Jau iepriekšējā dienā iegādājāmies biļetes uz pirmdienas atrakciju. Šo dienu pavadīsim divatā. Braucam uz tuvāko apskates objektu no mūsu mītnes vietas. Tā Vorvikas pils.
Jāpiemin, ka Ragbijas piepilsēta Čērč Lovforda atrodas Vorvikšīrā.
Ak, jel! Cik tas stulbi skan uz izskatās. Sākšu no sākuma.
Dodamies uz Warwick Castle. Church Lowford ir Rugby piepilsēta un atrodas Warwicshire.
Vispār arī ne visai... bet nu cerams, ka saprotams.
Tātad Warwick Castle atrodas Vorvikaspilsētā pie Eivonas upes. Pamati likti 1068.gadā. Toreiz gan tā bija koka pils, bet jau 12.gs. tā tikai pārbūvēta par akmens cietoksni. Pēc Simtgadu kara tai tika pārbūvēta pilsētas puses fasāde. Tā radās viens no pazīstamākajiem 14.gs. militārās arhitektūras piemēriem. Līdz pat 17.gs. pils tika izmantota kā cietoksnis, līdz to piešķīra seram Grevilam. Mūsdienās tā pieder kādam miljardierim investoram un tur notiek ik dienas izklaides pasākumi. Viss ir pilnīgi savādāk kā citās pilīs, kur esam bijuši.
Pārsvarā esam apmeklējuši National Trust apsaimniekotās vietas. Tur viss notiek ar lielu pietāti vēsturei un tās vērtībām. Šeit vairāk tāds tingeltangels. Lai gan neliegšu, ka ļoti izklaidējoši un interesanti.
Pie šīs pils Baiba mūs bija atvedusi arī pirms pieciem gadiem, bet toreiz bija paredzēta cita programma un mēs tikai caur sētu skumji noskatījāmies cik ļoti gribam te tikt iekšā. Nozvērējām sev, ka noteikti šeit atgriezīsimies un visu apskatīsim.
Ieeja pilī ir pa gleznainu pievedceļu. Ejam un iedomājamies kā te jāja bruņinieki, šķindot bruņām, kā brauca karietes...
Pie pils notiek atrakcijas un iekšā notiek atrakcijas. Mēs esam pirmdienā, bet ir ļoti daudz cilvēku, sevišķi bērni. Izskatās, ka veselam klasēm.
Ieejot iekšā animatori mēģina pievērst mūsu uzmanību. Nu vispār jau feini!
Apmetam acis apkārt un dodamies iekšā.
Tur augšā mēs noteikti kāpsim!
Pirmajā zālē jau mutes vaļā! O jā! Tas ir tas, kas mums patīk un ļoti interesē.
Par šo sekretāru vai galdu, nezinu kā pareizi nosaukt ir stāsts. Šajā pilī arī ir daudz atsauces uz svarīgo notikumu, par kuru stāstīju iepriekšējā ierakstā - Dadlijs satiek Elizabeti. Šis galds ir rotāts ar kokgrebumiem, kuros atainotas ainas no Valtera Skota noveles "Kenilvorta".
Šeit Dadlija sieva sveic Elizabeti ar ierašanos.
Šeit Dadlijs slīgst ceļos Elizabetes priekšā.
Te skats kā Elizabete iejāj pilī. Nu pasakains roku darbs! Varētu stāvēt stundām un pētīti detaļas. Ne par velti šis ir zāles centrālais objekts.
Jāpiemin, ka Vorvikas pils bruņu un ieroču kolekcija ir otra lielākā aiz Londonas Tower cietokšņa kolekcijas.
Tālāk apskate pa istabām. Es nespēju atlasīt mazāk bilžu! Jāsaka gan, ka viduslaiki beidzās pie pirmās zāles. Istabas ir saglabātas tādas kādas tās bija pie pēdējiem grāfiem, pirms to pārdevaTussauds Group.
Te atrodams pat Henrijs VIII ar visām savās sešām sievām. Arī strādnieki, kuri šeptējas. Liekas, restaurē logus.
Nez kas šie par hercogiem? Nebija paskaidrojumu.
Tās lelles tik neticami dzīvas! Visu laiku likās, ka tūliņ sāks kustēties.
Tālāk mēs kāpām augšā. Baudījām skatus no augšas. Fantastiski! Uz cietokšņa jumtiem var uzkāpt divās vietās un visu kārtīgi apskatīt.
Mūsu uzmanību piesaistīja kāds burvīgs pagalms. Izskatījās, ka tur onkulītis par mazu naudiņu laiž iekšā savā dārzā.
Un šī ir elektrības māja. Šajā pilī elektrifikācija ienāca krietni pirms citām britu mājām. Pašiem bija sava turbīnu māja.
Izejot no turbīnu mājas paveras šis skats. Skatoties uz šo vareno fasādes sienu ieturējām līdz paņemtās maizītes.
Un izrādās, ka pa kreisi ir redzams no augšas ievērotais pasaku dārziņš. Burvīgi!
Re kur kreisajā pusē soliņš, kur dikti garšoja maizītes un redzams turbīnu mājas stūris.
Mēs jau bijām tuvu bezspēkam, bet vēl tik daudz ko redzēt! Dodamies tik tālāk.
Pie vieniem no vārtiem notiek burziņš. Mums palūdz mazliet paiet malā, jo te tūliņ nāks karaliene. Oj! Gaidam! Un te nu viņa nāk! Izrādās, viena no izrādēm, un atkal jau, ir kā Elizabete satiek Dadliju.
Paskatāmies, bet nu bez šīs izrādes varam iztikt.
Un tad mēs nonācām kaut kur absolūti kolosālā vietā! Tikai tagad sapratām kamdēļ daudz kur suvenīros ir redzami pāvi. Pāvu dārzs ar oranžēriju, kurā gan šobrīd ir kafejnīca, un rožu dārzu. Rozes, gan manuprāt izskatījās, nu kā lai tā mīkstāk pasaka, dīvaini. Nabadzītes iespiestas īvju dzīvžogos ar gariem plikiem kātiem. Bet viss kopumā bija viens vienīgs WOW!
Paskatieties video! Nu tie pāvi!!!
Vieta pasakaina, bet vēl jau viss nav redzēts. Dodamies tālāk.
No augšas redzējām, ka upes otrā pusē kaut kas notiek. Man vairs nav spēka, bet Kaspars saka, ka vajag un grib redzēt VISU!!!
Pa ceļam uzzinām, ka te ir arī putnu dārzs un ir vienmēr audzēti medību purni. Žēl, ka todien nav apskatāmi. Re, kur viens sataisījies lidot.
Šo noskatījām no augšas. Tur ir jātiek!
Te apskatāms pēc viduslaiku zīmējumiem un ir viens no pasaulē lielākajiem šāda tipa katapultām, kas saucas - trebušets.
Un izrādās, ka redzētajā laukumā notiek izrāde. No sākuma nesapratām, kas tur notiek, bet, kad paradījās ēzelis un vēl daži zīmīgi tēli, tad sapratām, ka notiek Šekspīra "Sapnis vasaras naktī".
Vienreizēji kvalitatīvs šovs!
Šis tas arī bildēs.
Protams, ka izrāde veltīta karalienei, kura to vēro no īpašam tribīnēm.
Nu kas par dienu! Visa diena pilna ar wow emocijām! Ļoti interesants apskates objekts. Visiem vēstures entuziastiem iesaku!
Klāt jau piektā diena. Pēc kārtīgām sātīgām brokastīm dodamies uz pavisam netālo Kenilworth Castle. Pareizāk sakot uz to, kas no tās palicis.
Pēc pusstundas bijām klāt. Ja tā pavisam godīgi, tad šīs ir skaistākās drupas, kādas esmu redzējusi.
Šī ir bijusi viena varena pils! Kas par vēsturi! Patiesi žēl, ka šī skaistā pils, kura celta 12.gs., 17.gs. vidū Pilsoņu karā pamatīgi cieta, tomēr vēl joprojām tajā notika saimnieciskā darbība. Diemžēl 18.-19.gs tā gāja bojā vēl vairāk un kļuva tikai par tūrisma objektu. To veicināja Valtera Skota 1821.gadā uzrakstītā poēma Kenilvorta, kur tika atainotas Roberta Dadlija un Elizabetes romantiskās attiecības. Vēsturnieki gan to sauc par pārspīlējumu un fikciju, jo viņus saistījusi tikai draudzība mūža garumā. Lai gan, kā saprotams, tad Dadlijs ar Elizabeti vairākas reizes šeit tikās. Kā nu tur bijis, to zina tikai viņi paši. Gan jau esat redzējuši kādu no daudzajām šī stāsta ekranizācijām. Populārākā laikam ir filma Elizabeth ar Keitu Blanšetu un Džozefu Fainsu.
Šajā gravīrā var redzēt galvenās svinību zāles greznumu. Ak, kaut manas acis varētu to redzēt! Visas sienas ar gobelēniem!
Līdz mūsdienām ir labi saglabājies Leisteras vārtu nams, kurā šobrīd ir ierīkots muzejs.
Gravīrā redzams neparasts kamīna dekors. Izrādās, ka tas ir Elizabetes I gultas gals, kuru izpostītajā pilī atradis viens no vēlīnajiem īpašniekiem.
Skaists šo daudzo notikumu liecinieks ir Elizabetes dārzs. Pie Lestera vārtu nama ir skaistas terases košam dobēm. Sēdējām, ieturējām līdz paņemto lanču un baudījām skatu.
Bet tā ir tikai daļa no Kenilvortas dārza. Ir otra daļa, kur atrodas arī putnu sprosts, kur dzīvo dažādi dziedātājputni un paipalas. Burvīga vieta!
Ar pašiņiem mēs noteikti neko nenopelnīsim, bet atmiņai paliks foršās sajūtas par kopā būšanu.
Kaspars nebūs savā ādā, ja neuzvilks kaut ko galvā, vai nepieskarsies kaut kam saistītam ar bruņām.
Ar baudu pavadījām šeit dienas lielāko daļu. Iegādājāmies suvenīrus, arī īpašo Mead vīnu. Tas ir medus vīns. Tas ir tradicionāls vīns, kuru baudīja viduslaikos Anglijā, bet pasaulē tas ir zināms jau 4000 gadu.
Tā kā mājās bijām diezgan laicīgi, tad ķērāmies klāt dārza darbiem. palīdzējām Baibai apgriezt vīnogas, iestādījām vakar iegādāto rozi, pārstādījām, kam vajag vairāk gaismu, pārstādījām, kam vajag ēnu.
Iestādījām burvīgo Deivida Ostina audzētavas šī gada jaunumu rozi Elizabeth. Pasaka!!! Kā es viņu gribu! Diemžēl uz Eiropu viņu vēl netirgo. Bet man viņa būs! Pavisam drīz! Es dabūšu!
Pēc labi padarīta darba malkojam vīnu. Ļoti neparasts dzēriens. Par vīnu to grūti saukt, tas ir lēnam malkojams garšīgs dzēriens.
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
