svētdiena, 2023. gada 8. oktobris

Londona I daļa

 1.diena

Lielbritānija mums ir ļoti patīkams galamērķis, bet Londona bija palikusi neiekarota. Tā pusotras dienas caurskiešana 2017.gadā mums bija atstājusi ne visai labu iespaidu. Bijām pārāk noguruši, lai iemīlētu. Tamdēļ kādā vasaras diena nolēmām, ka mums vajag Londonu rudenī. Nebūs vairs tik karsti, arī tūrisma sezona jau tā kā uz beigām. 

Domāts, darīts, ķeru lētās avio biļetes. Diemžēl, Wizzair ir nolēmis vairs nelidot uz Londonu no Rīgas. Tas mums ir tuvu traģēdijai, jo no Lutonas ir vistuvāk nokļūt pie draudzenes uz Ragbiju. Pat nezinu kā turpmāk brauksim. bet nu tas cits stāsts. Mazliet bailīgi bija pirkt ar Wizzair, jo pēdējā laikā tika atcelti diezgan daudzi lidojumi. Bet nu riskēju. Pēc pāris dienām saņēmu ziņu, ka atpakaļlidojums ir atcelts un man tiek piedāvāts tik nīstamais lidojums 6:10 no rīta, kas nozīmē, ka lidostā jābūt 3 naktī un tā būs negulēta nakts. Negribēju, ka man tiek atņemta pus diena, tamdēļ pārreģistrēju uz nākamās dienas agro reisu. Tātad mums būs pilnas trīs dienas, puse no ielidošanas dienas un vēl nakts. 

Šoreiz vislētākais biļešu variants - tikai rokas bagāža. Dodamies tikai ar divām mugursomām. Neņemam pat fočuku. Tamdēļ ir tikai telefonbildes. Mana soma ir pilna ar raudzību dāvanām. Jā jā... dosimies arī raudzībās. Bet paši kā īsti "backpacker(i)" ņemam līdzi tikai krekliņus, zeķes un "apenes". Nu jā, man ir arī iespaidīga kosmētikas somiņa. Bet tas viss saiet divās mugursomās, jo skatoties "life hacks" video, esmu samācījusies salocīt drēbes īpaši kompakti. 

Bet pirms došanās ceļā es laicīgi esmu iegādājusies ieejas biļetes visās vietās, kur plānojam doties, arī tajās vietās, kuras ir par brīvu. Patiesi rekomendēju iegādāties, pareizāk sakot, rezervēt iepriekš arī biļetes, kur ieeja ir bez maksas, jo Londonā pilnīgi visur ir ļoti daudz cilvēku. Ir patīkami, ka ar savu izdrukāto, jā tur labāk patīk papīra formāta biļete, vari iestāties īsākajā rindā pie ieejas. 

Biju sagatavojusi arī izdrukas visiem maršrutiem, kuri mums būs jāveic visās dienās, jo UK ir ļoti dārgs internets, jo tā vairs nav EU valsts un visas komunikācijas ar trešajām valstīm ir ļoti dārgas. Visiem gadījumiem iegādājos pie sava operatora 1GB, ja nu man kaut kur būs tomēr jāiekļūst internetā ārpus WiFi. 

Ielidojam 12:30 pēc vietējā laika. 

Biju nopirkusi biļetes arī nokļūšanai no Lutonas lidostas līdz Londonai. Visizdevīgākais ir braukt ar jauno DART vilcienu līdz Luton Airport Parkway, no kurienes atiet vilcieni uz Londonu. Labi pameklējot man paveicās, jo atradu īpašo piedāvājumu uz ekspresvilcienu Thameslink. Parastā biļete vienam maksā 35GBP, bet noķēru piedāvājumu pa 8,40GBP. Tur gan bija piezīme, ka jābrauc ar konkrēti norādītā laika vilcienu, bet vietējā meitene, redzot mūsu apjukumu par to kur kas un kā, piedāvāja palīdzību saprast lietu. Parādījām savas biļetes. Viņa teica, lai sekojam viņai, jo viņa brauc tieši tur pat. Kad prasīju par laikiem, atbildēja - ja esat iekļuvuši uz perona, tad ar biļeti viss ir kārtībā un neviens vilcienā nepārbaudīs. Brauciet ar pirmo, kas nāk. Tādā veidā mēs ietaupījām pusstundu. 

Kāpēc es tik smalki stāstu? Tamdēļ, ka pati augsti novērtēju, kad citi padalās ar reāliem "life hacks" par ceļojumiem. 

Izkapjot St Pancras International stacijā, devāmies uz metro, bet pirms tam iegādājāmies Oyster kartes. Diemžēl Londonā nav tāda "haļava" kā Stokholmā, kur nopērc 72h karti un braukā ar kuru sabiedrisko transportu gribi un cik daudz reizes gribi. Oyster karti pērc par konkrētu summu un kad tā iztērēta, tad liec iekšā atkal naudiņu. Mums ieteica iesākt ar 15GBP, bet vēlāk papildinājām vēl ar 10GBP. 

Labi, pietiek par biļetēm un naudiņām!

No lidostas pa taisno uz Natural History Museum.  Biļetes rezervētas uz 15:00. Esam pusstundu ātrāk, tikām iekšā. Tur šobrīd galvenais apskates objekts ir titanozaurs. Kā teikts muzeja lapā - tā ir viena no lielākajām zināmajām radībām, kas jebkad ir staigājusi pa mūsu planētu. Man gan gribētos domāt, ka tas ir liels valis, kurš drīzāk ir peldējis. 


Mazliet traucē, nē nu , baigi traucē cilvēku pūļi. Ir tāda tirgus, ne muzeja sajūta. Bet nu muzejs ir ļoti iespaidīgs. Pavasarī bijām Stokholmas muzejā, kurš arī skaitās ievērības cienīgs, tad nu redzot šo visu ar īstām fosīlijām, nevis butaforijām, ir pavisam cita sajūta. Iesaku visiem apmeklēt šo ievērojamu Dabas vēstures muzeju, kurš, atgādinu, ir par brīvu. 



Ļoti iespaidīga ir dārgakmeņu un pusdārgakmeņu kolekcija. Nekad nebiju redzējusi tik tuvu īstus lielus dimantus un citus dārgakmeņus. Ne visu fotografēju, būs pašiem jābrauc skatīties.






Muzejā pavadījām teju 3 stundas. Būtu ko redzēt un pētīt vēl, bet ļaužu masas ļoti nogurdināja. Izejot no muzeja devāmies nākamā apskates objekta virzienā, bet mūsu uzmanību piesaistīja plakāti un iekšā aicinošā fasāde. Tieši blakus ir cits muzejs - Victoria and Albert Museum. Nolēmām iebāzt degunus, lai saprastu kas tas ir, varbūt ir vērts atnākt. Opā! Iegājām un tik gājām un gājām... biļetes nekur neprasa... viss pieejams... kā vēlāk izrādījās izstaigājām arī maksas izstādes, jo bijām teju pirms slēgšanas, ko visu laiku brīdināja pa skaļruņiem. Bet mums bija teju stunda, ko staigāt ar vaļā mutēm. 

Šajā muzejā ir savākts pilnīgi viss, kas gadījies pa ceļam. Es pat nezinu kā to kokteili nosaukt, bet tam visam ir milzīga vēsturiskā vērtība.






Tā klīstami nonācām ekspozīcijā Diva. Man tur žoklis vaļā. Pasaules slavenu dizaineru tērpi, kuri piederējuši slavenībām. Eh! Kaut būtu bijis vairāk laika. Gāju un visu filmēju. Kā izrādījās, šī izstāde maksā 20GBP... ups... bet pirms slēgšanas neviens vairs biļetes neprasīja. 


Pēc šī patīkamā kultūršoka gājām uz vietu, kuru esmu gribējusi apmeklēt jau kopš bērnības, pat nezinot kas tas ir. 


Jā nu šis ir veikals Harrods. Kāpēc gribēju nokļūt kops bērnības? 

Stāsts ir tāds. Mācījos Rīgas 6.vidusskolā. Blakus skolai pie trolejbusa pieturas bija mazs grāmatu antikvariāts, kur es pēc skolas mēdzu iegriezties. Tur bija arī žurnāli, kurus mēdzu pašķirstīt. Tā vienu dienu ieraudzīju žurnālu, nu tādu ļoti biezu ar rozā vāku, ar ārkārtīgi skaistām bildēm. Maksāja 5 rubļi. Skolniekam tā bija liela nauda, bet es nopirku, jo tas viss man likās tik neredzēts un iekārojams. Tad nu tas izrādījās Harrods 80-o katalogs. Es to zināju no galvas. Tur viss bija tik skaists! Tik iekārojams! Un tad es zināju, ka kādreiz es to visu redzēšu. 

Tā nu devos savā svētceļojumā uz Harrods. Hmmm... mja... nu kā lai to tā pareizāk pasaka. Tā pat nebija vilšanās. Tas pilnīgi un noteikti nebija tas, ko es gaidīju. Milzīgs veikals, pilns ar lupatām. It kā ar skaļu zīmolu lupatām, bet tas viss kopumā izskatās tā kā kādā austrumu tirgū. Nav jūtams tas izdaudzinātais smalkais britu stils. Painteresējos par vēsturi. Nu ja! Ja Al-Fajeds kā britu fans to būtību bija glabājis, tad kopš 2010.gada šis angļu smalkais veikals pieder Kataras holdingam. Nu jā... tā arī izskatās, ka tur viss ir austrumu gaumei un pircējām ar aizsegtām sejām. Cerams, ka izteicos politkorekti. Iespējams, ka iegājām no nepareizās puses. Tik ļoti gribējās kādu suvenīru, kādu nieciņu, kaut vai mazu mazītiņu lācīti Padingtonu. 

Nu un tad mēs tā mierīgi, cauri Haidparkam devāmies uz savu viesnīcu. 

Haidparks ir kolosāls parks gandrīz Londonas sirdī. Tas ir kā liela zaļa plauša, kur ir gan skaistās vietas ar puķu dobēm un strūklakām, gan liels ezers ar putniem un zivīm, gan arī mežonīgā daļa ar lieliem kokiem un nepļautu zāli, kur mudž no dažādām dzīvam radībām. Visvairāk sastopamas ar vāveres un zaļie papagaiļi. 


Ejot pa parku, Kaspars ieraudzīja rozes un man saka - Kas tā par rozi? - Es nezinu! Es taču nevaru zināt visas rozes! - Kā?!? Tu tikai nesaki to "rožu grupā"! Tevi izmetīs no tās! ... Jā nu es tiešām nezinu visas rozes, lai gan domāju, ka tomēr zinu vairāk kā vidējais cilvēks. Te derētu kautrīgs emoji.

Pie dīķa miljons putni! Visi diedelnieki! Visi prasa ēst un nāk tuvu klāt. Burvīga pastaiga.


Viesnīca priekš Londonas standartiem samērā apmierinoša arī cenas ziņā. Viena no retajām, kura piedāvā brokastis. Tās ir ļoti pieticīgas, bet iestiprināties var un nav jātērē laiks meklējot brokastis. Kā arī blakus kvartālā ir pārdesmit restorāni dažādam gaumēm, arī pārtikas veikali, kuros arī var nopirkt gan sendvičus, gan citus gatavos ēdienus. 

Trīs naktis apmetāmies Comfort Inn Hyde Park. Galvenais, kas šai viesnīcai ir ideāls - atrašanās vieta, netālu ir divas metro stacijas un daudz kur var nokļūt ar kājām. Un tieši pretim plīvo Latvijas karogs! Izrādās tur ir Daugavas Vanagu mītne. 

Iekārtojušies viesnīcā devāmies meklēt kādu krodziņu. Protams, ka gribējās paēst kādā pabā vienu kārtīgu Fish&Chips. Mums par lielu pārsteigumu, netikām iekšā! No food, just drink!  Hmm... ko nu? Sestdienas vakars! Viss pārpildīts vēl arī citās vietās, kuras mūs uzrunāja. Beigās bezcerībā iegājām Tesco veikalā. Nopirkām sendvičus, augļus un... o jā!... desmitpaku ar mūsu mīļo sidru Thacher's Gold. Ja Latvijā to pērkam pa 3,75EUR 0,5l, tad desmitpaka maksāja 12GBP!!! Nu kā lai neņem! 

Rezumē par pirmo dienu - tā ir piepildīta ar notikumiem un piedzīvojumiem, pēc plāna viss ir izpildīts un pārpildīs, un gājis kā pa sviestu. Pirmajā dienā ir nostaigāti jau 25km! Kājas lupatās. 


2.diena

Mostamies nevisai atpūtušies, bet ir jāceļas un jāveļas. Priekšā burvīga svētdiena! 

Brokastu telpā dzirdama poļu un vācu valoda. Apēdam pāris sendvičus, tik ļoti pietrūkst oliņas un kāds tomāts un gurķis, bet nu kā ir tā ir, labi, ka vispār ir. 

Šodien mums ir karaliskā diena. Vairāk kā pirms mēneša iegādājāmies biļetes uz Bekingemas pili. Tā kā šogad ir Čarlza IV kronēšanas gads, tad tam par godu tika piedāvāts pasākumu komplekts - Royal Day Out. Tur ietilpa biļete uz Bekingemas pils pieņemšanas telpu apskati, Karalienes galerijā uz izstādi - stils un mode Džordžiānas laikmetā (tas ir laiks no 1714.-1830.gadiem, kad valdīja četri Džordži - I, II, III un IV) un karalisko staļļu apmeklējums. Uz pili gan nevar tikt par brīvu. Bet šis piedāvājums pusdienas pasākumam maksā 55GBP. Ja pirktu atsevišķi katru apskates vietu, tad kopā sanāktu par trešdaļu vairāk.

No viesnīcas cauri Haidparkam līdz Bekingemas pilij bija apmēram stundu gara pastaiga. Tuvojoties pilij, saprotam, ka visas ielas ir bloķētas, visur barjeras. Saprotam, ka notiks kāds liels pasākums. Izrādās notiek Londonas maratons! Visur barjeras, policija, ierobežojumi, cilvēku miljons. Atkal mēs īsti netiekam tā kā gribam un kur gribam. Iepriekšējā reizē bija bijuši neseni terorakti un visur bija ļoti liela drošības uzraudzība ar policijas mašīnām un lielām barjerām. 



Tepat pie pils ir skrējiena starts un finišs. Līdz startam 20 minūtes. 

Pirmais, kur mums jāiet pēc norādītajiem laikiem ir Karalienes galerija. Man kā drēbniecei šī izstāde ir ļoti interesanta. Esmu arī gatavojusi vēsturiskos tērpus, tamdēļ jo vairāk interesanti. 

Šis ir karaļa Džordža III krekls no 1810.gada. Saglabājies patiesi ļoti labā stāvoklī. 


Korsete šūta ar rokām, pildīta ar vaļa ūsām. Neiedomājams darbs! Dūrieni kā ar šujmašīnu! 


Kas nāca mode uz šīm kleitām, bija jāmaina durvis, mēbeles un parkos tika paplatināti celiņi! Nu vispār jau neiedomājami muļķīga mode no 1740.-1760.gadiem! Šis eksemplārs nav platākais. Pētot tērpu vēsturi, esmu redzējusi arī platākas.


Šī ir princeses Šarlotes kāzu kleita no 1816.gadā. 


Nu nevarēju atturēties no "selfiņa" Bekingemas pils tualetē. Nu ļoti glauna gan. Ar ārkārtīgi smaržīgām ziepēm un roku krēmu. 


Un šī ir vienīgā bilde no pils iekšienes, jo tas ir stingri aizliegts. Šeit no galerijas puses to drīkstēja. 


Otrais apskates objekts bija karaliskie staļļi. Tur bija tikai divi zirgi, kurus diemžēl neredzējām tuvumā, jo bija jau aizvesti atpūtā. Nezinām, kur pārējie, iespējams, ka šeit nemaz to vairs nav. Toties te varēja aplūkot visas karietes. To ir ļoti daudz. Visas bildes nelikšu, jo tas neko neizteiks. Tas ir jāredz dzīvē! 



Nu ja drīkst ierāpties, kas man to var liegt! 


Šī ir pati galvenā kariete. Karaļu kronēšanas kariete. To taisīja Džordža III kronēšanai 1761.gadā, bet nepaspēja. Pabeidza tikai gadu pēc tam. Pēc tam šo karieti lietoja katra karaļa kronēšanā un lielās jubilejās. Pēdējo reizi tā tika lietota šī gada 6.maijā, kad kronēja Čārlzu IV un Kamillu. 
Kariete sver 4.tonnas, ir 7,3m gara, 3,8m plata un 2,5m augsta. To var pavilkt tikai 8. speciāli apmācītu zirgu pajūgs. Tā ir noklāta ar īsta zelta plāksnēm. Diezgan iespaidīgi ir to redzēt pavisam tuvu un savām acīm. 






Pēdējā un iespaidīgākā apskates vieta bija Bekingemas pils pieņemšanas telpas. Tās ir telpas, kuras esam redzējuši oficiālos video, kur tiek pieņemti oficiāli apmeklētāji - citu valstu prezidenti un monarhi, vai kādas citas augsta līmeņa personas. Protams, privātajās karaliskās ģimenes telpās nevienu nelaiž, bet arī šo visu redzēt ir ļoti īpaši. Diemžēl, pat kādu slepeno kadru uztaisīt nebija iespējams, jo vienkārši cilvēki bija daudz, arī uzraudzība nopietna un visi godīgi ievēroja šo aizliegumu. 

Izejot no pils bija šī viena vieta, kur varēja nofotografēties ar karaļpāri. 


Un tad visi metās baudīt pēcpusdienas tēju Bekingemas dārzā. Nu es savās fantāzijās biju iedomājusies to visu kaut kā greznāk un svinīgāk, bet... pie pils ir uzbūvēta vieglas konstrukcijas piebūve, kurā izvietoti galdiņi un lete. Liekas bija kādas sešas rindas, kur katrā stāvēja vairāk kā 20 cilvēki. Masas baigās! Visi kāroja padzert pils dārzā kafiju vai tēju. Un mēs jau neatpalikām. izvēlējamies Afternoon Tea Box. Izvēle likās pašsaprotama. Arī ēst gribējās. Bet diemžēl tas nebija tik garšīgi un īpaši kā būtu gribējies. Un Kaspara kastītē trūka lašmaizīte. Skāde, nu! Bet nu mēs to esam izdarījuši un ir labi.


Pirms iziešanas vēl ekskluzīvi pasēdējām pils dārzā. Izbaudījām mirkli. Priekšā mums diezgan liels gabals uz nākamo objektu. 




Vispār jau man bija paredzēts braukt ar metro, bet Kaspars teica, ka jāiet! Mums ir laiks - ejam! Tas jau nekas, ka tikai 5km, bet nu labi, ja jāiet, tad jāiet. Ir jau dziļa pēcpusdiena, bet nākamais objekts rezervēts uz 19. 

Pa ceļam, protams, paskatījāmies citas apskates vietas. Dauningstrīta 10 ir aiz šādas sētas. Četri policisti pilnā ekipējumā stāv pie vārtiem. Es pa maliņu mēģināju noķert tik pazīstamo ēkas fasādi. Nu grūti gan pamanīt un saprast. Bet nu tur ir! 


Pa ceļam vnk smukas vietas pie Temzas. Ceļš lielāko daļu veda gar Temzas krastu. 



Te nu esam otrajā šodienas objektā - Sky Garden. Mums nav bijusi interese doties uz lielo panorāmas ratu, kaut kā galīgi nevelk. Kā arī biļetes uz London Eye ir šausmīgi dārgas, bet es rezervēju biļetes un Sky Garden ir pilnīgi par brīvu. Tas tāds ieteikums netērēt lieki naudu, jo šeit visa Londona pie kājām! Skaisti skati ar vīna glāzi rokās, vai arī vienkārši neko nedzerot un neēdot var lēnā garā izbaudīt panorāmu. Vienīgais rezervācija jāveic laicīgi. Es uz mūsu datumiem brīvas vietas ķēru divu nedēļu garumā mēnesi pirms ceļojuma. Cilvēkus, kuri stāvēja pie ieejas bez rezervācijas, izmeta no rindas. Tur augšā 36.stāvu augstumā ir divi restorāni un divi bāri. Tur regulāri notiek pasākumi, koncerti, modes skates. 




Nogurums uz sejas. 




Uz viesnīcu gan braucām ar metro. Kājas pulsē. Spēka vairs nav. Bet ļoti gribās ēst. Dodamies uz blakus ielu cerībā, ka svētdienas vakara pabs nebūs tik pilns. Naivie... No food, just drink. Mūs burtiski ierāva itāļu krodziņā Mamma mia! Kā izrādījās iekšā rāvējs bija pats saimnieks. O jā! Tas bija ļoti gardi! Delizioso! Eccellente! 




Otrā diena ir galā. Spēka nav vispār. Kārtējie 25km noieti. Bet kā mums veicas ar laiku!!! Septembra beigās +24 grādi! 

Turpinājums sekos... 









Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru