3.diena
Trešās dienas rīts aust apmācies. kaut kā galīgi negribas dabūt lietu jau trešo dienu pēc kārtas. Šodien ieplānota liela staigāšana. Paēdam normālas viesnīcas brokastis, tā lai būtu labs pamatiņš dienai.
Šodienas galvenais apskates objekts ir Karlštejnas pils.
No viesnīcas mums jābrauc tikai 35km. Stāvvieta iekārtota pils kalna pakājē. Kā jau daudzas citas pils, šī arī atrodas kalnā. Ar mašīnu piebraukt tur nevar. Un labi vien ir. Mēs vienmēr cenšamies iet ar kājām. Neizmantojam busus vai, nedod Dies', zirgu pajūgus. Uz to tiešām ir grūti skatīties kā zirdziņi velk kalnā smagos ratus ar resnajiem tūristiem. Kāpiens ir diezgan stāvs, bet ir tak veselīgi! Sārtiem vaigiem un miklām pierēm esam sasnieguši šo Bohēmijas pērli.
Karlštejnas pils ir gotikas stilā celta pils, atrodas apmēram 20 km attālumā no Prāgas. Pils būvniecība pabeigta 1348. gadā. Agrāk pils kalpoja kā Svētās Romas imperatoru dārgumu glabātuve, kurā atradās arī Čehijas un Bohēmijas kroņa dārglietas, relikvijas un citi karaliskie dārgumi. Pils tiek uzskatīta par Svētās Romas imperatora varas simbolu. Karlštejnas pils ir viena no skaistākajām un apmeklētākajām viduslaiku pilīm Čehijā. Pēc 2019. gada datiem, tā ar vairāk kā 200 000 apmeklētāju, ir piektā apmeklētākā pils Čehijā.
Nopērkam biļeti uz pirmo tūri angļu valodā un sēžot pagalmā gaidām savu laiku. Cilvēki nāk un nāk. Iekšpagalms piepildās ar vien vairāk. Pārsvarā tās ir dažādu vecumu skolēnu grupas. Ar šausmām domāju par to, ka vajadzēs doties iekšā ar šiem skaļajiem un ne ar ko neieinteresētajiem apmeklētājiem. Bet nu ko darīt...
Pienāk 10:30, pie ieejas vārtiem nostājas gide un aicina uz anglisko tūri. Mums par lielu pārsteigumu, mēs esam vienīgie! Olallā!!! Mums diviem individuāla tūre! Kolosāli! Pēc kādam 15 minūtēm pievienojās vēl divas meitenes no ASV, bet bija tiešām ekskluzīvi un interesanti.
Gide stāsta Čehijas vēsturi un iepazīstina ar savu slavenāko karali. Pili kā vasaras rezidenci cēla imperators Kārlis IV. Izrādās viņš bijis Svētās Romas impērijas imperators, virs viņa ir bijis tikai Svētās Romas pāvests un protams Dievs.
Labi... nepārstāstīšu Čehijas vēsturi, bet kā vēstures piemineklis šī pils ir ļoti ievērojama. Diemžēl, nevarējām iekļūt galvenajā telpā - zeltā inkrustētajā krusta zālē, kur gadsimtiem glabājušies Čehijas karaļu dārgumi un regālijas. Tā šobrīd ir renovācijā.
Kāpjot lejā no pils kalna, diena bija jauki iesilusi un sagribējās ko vēsu un saldu. Un protams! Te viņš bija! Čehu ielu galvenais kārums tdrelniks. Un šeit ar saldējumu. Mmmm... Tas bija neticami gardi!
Tālāk devāmies uz nākamo un pēdējo punktu Čehijā - kūrortpilsētu
Karlovivari.
Kurš gan nav dzirdējis par šo kūrortu! Ja jau braucam garām, tad noteikti vajadzētu apskatīties.
Pilsētu dibinājis tas pats Kārlis IV, kurš avotu vietu nejauši uzgājis medību laikā. It kā tikusi dziedināta ievainotā kāja, cita teika stāsta, ka suns gandrīz noslīcis avotā un kas tur vēl. Bet mūsdienās ir zināmi 13 galvenie avoti un ap 300 mazāki avoti. Tas bija patiesi pārsteidzoši, ka pilsētā ir iekārtotas 13 numurētas ūdens ņemšanas vietas. Biju domājusi, ka avoti būs SPA teritorijās. Sanāk, ja esi pilsētā, tad esi uzreiz kūrortā.
Viss jau būtu jauki, bet... izejot ielās, nepaņēmām lietussargu un mēs atkal salijām. Jau trešo dienu pēc kārtas mēs esam slapji, bet mājās viss kalst. Nu briesmas! Tā mēs slapji kā žurkas sīkā riksītī pārvietojāmies no avota uz avotu. Mēs nepirkām krūzes ar snīpi, jo kur gan pēc tam to liksim, bet lējām mazliet ūdeni tukšā ūdens pudelē. Pagaršojām un gājām tālāk.
Pirmais avots ar 12 grādu ūdeni bija visgaršīgākais, tas bija arī mazliet gāzēts. Bet, jo karstāks ūdens, jo negaršīgāks. Viskarstākais bija 72 grādu avots.
Ūdens ņemšanas vietas atrodas dažādās kolonādēs. Tās ir greznas pašas par sevi. Tur mēs arī patvērāmies no lietus.
Šis ir avots Nr.1. Tas ir tas galvenais, kuru atklāja Kārlis IV. Freskā redzama aina no avota atklāšanas brīža.
Jā, šī nav nekāda avārija, tas, kā mēs vēlāk noskaidrojām, ir viskarstākais avots.
Ūdens bija padzerts gana daudz. Es nogaršoju visus, bet Kaspars, atceroties piedzīvojumus no Bātas, kad labu gribēdams, sadzērās īpaši veselīgo minerālūdeni... sīkumos neiegrimšu, ļauju vaļu fantāzijai, atturējās no pārlieku dzeršanas. Bet samirkuši un nosaluši gribējām kaut ko paēst un pasildīties telpās.
Vai nu mēs nezinām kur, vai vienkārši nav to vietu tik daudz. Iemukām vienā kafejnīcā, kur radiators karsēja pilna sparā. Jūnijā!!! Gan jau tur pa iekšu burbuļo tas karstais avots. Ēdiens bija nu tā... nu nebija garšīgi, bet galvenais, ka sasilām.
Un tad mēs sapratām kas tur taisa tos lielos dūmus!
Interesanti vai ne! Kas par spēku! Kā māte Zeme pumpē!
Bet par darvas karoti. Īstenībā mēs diezgan ātri gribējām no šīs pilsētas pazust. Lai gan arhitektūra ir ārkārtīgi skaista. Art Deco uz katra stūra, bet... es būšu tieša... tas krieviskums bija nepanesams! Visi uzraksti ir tikai čehu un krievu valodā. Visur dzird tikai krievu valodu. Tas bija nomācoši! Mēs aizmukām.
Nu jau ceļš uz guļvietu Vācijā. Tā bija pilsētā Zelba (Selb). Naktsmītne ir pārsteigums Kasparam. Par to nākamreiz, tur garāks stāsts.
Turpinājums sekos...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru