Tīmekļa rezultāti ar vietņu saitēm
Šoreiz nebija vairāk kā trīs dienas, bet tas arī brīdis tikai sev, galvas iztīrīšanai no ikdienas rūpēm un pienākumiem.
Tā kā robežas ar tuvākajiem kaimiņiem ir vaļā un somi arī ir bijuši gana disciplinēti pandēmijas laikā, tad izlemjam doties uz Tallinu un Helsinkiem.
Lai gan ir iespējams ar prāmi līdz Helsinkiem aizkuģot no Rīgas, tomēr izrēķinām un nolemjam, ka vairāk redzēsim braucot caur Tallinu.
Rezervēju Tallinas centrā viesnīcu Kreutzwald Hotel Tallinn uz divām naktīm. Izvēle uz šo viesnīcu krita, jo piedāvājumā ir istabas ar privātu džakuzi vannu. Tā kā mēs abi esam no pīļu dzimtas un nav lielāks prieks ka plunčāties ūdenī, ka arī Kasparam bija dzimšanas diena,tad vēlējos sagādāt patīkamu pārsteigumu ar šo īpašo istabu. Patiešām iesaku šo viesnīcu, jo viss ir kā solīts un brokastis ir absolūti ekselentas!
Pirmajā dienā braucot uz Tallinu, nolemjam izmest līkumu gar Keilas ūdenskritumu. Tallinā un pie ūdenskrituma bijām pirms deviņiem gadiem ziemā. Gribējās redzēt arī vasarā.
Turpat jau blakus ir Tallina. Ir jau pāri trijiem. Dikti gribas ēst. Iekārtojamies viesnīcā. Esam sajūsmā par džakuzi vannu, kuru nolemjam noteikti lietot un dodamies ielās.
No viesnīcas līdz Vanalinn ir ne vairāk kā 15 minūšu gājiens. Pirmais ko meklējam ir vieta, kur paēst. Ieejam pirmajā vietā, kur liekas ir visvairāk cilvēku. Iedodot ēdienkarti viesmīle mūs aizmirsa, neko īpaši kārdinošu neatradām un atļāvāmies doties prom, tad gan mūs pamanīja, bet mēs jau bijām uz ielas.
Aizejot līdz pašai Vanalinnas sirdij - rātsnamam ar Vana Tomasu uz torņa, mums par lielu izbrīnu rātsnama stūrī atvērtas mazas durtiņas pie kurām ārā izkārtoti galdi un izrādās ir viduslaiku stila ēstuvīte. Un cenas patiešām iepriecinošas, salīdzinot ar citur manītām vecpilsētā. Vispār jau bijām ceļā uz izslavēto viduslaiku krogu Olde Hansa. Izrādās tas ir krodziņš III Draakon. Izskatījās dīvaini, bet saistoši.
Izvēle nav pārāk plaša, paņēmām gandrīz visu, ko varēja dabūt - katram podiņš ar brieža strebjamzupu, karošu nav, zupa jāstrebj, kā vecos laikos, katram divas karstas aļņa desiņas, pa mazsālītam gurķim, katram spinātu un gaļas pīrādziņi un katram pa puspintei sarkanalus un sirds. Apbrīnojami gardi, sātīgi un neticami lēti! Par šo viduslaiku maltīti samaksājām 25eur. Salīdzinājumam Olde Hansa tā maksā viens otrais ēdiens.
Ar pilniem punčiem devāmies pastaigā. Tallinas vecpilsēta ir brīnišķīga. Nostaigājām vairāk kā 10km pa bruģētajām ieliņām.
Vēlāk aizdevāmies uz kādu iepirkšanās centru, tur dažus gan satikām, bet ne tik daudz kā pie mums lielveikalos.
Nopērkam vīnu, sieru, vīnogas un dodamies uz viesnīcu baudīt džakuzi vannas priekus.
No rīta baudām ārkārtīgi bagātīgas brokastis. Ja jāsaka godīgi, tad iespējams visu laiku labākās viesnīcas brokastis. Un esam bijuši tiešām ļoti daudzās viesnīcās.
Rīts ir nomācies un līst diezgan pamatīgs un monotons lietus. Esam ieplānojuši doties uz Helsinkiem.
Pētot dažādus piedāvājumus par prāmju kustību, nevarēju izvēlēties ar kuru tad īsti doties. Pirmo reizi darījām kaut ko bez iepriekšēja plāna.
Bija doma doties ar prāmi 12:00, bet nodomājām, ka varam paspēt arī uz 10:30. Mjā... ja nu vien... Tālākais ir svarīgi tiem, kas grib veikt to pašu ceļu pirmo reizi.
Pie ostas ir vairākas maksas auto stāvvietas. Nolikām auto līdz pusnaktij samaksājot 4,95eur. Devāmies ar kājām uz ostu. Bet te ir bet. Rīgā pasažieru osta ir viena un pasažieru terminālis arī ir viens. Bet Tallinā ir vairāki termināļi. Mēs aizgājām uz vienu, bet izrādījās, ka prāmis 10:30 ir no cita termināļa. Lai uz to nokļūtu, bija jāiet apkārt jahtu ostai, kas ir vairāk kā kilometrs. Tallink terminālī nonācām tieši prāmja atiešanas brīdī. Nākošais atiet 12:30 un iet nevis 2. stundas, bet 3,5 stundas. Tas vairs nav interesanti. Lieki piebilst - esam jau noskrējušies slapji, nezinu no kā vairāk... vai no lietus vai iesvīduši. Un vēl izrādās mani jaunie skečeri neizturēja pliko kāju pārbaudi. Kur man prāts doties garā pārgājienā ar jauniem apaviem bez zeķēm. Nekur neesam vēl devušies, bet kājas jau man asiņainas. Uz brīdi iestājas besis. Apsēžamies un sakoncentrējam prātu. No vilšanās sajūtas jātiek vaļā. Saku, ka nekas taču nav noticis! Mēs taču gribējām braukt 12:00. To mēs vēl joprojām varam izdarīt. Tikai jāiet atpakaļ uz otru termināli, bet pirms tam jasadakterē manas kājas.
Paldies Dievam, pie ostas ir iepirkšanās centrs, kur ir arī RIMI un aptieka. Kājas tiek saplāksterotas un uzvilktas jaunās zeķes. Viss ir forši, jo skečeri tiešām ir ērti!
Telefonā jau atrodu vajadzīgo reisus, lai pērkot biļetes viss būtu skaidrs. Izbraucam 12:00, atgriežamies ar prāmi 21:30. Diviem cilvēkiem bez auto turp atpakaļ maksā 62eur. Jau gribēju pirkt caur telefonu, bet tad pārdomāju, jo ko es tur bakstīšos, tepat taču terminālis ar kasi.
Pie kases priekšā trīs cilvēki, līdz prāmim stunda laika. Man nosauc summu 38eur, es saku, ka vēlējos biļetes arī atpakaļ. Meitene kasē man saka - jā tas ir turp atpakaļ. Radu viņai savu gandrīz rezervāciju pa 62eur.
Un tagad visi uzmanīgi - meitene saka: "Jā, tā nu tas ir, ka caur internetu ir dārgāk, gudri cilvēki pērk kasē".
OMG!!! Kā tas var būt?! To nevar taču neviens zināt. Tagad zinām mēs un jūs, kuri ir uzskatījuši par interesantu lasīt manas rindas.
Ak jā! Es nepieminēju, ka izvēlējāmies Eckerö Line. Nu nekas glauns tur nav. Pavecs prāmis, kurš veic maršrutnieka funkciju. Nekādas atrakcijas un šovi tur nenotiek. Pasažieri izbirst pa visu kuģi kur nu kurais. Veikali ir vaļā. Skan 80-o 90-o gadu mūzika. Izejam uz Sundeska un tavu brīnumu - uzstājas Nirvana! Tā vismaz saka garmatains čalis mikrofonā. Ieņemam jauku vietu un gatavojamies skatīties Helsinku tuvošanos. Kaut kas neticams! Jūras vidū paveras debesis un sāk brīžiem spīdēt saule!
Esam Helsinkos. Nekāds īpašais plāns nav. Dosimies nesteidzīgā pastaigā. Es biju Helsinkos, kā izrādās, precīzi pirms 15 gadiem 2005.gada 2.augustā. Nu kā tā var sagadīties! Šo to no apskatāmā atceros un gribu to apskatīt vēlreiz un parādīt Kasparam.
Terminālis ir patālu no centra. Var iet ar kājām, bet tas aizņems gandrīz stundu. Ja pareizi saprotu, tad centrā ienāk Viking Line kuģis. Pie paša termināļa ir tramvajs ar kuru ērti un nedārgi nokļūt līdz centram. Pie pieturas ir arī biļešu automāts. Liekas divas biļetes maksāja 5,60eur. Vajadzīgais ir T7. Iekāpām, pēc brīža pa skaļruni kaut ko pateica,protams somu valodā, daži izkāpa. Braucam un es pēc Google kartes saprotu, ka nebraucam tur, kur vajadzēja. Kā izrādās, tramvajs, jau esot mums iekšā, ir kļuvis par T6. Ātri noorientējos, kur esam un kāpjam ārā. Centrs jau vien ir. Pastaigājam pa gājēju ielām un vienkārši baudījām zaļo pilsētu.
Senāta laukums ir viena no skaistākajām vietām pilsētā. Viss laukums ir ar vasaras kafejnīcām un augiem. Nu gandrīz kā Tērbatas iela, tikai ar vienu bet - tur netiek apturēta satiksme. Pilns ar čilojošiem cilvēkiem.
Ir vēl kāda vieta uz kuru ir jādodas obligāti! Tā ir Fazer kafejnīca, kura tur atrodas jau vairāk kā 100 gadus!
Nekas īpaši nav mainījies pa 15 gadiem. Nu jā... kāda ir gan mainījusies 😄
Tās kūkas!!! Tā kafija!!! Tas ir dārgi, bet ir to vērts! Uz pusdienām ietaupījām, ēdot Subway, tamdēļ varējām palutināt sevi ar šo saldo baudījumu!
Un te nu ir slavenais somu komponista Jana Sibeliusa piemineklis. Tas atrodas brīnišķīgi skaistā vietā jūras malā. Gar visu jūras krastu ir parks, laivu un jahtu stāvvietas, kafejnīcas, takas, soliņi. Daudz cilvēku, kas čilo, skrien, staigā, lasa. Brīnišķīgi!
Meklēšanas rezultāti
Taka veda cauri nebeidzamam parkam. Vienā vietā bija ar mazu sētiņu norobežota teritorija, kur bija pilns ar augstajām dobēm. Tāds urbānais dārziņš! Tā arī nesapratām kas tur ko audzē, bet divas kundzes bāza pilnas somas ar dārzeņiem un zaļumiem.
Vēl taka veda cauri veciem kapiem. Neticami, bet tas bija ārkārtīgi skaists estētiskais baudījums. Ētisku apsvērumu dēļ nelikšu bildes, bet tie ir ļoti veci kapi, liela daļa datēta ar 1870ajiem. Ļoti sakopti, kā parks.
Pie ostas ir iepirkšanās centrs ar šādu amizantu vīreli, kurš lietus laikā visdrīzāk laiž slaidu strūklu. Smieklīgs!
Ar Dievu, nē uz redzēšanos Helsinki! Mēs noteikti atgriezīsimies!
Viesnīcā esam mazliet pēc pusnakts. Nogurums ir liels, bet burbuļvanna savu darbu veic lieliski!
Otrais rīts viesnīcā. Atkal brīnišķīgas brokastis. Šodien plāns doties uz Hidroplānu ostu, Piritu un Kadrioru pili.
Hidroplānu osta ir samērā jauns muzejs Tallinā. Veidots pēc līdzīga parauga kā Vasa muzejs Stokholmā, tikai šeit galvenais objekts ir zemūdene Lembit. Šo muzeju ir patiešām vērts apmeklēt! Ļoti mūsdienīgs, interaktīvs un izglītojošs muzejs visiem, kam interesē vēsture, jūrniecība, militāri objekti.
Vairākās multenēs parādīta dzīve uz zemūdenes.
Apbrīnojami, kā tādā šaurībā varēja dzīvot 32 puiši!
Zemūdene nav vienīgais objekts. Teritorijā ir apskatāmi vairāki Igaunijas vēsturei svarīgi kuģi, uz kuriem var uzkāpt un izpētīt arī no iekšpuses.
Diemžēl šeit arī mūsu brīvdienas beidzās, jo sāka līt lietus. Un tas pieņēmās tikai spēkā. Līdz mašīnai tikām pamatīgi izlijuši. Nebija ne mazākās ticamības, ka lietus varētu pāriet. Pieņēmām lēmumu doties uz māju pusi. Tā arī visu ceļu līdz mājām pamatīgi lija.
Secinājumi ir tādi, ka apskatīt un iegūt jaunus iespaidus var jebkur, vajag tikai gribēt! Šajā dīvainajā gadā ceļošanas iespējas ir ierobežotas, bet ne jau viss ir nepieejams! Ir vērts pabraukt arī uz ziemeļu pusi! Tur tiešām ir ko redzēt. Brauksim noteikti vēl un dziļāk iekšā Somijā! Kaut kas ir tajā ziemeļu šarmā!
Protams, jāpiemin, ka zem Covid-19 zīmes dzīvo arī Igaunija un Somija. Visur pieejama roku dezinfekcija. Kā arī ziemeļu valstu mentalitāte ir ļoti piemērota šim laikam -neviens nebāžas virsū, distance ir norma.
