Nu ko... pēdējā ceļojuma diena ir pienākusi. Nav grandiozi plāni. Braucam un netālo Stratford-Upon-Avonpilsētu. Tā ir Šekspīra pilsēta. Viņš te ir gan dzimis, gan radījis, gan miris.
Stratforda ir ļoti populārs tūristu galamērķis. Bijām šeit arī pirms pieciem gadiem. Toreiz izstaigājām pilsētu, iebāzām šņukurus Šekspīra teātrī, bet plānos bija skriet tālāk. Šoreiz nolēmām ienirt bez steigas.
Pirmais, ko parasti redz tūrists ir Šekspīra piemineklis ar galveno viņa lugu varoņiem. Kasparam atkal obligāta bilde ar Hamletu.
Un protams jāsasveicinās ar pašu Šekspīru pie Royal Shakespeare Theatre.
Izbaudījām brīnišķīgu braucienu ar kuģīti pa Eivonu. Tā ir putnu paradīze! Simtiem gulbju, zosu un pīļu. Gulbji Anglijā ir neaizskarami. Visus gulbjus aizsargā likums. Tie ir uzskaitīti un pieder karalienei. Par gulbja nogalināšanu draud cietumsods.
Šī ir baznīca, kur dus diženais rakstnieks.
Protams jāapmeklē arī The Collegiate Church of the Holy and Undivided Trinity, kur dus Šekspīrs, viņa sieva un citi radinieki.
Vēl ievērības cienīga ir The Guild Chapel of the Holy Cross, kura ir blakus Šekspīra mājai. Labprāt iegājām tur arī šoreiz, jo tā ir ļoti neparasta. 13.gs. celtā kapella dekorēta ar netipiskiem sienu gleznojumiem, kuri stipri atšķiras no tipiskas reliģiskas celtnes dekorējumiem. Dēļ kā tie 16.gs. tika aizkrāsoti.
Pagājušā reizē palika viena vieta, kuru aplūkojām pāri sētai. Toreiz man palika doma, ka tur gan vajadzētu tikt iekšā! Tā ir Šekspīra māja New Place.Te ir skaists angļu dārzs, ar daudzām skulptūrām. Tajās attēloti Šekspīra lugu tēli.
Kad es saku īsts angļu dārzs, tas nozīmē, ka viss aug netraucēti un augu mijā. Neviens neuztraucas par kaut ko noziedējušu vai aizgājušu bojā, vai pat slims. Bet kas par krāšņiem kopskatiem!
Un šī ir pēdējā ceļojuma bilde. Esam noguruši, emociju un jaunu iespaidu pilni. Līdz nākamai reizei!
Nobeigums. Kopsavilkums.
Mūsu lidmašīna ir 6:45 no rīta. Tas nozīmē, ka jābūt 3:45. Mums ir jābrauc stunda un vēl jāatdod mašīna. Pa nakti shuttle buss nav, no auto nomas u lidostu jāiet ar kājām. Izbraucam pustrijos naktī. Kaspars pagulēja, bet mēs ar Baibu kā divas varones negājām gulēt. Nu nezinu vai tas bija prāta darbs. Oj, cik grūti! Lidostā tūkstošiem cilvēku čūskas rindā stāvēja uz drošības kontroli. Tās trīs stundas tā vien bija. Tā kā neiesaku paļauties uz to, ka tikai ar rokas bagāžu viss būs ātri. Manu koferi kontrolēja un laida cauri rentgenam divas reizes. Visu čamdīja un taustīja. nepatīkami.
Pilnu 7. dienu ceļojums mums ir pilnīgi pietiekošs. Ir manāms nogurums. Smadzenes jau gausi uztver jaunu informāciju. Ja pirmajās dienās muzejos lasījām pilnīgi visu, tad pēdējā dienā izgājām cauri, tikai pārlaižot aci pāri informācijas stendiem.
Nezinu vai ir jēga smalki atskaitīties par šī ceļojuma finansiālo pusi. Lielbritānija ir dārga valsts. Tas ir jāņem vērā. Ja mums nebūtu iespēja gulēt draudzenes mājās, tad visdrīzāk šis ceļojums nebūtu ilgāks par 3-4 dienām. Naktsmītnes pat visattālākā nostūrī ir gana dārgas. Iespēja gatavot pašiem arī ir liels pluss. Lai gan protams ir patīkami palutināt sevi kādā jaukā ēstuvē un izjust vietējās garšas. Teikšu tā. Iedomājieties kādu summu un pielieciet klāt vēl apmēram 30%. Tā būs tā aptuvenā summa ar kuru jārēķinās.
Bet vispār mēs dievinām Angliju! Ja mums tagad teiktu - braucam ceļojumā! Mēs teiktu - uz Angliju!
Mūsu vieta ir ārpus lielajām metropolēm. Ārpus pilsētu kņadas un jauktajiem iedzīvotajiem, kur vietējie mijas ar tūristiem un migrantiem. Īstā Anglija ir tur ārā! Tur ir īstas tradīcijas un vecais angļu gars! Brauciet to iepazīt! Un nebaidieties no labās stūres! Pēc pāris dienām jau ir pierasts.
Jau iepriekšējā dienā iegādājāmies biļetes uz pirmdienas atrakciju. Šo dienu pavadīsim divatā. Braucam uz tuvāko apskates objektu no mūsu mītnes vietas. Tā Vorvikas pils.
Jāpiemin, ka Ragbijas piepilsēta Čērč Lovforda atrodas Vorvikšīrā.
Ak, jel! Cik tas stulbi skan uz izskatās. Sākšu no sākuma.
Dodamies uz Warwick Castle. Church Lowford ir Rugby piepilsēta un atrodas Warwicshire.
Vispār arī ne visai... bet nu cerams, ka saprotams.
Tātad Warwick Castle atrodas Vorvikaspilsētā pie Eivonas upes. Pamati likti 1068.gadā. Toreiz gan tā bija koka pils, bet jau 12.gs. tā tikai pārbūvēta par akmens cietoksni. Pēc Simtgadu kara tai tika pārbūvēta pilsētas puses fasāde. Tā radās viens no pazīstamākajiem 14.gs. militārās arhitektūras piemēriem. Līdz pat 17.gs. pils tika izmantota kā cietoksnis, līdz to piešķīra seram Grevilam. Mūsdienās tā pieder kādam miljardierim investoram un tur notiek ik dienas izklaides pasākumi. Viss ir pilnīgi savādāk kā citās pilīs, kur esam bijuši.
Pārsvarā esam apmeklējuši National Trust apsaimniekotās vietas. Tur viss notiek ar lielu pietāti vēsturei un tās vērtībām. Šeit vairāk tāds tingeltangels. Lai gan neliegšu, ka ļoti izklaidējoši un interesanti.
Pie šīs pils Baiba mūs bija atvedusi arī pirms pieciem gadiem, bet toreiz bija paredzēta cita programma un mēs tikai caur sētu skumji noskatījāmies cik ļoti gribam te tikt iekšā. Nozvērējām sev, ka noteikti šeit atgriezīsimies un visu apskatīsim.
Ieeja pilī ir pa gleznainu pievedceļu. Ejam un iedomājamies kā te jāja bruņinieki, šķindot bruņām, kā brauca karietes...
Pie pils notiek atrakcijas un iekšā notiek atrakcijas. Mēs esam pirmdienā, bet ir ļoti daudz cilvēku, sevišķi bērni. Izskatās, ka veselam klasēm.
Ieejot iekšā animatori mēģina pievērst mūsu uzmanību. Nu vispār jau feini!
Apmetam acis apkārt un dodamies iekšā.
Tur augšā mēs noteikti kāpsim!
Pirmajā zālē jau mutes vaļā! O jā! Tas ir tas, kas mums patīk un ļoti interesē.
Par šo sekretāru vai galdu, nezinu kā pareizi nosaukt ir stāsts. Šajā pilī arī ir daudz atsauces uz svarīgo notikumu, par kuru stāstīju iepriekšējā ierakstā - Dadlijs satiek Elizabeti. Šis galds ir rotāts ar kokgrebumiem, kuros atainotas ainas no Valtera Skota noveles "Kenilvorta".
Šeit Dadlija sieva sveic Elizabeti ar ierašanos.
Šeit Dadlijs slīgst ceļos Elizabetes priekšā.
Te skats kā Elizabete iejāj pilī. Nu pasakains roku darbs! Varētu stāvēt stundām un pētīti detaļas. Ne par velti šis ir zāles centrālais objekts.
Jāpiemin, ka Vorvikas pils bruņu un ieroču kolekcija ir otra lielākā aiz Londonas Tower cietokšņa kolekcijas.
Tālāk apskate pa istabām. Es nespēju atlasīt mazāk bilžu! Jāsaka gan, ka viduslaiki beidzās pie pirmās zāles. Istabas ir saglabātas tādas kādas tās bija pie pēdējiem grāfiem, pirms to pārdevaTussauds Group.
Te atrodams pat Henrijs VIII ar visām savās sešām sievām. Arī strādnieki, kuri šeptējas. Liekas, restaurē logus.
Nez kas šie par hercogiem? Nebija paskaidrojumu.
Tās lelles tik neticami dzīvas! Visu laiku likās, ka tūliņ sāks kustēties.
Tālāk mēs kāpām augšā. Baudījām skatus no augšas. Fantastiski! Uz cietokšņa jumtiem var uzkāpt divās vietās un visu kārtīgi apskatīt.
Mūsu uzmanību piesaistīja kāds burvīgs pagalms. Izskatījās, ka tur onkulītis par mazu naudiņu laiž iekšā savā dārzā.
Un šī ir elektrības māja. Šajā pilī elektrifikācija ienāca krietni pirms citām britu mājām. Pašiem bija sava turbīnu māja.
Izejot no turbīnu mājas paveras šis skats. Skatoties uz šo vareno fasādes sienu ieturējām līdz paņemtās maizītes.
Un izrādās, ka pa kreisi ir redzams no augšas ievērotais pasaku dārziņš. Burvīgi!
Re kur kreisajā pusē soliņš, kur dikti garšoja maizītes un redzams turbīnu mājas stūris.
Mēs jau bijām tuvu bezspēkam, bet vēl tik daudz ko redzēt! Dodamies tik tālāk.
Pie vieniem no vārtiem notiek burziņš. Mums palūdz mazliet paiet malā, jo te tūliņ nāks karaliene. Oj! Gaidam! Un te nu viņa nāk! Izrādās, viena no izrādēm, un atkal jau, ir kā Elizabete satiek Dadliju.
Paskatāmies, bet nu bez šīs izrādes varam iztikt.
Un tad mēs nonācām kaut kur absolūti kolosālā vietā! Tikai tagad sapratām kamdēļ daudz kur suvenīros ir redzami pāvi. Pāvu dārzs ar oranžēriju, kurā gan šobrīd ir kafejnīca, un rožu dārzu. Rozes, gan manuprāt izskatījās, nu kā lai tā mīkstāk pasaka, dīvaini. Nabadzītes iespiestas īvju dzīvžogos ar gariem plikiem kātiem. Bet viss kopumā bija viens vienīgs WOW!
Paskatieties video! Nu tie pāvi!!!
Vieta pasakaina, bet vēl jau viss nav redzēts. Dodamies tālāk.
No augšas redzējām, ka upes otrā pusē kaut kas notiek. Man vairs nav spēka, bet Kaspars saka, ka vajag un grib redzēt VISU!!!
Pa ceļam uzzinām, ka te ir arī putnu dārzs un ir vienmēr audzēti medību purni. Žēl, ka todien nav apskatāmi. Re, kur viens sataisījies lidot.
Šo noskatījām no augšas. Tur ir jātiek!
Te apskatāms pēc viduslaiku zīmējumiem un ir viens no pasaulē lielākajiem šāda tipa katapultām, kas saucas - trebušets.
Un izrādās, ka redzētajā laukumā notiek izrāde. No sākuma nesapratām, kas tur notiek, bet, kad paradījās ēzelis un vēl daži zīmīgi tēli, tad sapratām, ka notiek Šekspīra "Sapnis vasaras naktī".
Vienreizēji kvalitatīvs šovs!
Šis tas arī bildēs.
Protams, ka izrāde veltīta karalienei, kura to vēro no īpašam tribīnēm.
Nu kas par dienu! Visa diena pilna ar wow emocijām! Ļoti interesants apskates objekts. Visiem vēstures entuziastiem iesaku!
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)