5.diena
Klāt jau piektā diena. Pēc kārtīgām sātīgām brokastīm dodamies uz pavisam netālo Kenilworth Castle. Pareizāk sakot uz to, kas no tās palicis.
Pēc pusstundas bijām klāt. Ja tā pavisam godīgi, tad šīs ir skaistākās drupas, kādas esmu redzējusi.
Šī ir bijusi viena varena pils! Kas par vēsturi! Patiesi žēl, ka šī skaistā pils, kura celta 12.gs., 17.gs. vidū Pilsoņu karā pamatīgi cieta, tomēr vēl joprojām tajā notika saimnieciskā darbība. Diemžēl 18.-19.gs tā gāja bojā vēl vairāk un kļuva tikai par tūrisma objektu. To veicināja Valtera Skota 1821.gadā uzrakstītā poēma Kenilvorta, kur tika atainotas Roberta Dadlija un Elizabetes romantiskās attiecības. Vēsturnieki gan to sauc par pārspīlējumu un fikciju, jo viņus saistījusi tikai draudzība mūža garumā. Lai gan, kā saprotams, tad Dadlijs ar Elizabeti vairākas reizes šeit tikās. Kā nu tur bijis, to zina tikai viņi paši. Gan jau esat redzējuši kādu no daudzajām šī stāsta ekranizācijām. Populārākā laikam ir filma Elizabeth ar Keitu Blanšetu un Džozefu Fainsu.
Šajā gravīrā var redzēt galvenās svinību zāles greznumu. Ak, kaut manas acis varētu to redzēt! Visas sienas ar gobelēniem!
Līdz mūsdienām ir labi saglabājies Leisteras vārtu nams, kurā šobrīd ir ierīkots muzejs.
Gravīrā redzams neparasts kamīna dekors. Izrādās, ka tas ir Elizabetes I gultas gals, kuru izpostītajā pilī atradis viens no vēlīnajiem īpašniekiem.
Skaists šo daudzo notikumu liecinieks ir Elizabetes dārzs. Pie Lestera vārtu nama ir skaistas terases košam dobēm. Sēdējām, ieturējām līdz paņemto lanču un baudījām skatu.
Bet tā ir tikai daļa no Kenilvortas dārza. Ir otra daļa, kur atrodas arī putnu sprosts, kur dzīvo dažādi dziedātājputni un paipalas. Burvīga vieta!
Ar pašiņiem mēs noteikti neko nenopelnīsim, bet atmiņai paliks foršās sajūtas par kopā būšanu.
Kaspars nebūs savā ādā, ja neuzvilks kaut ko galvā, vai nepieskarsies kaut kam saistītam ar bruņām.
Ar baudu pavadījām šeit dienas lielāko daļu. Iegādājāmies suvenīrus, arī īpašo Mead vīnu. Tas ir medus vīns. Tas ir tradicionāls vīns, kuru baudīja viduslaikos Anglijā, bet pasaulē tas ir zināms jau 4000 gadu.
Tā kā mājās bijām diezgan laicīgi, tad ķērāmies klāt dārza darbiem. palīdzējām Baibai apgriezt vīnogas, iestādījām vakar iegādāto rozi, pārstādījām, kam vajag vairāk gaismu, pārstādījām, kam vajag ēnu.
Iestādījām burvīgo Deivida Ostina audzētavas šī gada jaunumu rozi Elizabeth. Pasaka!!! Kā es viņu gribu! Diemžēl uz Eiropu viņu vēl netirgo. Bet man viņa būs! Pavisam drīz! Es dabūšu!
Pēc labi padarīta darba malkojam vīnu. Ļoti neparasts dzēriens. Par vīnu to grūti saukt, tas ir lēnam malkojams garšīgs dzēriens.
Turpinājums sekos...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru