Rāda ziņas ar etiķeti Jorka. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Jorka. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2022. gada 26. jūlijs

Lielbritānija, Apvienotā Karaliste jeb kā mēs sakām vienkārši Anglija III.daļa

3.dienas turpinājums  

Tātad esam ceļā uz Jorku

Kad vienojāmies par to, kur dosimies uz divām dienām un Baiba teica, ka jādodas uz Jorkšīru, tad skaidrs bija uzreiz, ka viens no pieturas punktiem būs Jorka. Ne tikai tamdēļ, ka tā ir Jorkšīras galvaspilsēta, bet arī tamdēļ, ka tā ir svarīga vieta vikingu pirmajām apmetnēm. 

Nu jā, nu jā... ir tāda lieta... draugi jau zina, ka esam vēstures frīki, ka muzeji, pilis un viss vēsturiskais ir mūsu stihija. Un ja vēl varam redzēt kaut ko par vikingiem, tad tas ir jāredz! 

Jorka ir ļoti skaista un sena pilsēta. To dibinājuši romieši 71.g.p.m.ē. 9.gs.beigās Jorku iekaroja vikingu vadoņa Ivar Bonless (latviski skan dīvaini, nezinu kā pareizi Ivars Bezkaulis) vadībā. Tā kļuva par galveno vikingu apmetni Lielbritānijā ar 10000 iedzīvotājiem, kā otrā lielākā pilsēta aiz Londonas. Vikingi to pārdēvēja par Jorvik


Pirmais, ar ko iesaku apskatīt ir pilsētas mūris. York City Walls ir labi saglabājušies pilsētas aizsargmūri. Tos uzbūvēja romieši, bet ar vikingu ienākšanu, nekas daudz tur vairs nebija atlicis. Mūrus atjaunoja iebrucēji, lai aizsargātos no centieniem atgūt pilsētu. Mēs uz mūra uzkāpām no Micklegate Bar, kas ir ceremoniālie vārti, pa kuriem pilsētā iegāja monarhi. Protams, jau pēc pilsētas atgūšanas. Pats Ričards Lauvas Sirds ir jājis cauri šiem vārtiem. 


Mūris ir saglabājies trīs lielos posmos. No tā var uzkāpt un nokāpt kur nepieciešams. Apskatot pilsētu, izgājām praktiski visus mūri. Tā ir iecienīta pastaigu vieta pilsētniekiem.

Nākamais must see ir York Minster (Jorkas katedrāle). Katedrāle tika pabeigta 1472. gadā pēc vairāku gadsimtu ilgas celtniecības. Tā ir viena no lielākajam šāda tipa katedrālēm Ziemeļeiropā. Tā ir slavena ar savām krāšņajām vitrāžām. Vienreizēji skaists astronomiskais pulkstenis liek sastingt laika priekšā. Katedrāle ir vēstures liecību, sakrālās mākslas un laika liecību pārpilna. 

Neesam ne tuvu reliģiski fanāti, pareizāk sakot esam pilnībā ateisti, bet šādas vietas apskatīt ļoti patīk, jo tur var apbrīnot cilvēka roku un fantāzijas lidojuma rezultātu, kas stāv pāri laikam... 

Maza liriska atkāpe... Mēs Anglijā bijām karalienes Elizabetes Platinum Jubilee svinību nedēļā. Bijām iedomājušies, ka visādi suvenīri, atribūti un citādi ar šo jubileju saistīti liberiņi būs atrodami uz katra stūra. Bet kā gan mēs bijām alojušies! Vai nu trakie briti visu bija izpirkuši vai to vienkārši nebija. Toties ejot uz katedrāli mēs satikām pašu karalieni! Ar "laikam" gan būtu jāpietiek! Cik bieži esat satikuši pašu karalieni mājot pa logu? 


Pasmaidām un ejam uz katedrāli. 






Kā jau saprotams man ir miljons bildes, bet nu kāda jēga tās likt, jo to ir jāredz ar savām acīm! 





Tālāk mūsu ceļš ved uz vecpilsētu. Apskatām mīlīgās senās mājiņas un meklējam Jorvik muzeju. To apmeklēt Kasparam bija sapnis jau sen pirms mēs vispār plānojām šo braucienu. Jāsaka gan, ka neko daudz kas tur un kā tur nezinājām. Skaidrs, ka tur aplūkojami dažādi ar vikingiem saistīti artefakti. Jāpiemin, ka muzejs ir uzcelts vietā, kur arheologi no 1976.-81.gadam veica izrakumus un uzgāja vikingu apmeti ar daudziem artefaktiem. 
Un tad mēs iegājām iekšā... nonācām garā rindā... neko nesapratām, tik turpinājām kaut ko gaidīt. Domājām, ka dēļ kādiem ierobežojumiem nelaiž visus iekšā ekspozīcijā. Zem stikla grīdas redzami apmetnes pamati, gar sienām fotogrāfijas no izrakumiem... lēnām virzāmies uz priekšu. Darbinieki izskatās kā vikingu bāleliņi - gariem matiem, lina kankaros, pastaliņām līdzīgos apavos. Tad viens mums saka - and now let's feel it, taste it and smell it! (... un tagad sajutīsim, sagaršosim un saodīsim!)
Parunāsim pēc video noskatīšanās. 


Nu?! Kā?! Pārsteigums? Tādu muzeju mūsu acis vēl nebija redzējušas! 
Teikšu godīgi... es slikti padomāju par blakussēdētājiem... Nodomāju, ka kāds ir palaidis balodīti, kāds pārāk iesvīdis. Bet ak Die's! Tajā silē mēs sēžam trijatā! Un tad es sapratu, ka tās visas smakas ir reālas. Labi, ka nekas no tā visa nebija jāēd! Ha ha ha! 
Vēl aizgājām uzmest acis vienam apskates objektam Clifford's Tower. Tur arī ir muzejs, bet tam mums vairs nebija spēka. Apskatījām to no ārpuses. Un pa mūra augšu devāmies uz mašīnu. 


Tā jau nebūšu es, ja nemeklēšu rozes visur kur eju. Un šādus jaukumus redzēju ne vienu vien. 


Kontrastam mazliet uzfilmēju kārtīgu bāni. Četras joslas abos virzienus. Visās joslās kustība. Viss notiek! 



Pārguruši un izsalkuši kā vilki pēc divarpus stundām bijām mājās. Gatavot neko negribējās. Baiba ierosināja doties uz The Old Smithy un paņemt steiku. Viņiem esot labs. Mēs tā kā viebāmies, jo neesam steika cienītāji. Bet pagaidi gan... mēs nekad nebijām ēduši TĀDU steiku! Pie tam - ņem divus, dod klāt vīna pudeli. Žēl, ka par trijiem nedod divas pudeles. Ha ha ha! Īpašais piedāvājums šodien pa brīvu dod karamelizētus burkāniņus. Ņammm ņammm ņammm... 


Nu ko! Trešā diena galā. Es jau zinu ko mēs darīsim rīt! O jā... tas būs KAUT KAS!!! 

Turpinājums sekos... 








svētdiena, 2022. gada 24. jūlijs

Lielbritānija, Apvienotā Karaliste jeb kā mēs sakām vienkārši Anglija II.daļa

 2.dienas vakars

Tātad Jorkšīrā guļam Craiglands B&B  Grassingtonas ciematā. Sirsnīgi iesaku ieiet viņu lapā un paskatīties šo burvīgo vietu! 

Bet vispirms liriska atkāpe. Mums šausmīgi patīk britu seriāls All Creatures Great&Small, kurš filmēts pēc Džeimsa Heriota autobiogrāfiskajām grāmatām. Darbība filmā notiek Jorkšīrā. Kā arī tā tiek filmēta tur pat. Pēc viesnīcas rezervēšanas, kuru izvēlējos tikai kā iepatikušos un pa kabatai esošu, kā arī mums pa ceļam esošu uz Jorku. Iedomājos paskatīties, kur tad notiek seriāla filmēšana, varbūt mūsu maršrutā ir kāda vieta. Un tad... tad es uzzināju, ka Grassington ciemats ir Darovbijas prototips, ka visi galvenie notikumi tiek filmēti tieši tur! Kā es spiedzu!!! Mani zvēri padomāja, ka mammai ir kas noticis un skrēja skatīties! Vispār jau neesmu nekāda aptrakusi grūpija, kura seko filmu zvaigznēm vai fanātiski par kaut ko fano, bet nu šoreiz tāda gandrīz sajutos. (Šeit prasītos ielikt kādus piederīgus emoji, bet pieturēšos pie stila.) 

Tuvojoties gala punktam, mazliet kutēja pakrūtē... kā nu būs, vai nebūšu pārfanojusies... Ieejot viesnīcā, bija pilnīgi skaidrs, ka te ir burvīgi! Mūs sagaidīja pats saimnieks Deivs. Daudz runāja, sajutāmies kā ilgi gaidīti ciemiņi. 


Priekšnamā visādi mīlīgi nieciņi. Kā saprotu, tad Deiva meitiņa taisa visādus suvenīriņus, viss ir jauki dekorēts, kas piešķir B&B raksturu. Uz tāfelītes lūgts uzrakstīt vēlamo brokastu laiku.


Uz šīs tāfelītes mans vārds. Nu pilnīgi superīgi!!! Nekad nevienā viesnīcā neko tādu nebiju redzējusi! 


Istaba arī ir burvīgi dekorēta. Pie sienas kolosāla cepuru kolekcija, kuru mēs protams iemēģinājām. Tikai bildes nezkādēļ neizdevās, bet tas jau nav svarīgi. Katram bija nolikta maza kulīte ar konfektēm. Vēl bija vēstule no saimniekiem par viesnīcas iespējām un apkārtnes apskates vietām. Nu ļoti sirsnīga vēstule. 
It kā mazs ciemiņš, bet te ir vairāki augstas klases restorāni, viens par otru dārgāki. Visos ir jārezervē vieta. Mūsu izvēle krīt uz Black Horse. Vieta ir tikai uz 19:30. Pēc mūsu laika 21:30. Jēziņ! Tik vēlu ēst?! Bet dikti gribās!  



Restorāns patiesi ir pilns un brīvs ir tikai viens galdiņš. Visur valda rosība un kņada. Šis nav nekāds stīvais restorāns. Viss notiek ļoti lēnu, bet varu pētīt, kas notiek blakus un pie citiem galdiņiem. man patīk šī atbrīvotā atmosfēra un dažāda vecuma cilvēku dzīves svinēšana. Jā! Tās nav tikai vakariņas, bet dzīves svinēšana. Mēs pētam ēdienkarti un saprotam, ka svinēt dzīvi ir dārgi. Mums visiem iekrīt acīs neparasts piedāvājums - zivs plate, paredzēta divām personām. Norunājam, ka ir gana vēls, lai negribētos tā baigi pieēsties. 

Un tad atnāca viesmīle. Un te sākās tas... viņa runā, jautā, bet es saprotu to, ka es neko nesaprotu... Jēziņ! Meitene ar zaļajiem nagiem! Apēd tos kartupeļus un tad jautā! Jūtos šausmīgi neērti, bet es neko nesaprotu. Mēģinu pēc nojausmas, no ko tad viesmīle var jautāt! Saku, ka vēlamies to ‎fish dish for two, but for three... Baiba man pieliecas un saka - "viņa prasa ko mēs dzersim". Ej tu nost! Un es to nesapratu!?! Kā ir jārunā, lai to nesaprastu! Cik labi, ka Baibiņa Anglijā dzīvo jau vairāk kā 20 gadus un saprot arī kartupeļaino slengu. 

Šeit likriska atkāpe. Dzirdot šādu slengu, nāk prātā smieklīgā franču komēdija Hallo! Hallo!, kur vācu ofiņi mēģināja runāt angliski. Viens teica - "tas nav sarežģīti, angļu valoda ir vienkārša, saki tikai fa fa fa fa un būs labi." Nu reāli kaut kā tā! Ha ha ha... 

Pasūtam pudeli vīna un viņa aiziet. A pasūtījums?! Nu labi... baigās ceremonijas. Pēc kāda laika varam pasūtīt savu plati. Un tad to atnesa... Velns lai parauj! Tas ir vismaz četriem cilvēkiem!!! Kur nu vēl trim! 


Viegli kūpināts lasis, firtēta baltā zivs, izlobīti vēži, tīģergarneles... rakstot siekalas saskrēja... Labi... pietiek par ēdamlietām! Šis taču nav kulinārais blogs! Tas bija sasodīti gardi! Bet deserts gan nebija uz 10. Mja... bet aizmirstam! Kulinārās baudas kulminācija bija jau sasniegta. 

Pa tumsiņu izstaigājām ieliņas un devāmies pie miera. Gribējām atrast īsto māju, bet neizdevās. Bet pēc šī es vēl atgriezīšos! 


3.diena

Ceļamies un veļamies! Deivs jau gaida uz brokastīm. Un atkal jāsaka... nu kā var kaut ko tik vienkāršu kā brokastis viesnīcā pārvērst gandrīz par šovu. 

Deivs pats gatavo katram viesim brokastis! Viņš runā skaisti un saprotami. Viņam kartupeļi nav vajadzīgi. Apjautājas ko katrs vēlas. Uz tāfeles viss ir smalki sarakstīts, bet mēs esam tik apjukusi no lielā piedāvājuma, ka viņš mums palīdz. Kādas olas patīk? Kādas piedevas? Lieliski! Ir vēl daži viesi. Katram top kas cits pēc vēlmēm. Brokastu laikā Deivs atrod brīdi parunāt ar viesiem par to no kurienes esam, kurp dodamies. Ekselenti! 

Esam bijuši daudz kur, bet nekad neesmu atstājusi booking.com vietnē augstāko novērtējumu - absolūts 10. Deivs bija tik sajūsmināts, ka pat atsūtīja man pateicības vēstuli. Jauki vai ne! Vienkārša B&B viesnīca, bet saimnieki ar savu attieksmi un personībām padara visu briljantu! 


No rīta vēl dodamies uz Grassingtonas centru. Man vajag tikt TAJĀ veikaliņā! Un vajag atrast dr. Farnona māju un visas pārējās filmā redzētās vietas. 
Jā! Es nopirku plāksni ar mūžīgu piemiņu par to, ka esam bijuši šeit un redzējuši savām acīm. Diemžēl filmēšanas grupa bija jau prom. Deivs stāstīja, ka pirms trim nedēļām filmēja speciālo Ziemassvētku sēriju un visi ģērbušies šortos vērojuši kā sniega lielgabals šāva sniegu un aktieri filmējās mēteļos. 
Atradām  māju, kurā bija dr. Farnona veterinārā klīnika Skeldale House. Kamēr mani fotografēja, cilvēki gāja un brauca garām plati smaidot, nevienam nešķita stulbi tas, ka es tur tik laimīgi smaidīju ar to plāksni rokās. Grassingtonieši ir patiesi lepni par to, ka ik pa laikam kļūst par Darovbiešiem. 


Tagad šis rotā mūsu māju. Un pat tie, kas nezina šo filmu, saka, ka tas tik ļoti mums piestāv. 



Katra veikaliņa logā, kur ir bijusi kāda dalība filmā, ar lepnumu to parāda. 


Visas tās jaukās un zināmās vietas! Katrā ziņā ir pilnīgi skaidrs kāpēc filmas veidotāji Grassingtonu ir izvēlējusies par Darovbijas eksterjera prototipu. Sajūta, ka esam iesēdušies laika mašīnā un nokļuvuši gandrīz 100.gadus senā vēsturē. 



Un jā... arī Kaspars piepildīja kādu savu sapni. 
Iepriekšējā Anglijas apciemojuma laikā, Kaspars uzlaikoja Newsboy stila tvīda cepuri. Viņam tik labi izskatījās, bet 5.gadus nevarējām saprast kāpēc nenopirkām! Un tad ieraudzījām mazu veikaliņu, kura skatlogā bija šādas cepures. Nu bet protams, ka gājām iekšā. Mazs veikaliņš ar autentiskiem britu apģērbiem. Īstas tvīda žaketes no Skotijā austa tvīda, kaut kur netālu tepat šūtas. Lieliska kvalitāte visam. Lai nu kurš, bet es tiešām to protu novērtēt. 


Es arī nevarēju noturēties un uzmērīju vienu cepuri. Bet šoreiz, lai tiek prieks Kasparam. Divas cepures būtu pārāk "sālīts" prieks. 


Lepnais un laimīgais Kaspars! 

Tālāk ceļš ved uz Jorku. Laikam gan par to jāraksta nākamajā daļā, jo tur arī ir tik daudz ko rādīt un stāstīt!