Neiet man tik ātri ar rakstīšanu. Ikdienas pienākumi tomēr svarīgāki, bet gribu pastāstīt par pēdējo ceļojuma dienu.
6.diena
Šodien Vinnijs un Kristīne mūs ved uz Vircburgu. Vircburga ir brīnišķīga pilsēta Mainas upes krastos ar vairākiem iespaidīgiem apskates objektiem. 2019.gadā mēs redzējām nenormāli grezno Vircburgas rezidenci, bet šoreiz dodamies uz Marienbergas cietoksni, kuru bijām jau iepriekš ievērojuši, bet diemžēl nebija laika apskatīt.
Tas ir iespaidīgs viduslaiku cietoksnis, kurā šobrīd ir frankoniešu muzejs. Tā kā ārā ir ap 30 grādiem, tad labprāt dodamies iekšā vēsajās muzeja telpās.
Nekādi nevaru saprast to apkārt klīstošo Paulo Koelju "padomu" tulkojumu par to kā ir pareizi ceļot. Vienā punktā teikts, ka nevajag apmeklēt muzejus, jo tā ir vēsture un tā mums ir lieka, svarīga ir tikai tagadne. Hm,... nekādi tam nespēju piekrist! Mēs dievinām muzejus! Mums interesē vēsture un neviens nevar mums liegt baudīt iepriekšējo paaudžu cilvēku sasniegumus un mākslas darbus.
Kaspars, protams, kā uzburts uz visu, kas saistīts ar bruņniecību. Bet nu muzeja ekspozīciju te nepublicēšu. Bet bija interesanti.
Pats cietoksnis arī ir iespaidīgs un apskates vērts no visiem iespējamiem rakursiem.
Nekad nevienā pilī vai cietoksnī nebija manīts izbūvēts baseins zirgiem! Kaut kas vienreizējs! Milzīgs baseins ar lēzenu ieeju, kur peldināt un mazgāt zirgus! Atcerieties - viduslaiku pils. Nebija ne elektrības, ne sūkņu. Cietoksnis ir kalnā. Kā to baseinu piepildīja?
Tālāk dodamies uz citu kalnu, kur ir barokālā stilā celta
Vircburgas kapela. Kā stāstīja Vinnijs, tad mums ir paveicies redzēt to vieniem no pēdējiem uz labu laiku, jo šogad paredzēts tur uzsākt restaurāciju.
Kapelai ir ārkārtīgi interesantas formas jumts. Tas ir pirmais, ko ieraugi tai tuvojoties, jo sanāk, ka jāuzbrauc ir augstāk un tad jānokāpj pie tās, ieraugot vienreizējās formas.
Bet ieejot iekšā mazliet atkārās žokļi. Sēdējām vienkārši mēmi un skatījāmies apkārt. Šai kapelā notiekot brīnumi, varot pasūtīt sev veselību un visu ko citu, ko vajag. Tur ir stūrītis ar dažādiem vaska orgāniem un locekļiem, kurus cilvēki nolikuši cerībā uz brīnumu. Bet mēs vienkārši brīnījāmies par cilvēku roku radītu mākslas brīnumu.
Bet, ja esiet Vircburgā un vajag paēst, tad viennozīmīgi dodaties uz
Mykonos! Godīgi sakot, nekad nebiju ēdusi grieķu restorānā, bet goda vārds... šī bija garšīgākā gaļa kāda bija ēsta! Es tā arī pateicu viesmīlim, ka esmu gatava iebrukt virtuvē un uzzināt noslēpumu! Pačukstēšu, ka mazliet izdevās. Līdzīgu gaļu tagad grilējam mājās. Un, jā... tagad mēs zinām kā ir jāgaršo baklavai! O jā!!! To, ko pie mums var nopirkt, nedrīkst saukt par baklavu. Tas ir noziegums!
Un tagad pārēdušies, knapis velkoties mums ir jāapskata vēl viens svarīgs objekts - bīskapa prieka māja
Schloss Veitshöchheim. Gids bija absolūti apburošs! Tas nebija viņa pienākums, bet uzzinot, ka mēs divi cilvēki 20 cilvēku grupā, nesaprotam vāciski, visu dublēja arī angliski! Pili var apskatīt tikai gida pavadībā noteiktos laikos. Tamdēļ laiku, kamēr sakās mūsu ekskursija, pavadījām parkā. Diemžēl, iekšā netika ļauts fotografēt nekādā veidā. Mēs to arī ievērojām.
Tās zivis bija nereālas!!! Šausmīgi daudz un milzīgas! Kā man patīk tā bilde ar Kasparu... sēž tāds nabadziņš saules nogurdināts... bija gan grūti... 32 grādi.
Un tā mūsu ceļojums ir galā. Vakariņš ar draugiem. Un no rīta divu dienu ceļš mājup. Pa vidu naktsmītne Polijā. Šoreiz nu tā ne visai, tamdēļ nereklamēšu.
Kopsavilkums.
Ceļojums mums ļoti patika. Ir jauki, ka ir draugi citās zemēs, kuri ir ar mieru uzņemt, pabarot, izguldīt un vēl izklaidēt! Tādi draugi ir miljons! Šis nebija budžeta brauciens, tamdēļ ciparus neminēšu. Draugi vien ir miljonu vērti!
Nu tad šoreiz viss, bet drīzumā dosimies vēl vienā ceļojumā, tā kā drīz jau atkal kaut ko uzrakstīšu.
Paldies, ja lasījāt! Un prieks, ja ieinteresēju un iedevu kādu ideju jūsu nākamajiem ceļojumiem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru