Lielbritānija, Apvienotā Karaliste jeb kā mēs sakām vienkārši Anglija IV.daļa

 4.diena 

Ir sestdienas rīts un šodien ir tā diena, kad skatīsim savām acīm, ko liekas jau ļoti labi pazīstu. Ir redzētas tūkstošiem bilžu un simtiem video, bet klātiene tomēr ir kas cits. Stundas brauciena attālumā no Baibas mājas ir Deivida Ostina rožu audzētava un dārzs. Tā ir kā Meka jebkuram rožu audzētājam. 

Kā jau sestdienā, apmeklētāju ir ļoti daudz. Knapis atrodam vietu mašīnai. Nu šeit noteikti ir jāpozē! Ir jāatzīmējas - es te biju!  

Es nevaru aprakstīt vārdos sajūsmu, ieejot dārzā! 

Laikam jau par šo notikumu būtu lieki daudz runāt. Vienīgais par ko biju ārkārtīgi pārsteigta par paraugdārza lielumu. Pēc redzētajiem video bija licies, ka apskatei pietiks pusstunda, nu labi... stunda. bet mēs tur pavadījām gandrīz 4 stundas. 

Šī ir poza, kāda es biju pārsvarā. VISAS gribēju ostīt! Nu tik ļoti vilinoši! 

Un protams visur gribējās fotosesijas. Cilvēku bija ļoti daudz, bet neviens nebāzās virsū. Ja redzēja, ka fotografējam, tad nenāca klāt un netraucēja. Tas ir tik jauki un neparasti. 

Dāmas un kungi! Nedrīkst būt Anglijā un nebaudīt pēcpusdienas tēju ar skoni, kas saucas Cream Tea! Ja kāds nav vēl baudījis šo tradicionālo kārumu, tad no visas sirds iesaku. Pēc skata necilais cepums ar džemu un cloted cream (pie mums tāds nav nopērkams, ekvivalents varētu būt maskarpones krēms) pasniegts ar tradicionālo Earl Grey tēju ar pienu. Pasakains garšu savienojums! Gardēža baudījums! Un kas var būt labāks kā baudīt šo našķi Deivida Ostina dārzā, rožu ieskāvumā no skaistiem porcelāna traukiem arī ar rozēm. Par daudz? Nē! Rožu nevar būt par daudz! 

Ja vēl nav gana, tad vairāk realitātes sajūtas būs apskatoties šo video! 

Pirms došanās uz dārzu, apskatījos darba laikus un kā nokļūt uz dārzu. Atradu informāciju, ka 12.jūnijā dārzs vienīgo reizi gadā būs slēgts dēļ avio šova. Tas palīdzēja izvēlēties doties turp sestdien 11.jūnijā. Staigājot pa dārzu, virs galvām bija redzami un dzirdami dažādi vecāki un jaunāki lidaparāti. Mēs kļuvām pavisam ieinteresēti, jo liekas, tas viss notiek pavisam blakus. 

Izrādās pāris kilometru attālumā atrodas Royal Air Forse, kur nākamajā dienā notiks īpaši svarīgs notikums ar dažādiem retro lidaparātu paraugdemonstrējumiem. Kā arī ir aplūkojams lidmašīnu muzejs. Ja jau esam blakus, braucam! 

Pietuvojoties jaušama rosība. Visur brīdinājumi par rītdienas notikumu. Mašīnas stāv zālienā. Nolemjam, ka laikam te tā pieņemts. Līdz muzejam aizejam ar kājām. 

Ieejot mums saka, ka stāvvieta ir maksas. 

- Jā, ļoti jauki, bet mēs nolikām mašīnu labu gabalu prom, esam atnākuši ar kājām. 

- Ak, tā, nu labi, tad ejiet! 

- Bet biļetes? Cik jāmaksā? 

- Par brīvu! Tikai stāvvieta maksas! 

Wow! Vai tiešām? Nu šī diena mums ir unikāla! Reāli viss for free! Jo Ostina dārzs ir par brīvu un avio muzejs arī!

RAF muzejā ir apskatāmi visi iespējamie lidojošie aparāti kādi jebkad ir piederējuši britu aviācijai. Muzejs izvietots gan ārā ar iespaidīgākajiem eksemplāriem, gan četros angāros apskatāmas iekšā izvietotas ekspozīcijas. Pie lidaparātiem apskatāmi arī tanki un pat kosmiskā kuģa daļa, laikam tā, kura atgriežas uz zemes kopā ar aeronautiem. 

Pilnīgi noteikti avio entuziastiem te ir ko darīt vairākas dienas. Tā kā mēs jau bijām nostaigājušies pa dārzu, bija jau krietna pēcpusdiena, pa skaļruņiem tika ziņots par muzeja slēgšanu. Ātri ātri steidzām aplūkot pēdējo angāru. Jo trīs stundas šeit tiešām ir par maz. Bet nu šī vieta noteikti ir puiku vieta! Te bija daudz vietas fotosesijām Kasparam. 

Vietā, kur bijām nolikuši auto, lūkojamies pāri sētai un ieraudzījām šādu smalku militāro lidaparātu. 

Par šo dienu teksta mazāk, bet vairāk vizuālās informācijas. No visas sirds iesaku šīs abas vietas. Būs priecīgas gan meitenes, gan zēni! 

Turpinājums sekos...

1.daļa - https://antradzivo.blogspot.com/2022/07/lielbritanija-apvienota-karaliste-jeb.html

2.daļa - https://antradzivo.blogspot.com/2022/07/lielbritanija-apvienota-karaliste-jeb_24.html

3.daļa - https://antradzivo.blogspot.com/2022/07/lielbritanija-apvienota-karaliste-jeb_26.html

Lielbritānija, Apvienotā Karaliste jeb kā mēs sakām vienkārši Anglija III.daļa

3.dienas turpinājums  

Tātad esam ceļā uz Jorku. 

Kad vienojāmies par to, kur dosimies uz divām dienām un Baiba teica, ka jādodas uz Jorkšīru, tad skaidrs bija uzreiz, ka viens no pieturas punktiem būs Jorka. Ne tikai tamdēļ, ka tā ir Jorkšīras galvaspilsēta, bet arī tamdēļ, ka tā ir svarīga vieta vikingu pirmajām apmetnēm. 

Nu jā, nu jā... ir tāda lieta... draugi jau zina, ka esam vēstures frīki, ka muzeji, pilis un viss vēsturiskais ir mūsu stihija. Un ja vēl varam redzēt kaut ko par vikingiem, tad tas ir jāredz! 

Jorka ir ļoti skaista un sena pilsēta. To dibinājuši romieši 71.g.p.m.ē. 9.gs.beigās Jorku iekaroja vikingu vadoņa Ivar Bonless (latviski skan dīvaini, nezinu kā pareizi Ivars Bezkaulis) vadībā. Tā kļuva par galveno vikingu apmetni Lielbritānijā ar 10000 iedzīvotājiem, kā otrā lielākā pilsēta aiz Londonas. Vikingi to pārdēvēja par Jorvik. 

Pirmais, ar ko iesaku apskatīt ir pilsētas mūris. York City Walls ir labi saglabājušies pilsētas aizsargmūri. Tos uzbūvēja romieši, bet ar vikingu ienākšanu, nekas daudz tur vairs nebija atlicis. Mūrus atjaunoja iebrucēji, lai aizsargātos no centieniem atgūt pilsētu. Mēs uz mūra uzkāpām no Micklegate Bar, kas ir ceremoniālie vārti, pa kuriem pilsētā iegāja monarhi. Protams, jau pēc pilsētas atgūšanas. Pats Ričards Lauvas Sirds ir jājis cauri šiem vārtiem. 

Mūris ir saglabājies trīs lielos posmos. No tā var uzkāpt un nokāpt kur nepieciešams. Apskatot pilsētu, izgājām praktiski visus mūri. Tā ir iecienīta pastaigu vieta pilsētniekiem.

Nākamais must see ir York Minster (Jorkas katedrāle). Katedrāle tika pabeigta 1472. gadā pēc vairāku gadsimtu ilgas celtniecības. Tā ir viena no lielākajam šāda tipa katedrālēm Ziemeļeiropā. Tā ir slavena ar savām krāšņajām vitrāžām. Vienreizēji skaists astronomiskais pulkstenis liek sastingt laika priekšā. Katedrāle ir vēstures liecību, sakrālās mākslas un laika liecību pārpilna. 

Neesam ne tuvu reliģiski fanāti, pareizāk sakot esam pilnībā ateisti, bet šādas vietas apskatīt ļoti patīk, jo tur var apbrīnot cilvēka roku un fantāzijas lidojuma rezultātu, kas stāv pāri laikam... 

Maza liriska atkāpe... Mēs Anglijā bijām karalienes Elizabetes Platinum Jubilee svinību nedēļā. Bijām iedomājušies, ka visādi suvenīri, atribūti un citādi ar šo jubileju saistīti liberiņi būs atrodami uz katra stūra. Bet kā gan mēs bijām alojušies! Vai nu trakie briti visu bija izpirkuši vai to vienkārši nebija. Toties ejot uz katedrāli mēs satikām pašu karalieni! Ar "laikam" gan būtu jāpietiek! Cik bieži esat satikuši pašu karalieni mājot pa logu? 

Pasmaidām un ejam uz katedrāli. 

Kā jau saprotams man ir miljons bildes, bet nu kāda jēga tās likt, jo to ir jāredz ar savām acīm! 

Tālāk mūsu ceļš ved uz vecpilsētu. Apskatām mīlīgās senās mājiņas un meklējam Jorvik muzeju. To apmeklēt Kasparam bija sapnis jau sen pirms mēs vispār plānojām šo braucienu. Jāsaka gan, ka neko daudz kas tur un kā tur nezinājām. Skaidrs, ka tur aplūkojami dažādi ar vikingiem saistīti artefakti. Jāpiemin, ka muzejs ir uzcelts vietā, kur arheologi no 1976.-81.gadam veica izrakumus un uzgāja vikingu apmeti ar daudziem artefaktiem. 

Un tad mēs iegājām iekšā... nonācām garā rindā... neko nesapratām, tik turpinājām kaut ko gaidīt. Domājām, ka dēļ kādiem ierobežojumiem nelaiž visus iekšā ekspozīcijā. Zem stikla grīdas redzami apmetnes pamati, gar sienām fotogrāfijas no izrakumiem... lēnām virzāmies uz priekšu. Darbinieki izskatās kā vikingu bāleliņi - gariem matiem, lina kankaros, pastaliņām līdzīgos apavos. Tad viens mums saka - and now let's feel it, taste it and smell it! (... un tagad sajutīsim, sagaršosim un saodīsim!)

Parunāsim pēc video noskatīšanās. 

Nu?! Kā?! Pārsteigums? Tādu muzeju mūsu acis vēl nebija redzējušas! 

Teikšu godīgi... es slikti padomāju par blakussēdētājiem... Nodomāju, ka kāds ir palaidis balodīti, kāds pārāk iesvīdis. Bet ak Die's! Tajā silē mēs sēžam trijatā! Un tad es sapratu, ka tās visas smakas ir reālas. Labi, ka nekas no tā visa nebija jāēd! Ha ha ha! 

Vēl aizgājām uzmest acis vienam apskates objektam Clifford's Tower. Tur arī ir muzejs, bet tam mums vairs nebija spēka. Apskatījām to no ārpuses. Un pa mūra augšu devāmies uz mašīnu. 

Tā jau nebūšu es, ja nemeklēšu rozes visur kur eju. Un šādus jaukumus redzēju ne vienu vien. 

Kontrastam mazliet uzfilmēju kārtīgu bāni. Četras joslas abos virzienus. Visās joslās kustība. Viss notiek! 

Pārguruši un izsalkuši kā vilki pēc divarpus stundām bijām mājās. Gatavot neko negribējās. Baiba ierosināja doties uz The Old Smithy un paņemt steiku. Viņiem esot labs. Mēs tā kā viebāmies, jo neesam steika cienītāji. Bet pagaidi gan... mēs nekad nebijām ēduši TĀDU steiku! Pie tam - ņem divus, dod klāt vīna pudeli. Žēl, ka par trijiem nedod divas pudeles. Ha ha ha! Īpašais piedāvājums šodien pa brīvu dod karamelizētus burkāniņus. Ņammm ņammm ņammm... 

Nu ko! Trešā diena galā. Es jau zinu ko mēs darīsim rīt! O jā... tas būs KAUT KAS!!! 

Turpinājums sekos... 

1.daļa - https://antradzivo.blogspot.com/2022/07/lielbritanija-apvienota-karaliste-jeb.html

2.daļa - https://antradzivo.blogspot.com/2022/07/lielbritanija-apvienota-karaliste-jeb_24.html

Lielbritānija, Apvienotā Karaliste jeb kā mēs sakām vienkārši Anglija II.daļa

 2.dienas vakars

Tātad Jorkšīrā guļam Craiglands B&B  Grassingtonas ciematā. Sirsnīgi iesaku ieiet viņu lapā un paskatīties šo burvīgo vietu! 

Bet vispirms liriska atkāpe. Mums šausmīgi patīk britu seriāls All Creatures Great&Small, kurš filmēts pēc Džeimsa Heriota autobiogrāfiskajām grāmatām. Darbība filmā notiek Jorkšīrā. Kā arī tā tiek filmēta tur pat. Pēc viesnīcas rezervēšanas, kuru izvēlējos tikai kā iepatikušos un pa kabatai esošu, kā arī mums pa ceļam esošu uz Jorku. Iedomājos paskatīties, kur tad notiek seriāla filmēšana, varbūt mūsu maršrutā ir kāda vieta. Un tad... tad es uzzināju, ka Grassington ciemats ir Darovbijas prototips, ka visi galvenie notikumi tiek filmēti tieši tur! Kā es spiedzu!!! Mani zvēri padomāja, ka mammai ir kas noticis un skrēja skatīties! Vispār jau neesmu nekāda aptrakusi grūpija, kura seko filmu zvaigznēm vai fanātiski par kaut ko fano, bet nu šoreiz tāda gandrīz sajutos. (Šeit prasītos ielikt kādus piederīgus emoji, bet pieturēšos pie stila.) 

Tuvojoties gala punktam, mazliet kutēja pakrūtē... kā nu būs, vai nebūšu pārfanojusies... Ieejot viesnīcā, bija pilnīgi skaidrs, ka te ir burvīgi! Mūs sagaidīja pats saimnieks Deivs. Daudz runāja, sajutāmies kā ilgi gaidīti ciemiņi. 

Priekšnamā visādi mīlīgi nieciņi. Kā saprotu, tad Deiva meitiņa taisa visādus suvenīriņus, viss ir jauki dekorēts, kas piešķir B&B raksturu. Uz tāfelītes lūgts uzrakstīt vēlamo brokastu laiku.

Uz šīs tāfelītes mans vārds. Nu pilnīgi superīgi!!! Nekad nevienā viesnīcā neko tādu nebiju redzējusi! 

Istaba arī ir burvīgi dekorēta. Pie sienas kolosāla cepuru kolekcija, kuru mēs protams iemēģinājām. Tikai bildes nezkādēļ neizdevās, bet tas jau nav svarīgi. Katram bija nolikta maza kulīte ar konfektēm. Vēl bija vēstule no saimniekiem par viesnīcas iespējām un apkārtnes apskates vietām. Nu ļoti sirsnīga vēstule. 

It kā mazs ciemiņš, bet te ir vairāki augstas klases restorāni, viens par otru dārgāki. Visos ir jārezervē vieta. Mūsu izvēle krīt uz Black Horse. Vieta ir tikai uz 19:30. Pēc mūsu laika 21:30. Jēziņ! Tik vēlu ēst?! Bet dikti gribās!  

Restorāns patiesi ir pilns un brīvs ir tikai viens galdiņš. Visur valda rosība un kņada. Šis nav nekāds stīvais restorāns. Viss notiek ļoti lēnu, bet varu pētīt, kas notiek blakus un pie citiem galdiņiem. man patīk šī atbrīvotā atmosfēra un dažāda vecuma cilvēku dzīves svinēšana. Jā! Tās nav tikai vakariņas, bet dzīves svinēšana. Mēs pētam ēdienkarti un saprotam, ka svinēt dzīvi ir dārgi. Mums visiem iekrīt acīs neparasts piedāvājums - zivs plate, paredzēta divām personām. Norunājam, ka ir gana vēls, lai negribētos tā baigi pieēsties. 

Un tad atnāca viesmīle. Un te sākās tas... viņa runā, jautā, bet es saprotu to, ka es neko nesaprotu... Jēziņ! Meitene ar zaļajiem nagiem! Apēd tos kartupeļus un tad jautā! Jūtos šausmīgi neērti, bet es neko nesaprotu. Mēģinu pēc nojausmas, no ko tad viesmīle var jautāt! Saku, ka vēlamies to ‎fish dish for two, but for three... Baiba man pieliecas un saka - "viņa prasa ko mēs dzersim". Ej tu nost! Un es to nesapratu!?! Kā ir jārunā, lai to nesaprastu! Cik labi, ka Baibiņa Anglijā dzīvo jau vairāk kā 20 gadus un saprot arī kartupeļaino slengu. 

Šeit likriska atkāpe. Dzirdot šādu slengu, nāk prātā smieklīgā franču komēdija Hallo! Hallo!, kur vācu ofiņi mēģināja runāt angliski. Viens teica - "tas nav sarežģīti, angļu valoda ir vienkārša, saki tikai fa fa fa fa un būs labi." Nu reāli kaut kā tā! Ha ha ha... 

Pasūtam pudeli vīna un viņa aiziet. A pasūtījums?! Nu labi... baigās ceremonijas. Pēc kāda laika varam pasūtīt savu plati. Un tad to atnesa... Velns lai parauj! Tas ir vismaz četriem cilvēkiem!!! Kur nu vēl trim! 

Viegli kūpināts lasis, firtēta baltā zivs, izlobīti vēži, tīģergarneles... rakstot siekalas saskrēja... Labi... pietiek par ēdamlietām! Šis taču nav kulinārais blogs! Tas bija sasodīti gardi! Bet deserts gan nebija uz 10. Mja... bet aizmirstam! Kulinārās baudas kulminācija bija jau sasniegta. 

Pa tumsiņu izstaigājām ieliņas un devāmies pie miera. Gribējām atrast īsto māju, bet neizdevās. Bet pēc šī es vēl atgriezīšos! 

3.diena

Ceļamies un veļamies! Deivs jau gaida uz brokastīm. Un atkal jāsaka... nu kā var kaut ko tik vienkāršu kā brokastis viesnīcā pārvērst gandrīz par šovu. 

Deivs pats gatavo katram viesim brokastis! Viņš runā skaisti un saprotami. Viņam kartupeļi nav vajadzīgi. Apjautājas ko katrs vēlas. Uz tāfeles viss ir smalki sarakstīts, bet mēs esam tik apjukusi no lielā piedāvājuma, ka viņš mums palīdz. Kādas olas patīk? Kādas piedevas? Lieliski! Ir vēl daži viesi. Katram top kas cits pēc vēlmēm. Brokastu laikā Deivs atrod brīdi parunāt ar viesiem par to no kurienes esam, kurp dodamies. Ekselenti! 

Esam bijuši daudz kur, bet nekad neesmu atstājusi booking.com vietnē augstāko novērtējumu - absolūts 10. Deivs bija tik sajūsmināts, ka pat atsūtīja man pateicības vēstuli. Jauki vai ne! Vienkārša B&B viesnīca, bet saimnieki ar savu attieksmi un personībām padara visu briljantu! 

No rīta vēl dodamies uz Grassingtonas centru. Man vajag tikt TAJĀ veikaliņā! Un vajag atrast dr. Farnona māju un visas pārējās filmā redzētās vietas. 

Jā! Es nopirku plāksni ar mūžīgu piemiņu par to, ka esam bijuši šeit un redzējuši savām acīm. Diemžēl filmēšanas grupa bija jau prom. Deivs stāstīja, ka pirms trim nedēļām filmēja speciālo Ziemassvētku sēriju un visi ģērbušies šortos vērojuši kā sniega lielgabals šāva sniegu un aktieri filmējās mēteļos. 

Atradām  māju, kurā bija dr. Farnona veterinārā klīnika Skeldale House. Kamēr mani fotografēja, cilvēki gāja un brauca garām plati smaidot, nevienam nešķita stulbi tas, ka es tur tik laimīgi smaidīju ar to plāksni rokās. Grassingtonieši ir patiesi lepni par to, ka ik pa laikam kļūst par Darovbiešiem. 

Tagad šis rotā mūsu māju. Un pat tie, kas nezina šo filmu, saka, ka tas tik ļoti mums piestāv. 

Katra veikaliņa logā, kur ir bijusi kāda dalība filmā, ar lepnumu to parāda. 

Visas tās jaukās un zināmās vietas! Katrā ziņā ir pilnīgi skaidrs kāpēc filmas veidotāji Grassingtonu ir izvēlējusies par Darovbijas eksterjera prototipu. Sajūta, ka esam iesēdušies laika mašīnā un nokļuvuši gandrīz 100.gadus senā vēsturē. 

Un jā... arī Kaspars piepildīja kādu savu sapni. 

Iepriekšējā Anglijas apciemojuma laikā, Kaspars uzlaikoja Newsboy stila tvīda cepuri. Viņam tik labi izskatījās, bet 5.gadus nevarējām saprast kāpēc nenopirkām! Un tad ieraudzījām mazu veikaliņu, kura skatlogā bija šādas cepures. Nu bet protams, ka gājām iekšā. Mazs veikaliņš ar autentiskiem britu apģērbiem. Īstas tvīda žaketes no Skotijā austa tvīda, kaut kur netālu tepat šūtas. Lieliska kvalitāte visam. Lai nu kurš, bet es tiešām to protu novērtēt. 

Es arī nevarēju noturēties un uzmērīju vienu cepuri. Bet šoreiz, lai tiek prieks Kasparam. Divas cepures būtu pārāk "sālīts" prieks. 

Lepnais un laimīgais Kaspars! 

Tālāk ceļš ved uz Jorku. Laikam gan par to jāraksta nākamajā daļā, jo tur arī ir tik daudz ko rādīt un stāstīt! 

Pirmā daļa lasāma šeit - https://antradzivo.blogspot.com/2022/07/lielbritanija-apvienota-karaliste-jeb.html

Lielbritānija, Apvienotā Karaliste jeb kā mēs sakām vienkārši Anglija I.daļa

 Nu jau pagājis tieši mēnesis kā esam atgriezušies no ceļojuma. Visas emocijas jau nosēdušās. Bet pierakstīt gribas, jo ar laiku atmiņas izbalo vel vairāk. Gribās visu paturēt spilgtā bildē. 

Anglijā atgriezāmies pēc 5.gadu pārtraukuma un ar lielāko prieku! Un ir tik forši, ka nav jādomā, kur gulēsim un ko darīsim, jo viss bija tik skaidrs. Bet par visu pēc kārtas...

1.diena.

Braucam uz lidostu, kā vienmēr atstājam mašīnu Park&Ride, busiņš aizvizina uz lidostu un ceļojums var sākties. Dažas stundas lidostā aizrit diezgan ātri, noskatāmies atrakciju ar trīs neparasta izskata militārajiem helikopteriem, kuriem, lai paceltos ir jādodas uz skrejceļu. Rīgas lidosta ir tik mājīga, tai pat laikā plaša un neviens viens otram nebāžas virsū. Visiem ir, kur apsēsties un iespraust savu telefonu. Un tad trīs stundas šaurā WIZZAir lidmašīnā un jeeee... esam Anglijā Lutonas lidostā. 

Dodamies uz norādīto vietu, zvanam SIXT un mūs aizved līdz autiņam, kurš mūs vizinās pa visām kolosālajam britu vietām, skatiem, pilīm un dārziem. 

Šeit varu pastāstīt sīkāk. Iepriekšēja reizē auto nomu ņēmu kopā ar avio biļetēm kā īpašo un ļoti izdevīgo piedāvājumu, kas beigās izrādījās kompānija, kura neko nezina par šādu piedāvājumu un ... ai negribās vispār to vairs atcerēties, bet Europcar mēs nekad vairs nenomāsim, vismaz ne Lielbritānijā. Izskatot visus iespējamos piedāvājumus, izvēlējos SIXT kompāniju. Protams lēti tas nav, bet toties droši, apdrošināti par visiem 150% saņēmām atslēgas no pavisam jauna VW Polo ar jautājumu no ļoti jaukas un rūpīgas darbinieces, ar patīkamu angļu valodu - "Mēs esam vācu kompānija. Mums visas mašīnas ir vācu. Vai jūs esat kādreiz braukuši ar VW?" - Šis jautājums mūs patiesi uzjautrināja. Vai patiesi ir sastopams kāds latvietis, kurš nebūtu braucis ar tautas vāģi? Kasparam tak darba autiņš ir VW. 

Ir tikai viena starpība... stūre nepareizajā pusē. No sākuma ir grūti, pareizāk sakot pāris dienas ir diezgan grūti. Visgrūtāk ir pagriezienos un apļos. Es visu laiku teicu, kur tagad jābrauc un kura joslā jābrauc. Diezgan liels satraukums un saspringums. Bet nevajag baidīties, jo ir vērts mazliet pastresot, bet toties izbaudīt Karalisti no iekšpuses, tā pa īstam. 

Starp citu, kas ir patīkama angļu valoda? Tā ir tāda angļu valoda, kuru saprot tūrists parastais, kurš angļu valodu nelieto ikdienā, bet var saprasties normālā beisik līmenī. Lielbritānijā sanāk reti satikt  kādu, kas runā tā, ka nav jālūdz atkārtot vai jāprasa paskaidrojums. Tie kartupeļi viņu mutēs ir ļoti karsti. Pēc novērojumiem, tad vecā paaudze runā ļoti skaidri un skaisti. Jaunieši runā dīvainā slengā un lauzītā izloksnē. 

Nu jā... tā nu savā baltajā VW autiņā dodamies Rugby virzienā, no kuras netālu mazā "ciemiņā", kā saka mana draudzene, mums dikti iepatikās teiciens "ciemiņš", nevis ciematiņš, dzīvo Baiba, pie kuras arī apmetīsimies. Church Lawford ir mazs ciemiņš ar dažām ielām, Village Hall, baznīcu un krogu Old Smithy.  Pēc mazliet vairāk kā stundas esam galā. 

Baiba mūs sagaida ar ārkārtīgi gardām vakariņām. Pieēdamies kā rukši, bet dikti gribās aiziet uz pabu. Neko ieēst jau nevaram, bet gribās iedzert kārtīgu britu alu un rodas doma, ka vajag desertu. 

2.diena 

Ceļamies laicīgi, jo šodien priekšā tāls ceļš. Dodamies uz Yorkshire. Pareizāk sakot uz Yorkshire Dales National Park.  

Tas ir viens no lielākajiem dabas parkiem Anglijā. Tūkstošiem ik gadu cilvēku dodas, lai baudītu dabu - kalnus un lejas, plašas ganības, kaļķakmens klintis, daudz gleznainu ciematu ar senu vēsturi. 

Pirmā pieturas vieta ir Haworth ciemats, kas ir māsu Brontē dzimtā vieta. Tas viss saucas Bronte Country. Ciemiņš ir brīnišķīgs, bet nekas daudz šeit nav skatāms. Jaukas ieliņas, mazi veikaliņi dažādas kafejnīcas, restorāni un pabi. Te var aplūkot māsu Bronšu dzimto māju, iegājām kapos. Tas gan bija dīvaini. Aizauguši ļoti seni kapi, norāde, ka kaut kur te ir Bronte dzimtas kapi, bet nu, piedodiet, brist pa zāli, kura ir augstāk par ceļiem... nu nē. Lai tās Brontes dus Dieva mierā. 

Nolemjam ieturēties kādā no daudzajām kafejnīcām. Izvēlamies vēlās angļu brokastis. Esam pārlaimīgi un dodamies tālāk. 

Ciematā ir pasakaini skaists parks. Man jau traki interesē viss, kas aug eksotisks un neparasts.

Lai gan šis ciemiņš skaitās tūrisma objekts, kuru apmeklē tūkstošiem tūristu, mūsu kājas nesa tālāk. Kartē ieraudzīju divus objektus, kuri ieinteresēja vairāk. 

Nolēmām aizbraukt apskatīties tvaika vilcienu staciju. Vispār jau mums tas tāds sapnis bija izbraukt ar veco vilcienu. Pirms ceļojuma pētīju vai nav iespējas kaut kur pabraukt, bet viss, ko atradu bija pasākums uz visu dienu. Tuvākā stacija bija Oxenhope.  Sākām lasīt kas un kā. Izrādās, ka ik pa pāris stundām ir maršruts uz Keighley. Turp atpakaļ sanāca nepilnas divas stundas. Tas bija kolosāls piedzīvojums! Un arī sapņa piepildījums. Varbūt nebija tas krāšņākais sastāvs, nebija nekāds Austrumu ekspresis, bet gana interesanti, lai to izbaudītu. 

Ja kādam ieinteresēja, tad šeit ir vietne, kur viss aprakstīts. Tur ir arī vilcienu lokomotīvju un vagonu muzejs. Tas pat ir pa brīvu. 

Pa ceļam ir laiks paākstīties, parunāt un aplūkot apkārtējo ainavu. 

Vilcienā ir arī bārs. Atklājām super gardu sidru. Kā gribētos tādu dzert arī mājās! Nopirkām aš veselu iepakojumu un baudījām visu ceļojumu. 

Pēc foršā brauciena devāmies uz norādi Bronte Falls. Vieta uz kuru mīlēja iet staigāt māsas Brontes. Diemžēl drusku sabojājās laiks. Sāka viegli smidzināt. Nācās ģērbt lietus jakas, bet uz ūdenskritumu gan gribējās aiziet. Mēs gan nevarējām iedomāties kur būs jāiet un cik tālu. 

Izrādās ceļa nav. Tur pārsvara visas takas iet pāri ganībām. Tur ganās dažādi lopiņi. Pārsvarā jau dažāda paskata un gabarītu aitas vai arī pa kādam liellopam. Ejam pāri ganībām meklējot stabiņus ar norādēm. Mēs esam vienīgie, kuri grib aplūkot ūdenskritumu. Aitas ir ļoti ziņkārīgas un pat welcomīgas.

Tā nu mēs bridām pāri ganībām, cerot, ka nonāksim īstajā vietā. Pēc apmēram pusotra kilometra mērošanas, neteiksim, ka nonācām pasaulē skaistākajā vietā, bet iedomājoties, ka māsas Brontes nāca uz šejieni un pavadīja daudz laika, tad nebrīnos, ka šajā skarbajā skaistumā viņam nāca prātā visi tie brutālie un kaislīgie vīrieši, kādi ir viņu grāmatās. Hitklifs, Ročesters un visi pārējie... Esmu lasījusi tikai Kalnu aukas un Džeinu Eiru, citiem vārdus nezinu. 

Braucot uz viesnīcu, pa ceļam bija vēl viens apskates objekts, bet mums pat prātā neienāca, ka pie tik nozīmīga apskates objekta var piekļūt tikai ejot ar kājām n-tos kilometrus, atstājot mašīnu tuvākajā ciematā. Mēs tik braucām un braucām un braucām augšā kalnā, cerot ieraudzīt kādu vietu, kur atstāt mašīnu, bet ceļš kļuva ar vien šaurāks un kļuva gandrīz par ganību sastāvdaļu. Tad nolēmām izkāpt un apskatīties uz diženo Malham Cove. Tā ir 70m augstā kaļķakmens klints. Skatoties bildēs, liekas patiesi skaista vieta. 

Diena turpinās būt miglaina un mitra, bet varbūt tas ir tamdēļ, ka esam kalnos. Bet šodien jau gana daudz pieredzēts. Jādodas uz Grassingtonu, kur esmu rezervējusi mums viesnīcu. Par Grassingtonu ir atsevišķs stāsts, par to rakstīšu nākamajā daļā. 

Bet, ja par braukšanu... tad jāpastāsta par braukšanu pa Karalistes ceļiem. Viens ir braukt pa lielajiem ceļiem, kur katrā virzienā ir 3. un 4. joslas, bet kas pavisam cits ir pārvietoties pa mazajiem vietējās nozīmes ceļiem. Izstāstīt to nevar, to var ļoti labi redzēt sekojošajā video. Apmēram trešā daļa no mūsu maršruta visa ceļojuma laikā bija jābrauc pa šādiem ceļiem. 

Turpinājums sekos...