkojami dažādi ar vikingiem saistīti artefakti. Jāpiemin, ka muzejs ir uzcelts vietā, kur arheologi no 1976.-81.gadam veica izrakumus un uzgāja vikingu apmeti ar daudziem artefaktiem.
Un tad mēs iegājām iekšā... nonācām garā rindā... neko nesapratām, tik turpinājām kaut ko gaidīt. Domājām, ka dēļ kādiem ierobežojumiem nelaiž visus iekšā ekspozīcijā. Zem stikla grīdas redzami apmetnes pamati, gar sienām fotogrāfijas no izrakumiem... lēnām virzāmies uz priekšu. Darbinieki izskatās kā vikingu bāleliņi - gariem matiem, lina kankaros, pastaliņām līdzīgos apavos. Tad viens mums saka - and now let's feel it, taste it and smell it! (... un tagad sajutīsim, sagaršosim un saodīsim!)
Parunāsim pēc video noskatīšanās.
Nu?! Kā?! Pārsteigums? Tādu muzeju mūsu acis vēl nebija redzējušas!
Teikšu godīgi... es slikti padomāju par blakussēdētājiem... Nodomāju, ka kāds ir palaidis balodīti, kāds pārāk iesvīdis. Bet ak Die's! Tajā silē mēs sēžam trijatā! Un tad es sapratu, ka tās visas smakas ir reālas. Labi, ka nekas no tā visa nebija jāēd! Ha ha ha!
Vēl aizgājām uzmest acis vienam apskates objektam Clifford's Tower. Tur arī ir muzejs, bet tam mums vairs nebija spēka. Apskatījām to no ārpuses. Un pa mūra augšu devāmies uz mašīnu.
Tā jau nebūšu es, ja nemeklēšu rozes visur kur eju. Un šādus jaukumus redzēju ne vienu vien.
Kontrastam mazliet uzfilmēju kārtīgu bāni. Četras joslas abos virzienus. Visās joslās kustība. Viss notiek!
Pārguruši un izsalkuši kā vilki pēc divarpus stundām bijām mājās. Gatavot neko negribējās. Baiba ierosināja doties uz The Old Smithy un paņemt steiku. Viņiem esot labs. Mēs tā kā viebāmies, jo neesam steika cienītāji. Bet pagaidi gan... mēs nekad nebijām ēduši TĀDU steiku! Pie tam - ņem divus, dod klāt vīna pudeli. Žēl, ka par trijiem nedod divas pudeles. Ha ha ha! Īpašais piedāvājums šodien pa brīvu dod karamelizētus burkāniņus. Ņammm ņammm ņammm...
Nu ko! Trešā diena galā. Es jau zinu ko mēs darīsim rīt! O jā... tas būs KAUT KAS!!!
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru