ceturtdiena, 2018. gada 31. maijs

Norvēģija 4.daļa, ūdens diena un Brigene

Šorīt neviens nekur nedzen, rīts sākas samērā laiski. Pēc iepriekšējā vakara dzīves svinēšanas ceļamies uzmanīgi, ieklausoties iekšējā balsī. Nē! Viss ir kārtībā! Sajūta ir lieliska. Vēl joprojām ārā ir dievīgs un silts laiks. Līdzi paņemtie gumijnieki nemaz nav redzējuši Bergenas - lietus pilsētas īsto dabu.
Puiši jau no paša rīta ir ļoti darbīgi. Dosimies ar laivu fjordā. Jeeee! Laivosim!
Bet visu pirms nesteidzīgas brokastis uz terases. Dievinu šo skatu!


Brauciens Fanas fjordā ne ar ko neatšķiras no izbraukuma jūrā. Ūdens ir daudz, dziļš un sāļš.



Video redzams kā mēs braucam garām slepenai militārai zonai, kur nav ieteicams vicināties ar kamerām un Jānis  iesaka Kasparam labāk neskatīties binoklī.
Piebraucam pie Dacei un Jānim vien zināmas vietas, kura tiek noteikta pēc akmens klintī un tiek laisti iekšā āķi. Uzzinām, ka šeit ir samērā sekli, tikai 80m dziļš. Tiek ielaisti 26 āķi ar makreles ēsmu.
Tagad jānogaida.

Bet neba jau braukuši tik zivis ķert! Šodien sezonas atklāšanas diena muzejam, kurš atrodas uz Lysøen salas un kur var nokļūt tikai ar laivu.
Liekas, ka esmu diezgan muzikāli izglītota, bet, man par lielu kaunu, nebiju dzirdējusi par slavenāko Norvēģijas vijolnieku, sauktu par Ziemeļu Paganīni.
Šeit varat uzzināt vairāk par viņa biogrāfiju. Nu ļoti interesanta un īpaša personība ar ekstravagantu dzīves stilu un gaumi. Muzejs tiešām pārsteidza. Ar lielu interesi noklausījāmies gida stāstītajā.
Ja kādam rodas interese apmeklēt šo īpašo muzeju, šeit norāde.










Ieraugot šo gleznu mēs, latvieši sasmējāmies. Vai nerodas asociācijas? Es uzreiz padomāju, ka autors gleznojis sākumu Jaņa Rozentāla gleznai No baznīcas.


Esam apskatījuši interesanto eklektikas pārpilno namu un dodamies skatīties, kas pie āķiem.



Nekad vel nebiju tā priecājusies par lomu! Kaspars vispār bija pārlaimīgs. Jānis teica, ka mums ir ļoti paveicies, jo parasti iemet āķus uz kādam četrām piecām stundām, lai kaut ko noķertu. Bet šeit tikai divas stundas un tāds skaistums!!! No šīm trim skaistulēm es pazinu tikai mencu, tur vēl ir lira un, piedod Jāni, nepazīstama zivs, kuras nosaukumu jau aizmirsu.
Pēc publikācijas man atgādināja, ka trešā zivs ir lange.



Nu varam braukt mājās ar lielisko lomu un kolosālo omu!


Re, kur labi redzams kā ceļš beidzas kaut kur nekurienē, klints krāvumos. Visdrīzāk ieiet kaut kur fjorda dziļumos. Kas tur notiek un kamdēļ, to mums nebūs lemts uzzināt.



Šovakar vēl paredzēta Bergenas apskate.


Visām A-HA fanēm, ak nu jā, zinu ka ir arī fani, būtu jāzina, ka Bergenā atrodas vairāki vides objekti, kurus ir veidojis Magne Furuhomens. Kā šeit rakstīts, tad šis ir trauks, kurš mēra nokrišņu daudzumu Bergenā. Interesanti! Kā es saprotu, tad pa celiņu uz ostu tērcīte neapsīkst nekad, izņemot tās dienas, kad mēs esam tur. Un kā izrādās sausums Bergenā turpinās. Tur vēl joprojām jau gandrīz trīs nedēļas nav lijis! Bergenā +30 grādi neesot bijuši 140 gadi.



Mēs tiekam vesti uz Must See Bergenā. Jābrauc augšā Flojen kalnā.


Elpa aizraujas! Visa Bergena pie kājām!
Augšā ved trošu tramvajiņš, 5.minūtes un esam augšā.
Šeit var iegūt visu informāciju par to kā nokļūt, cik maskā un ko tur darīt. Tur ir skatu laukums, kafejnīca, bērnu laukums, pastaigu taka un vēl viss kas cits.


Lai skatu neaizklātu nesmuki augi, pa nogāzi ganās kazas. Katrai kazai ir vārds. Melnajam āzim ir pavisam interesants vārds. Nez vai to var attiecināt uz rasismu vai labu humoru?



O! Meitenes! Šī brīdinājuma zīme mums!


Vēl noķeram kādu trolli un dodamies lejā.


Mums ir paveicies ar to, ka brīvdienas turpinās un ir jau pavēls, kad visi mazie ekskluzīvie veikaliņi un darbnīciņas ir ciet. Centrs ir samērā tukšs. Veco apbūvi varam izbaudīt bez tūristu pūļiem.








Nu ļoti interesanti! Nerakstīšu visu Bergenas - Hanzas pilsētas vēsturi, bet tiešām ļoti iesaku apmeklēt šo īpašo Norvēģijas pilsētu.

Atceļā uz mašīnu, apmeklējam slaveno Brigenes zivju tirgu, kurš diemžēl vairs nav savā senatnīgajā un autentiskajā izskatā. Nesen tika uzcelts stikla un metāla klucis, kur tiek tirgotas zivis par fantastiskām cenām. Bet neskatoties uz to, cilvēki ir samēra daudz un restorānos apmeklētāju netrūkst. Vietējiem, gan jaunais tirgus riebjas un viņi tur neiet. Vietējie zivis ķer paši. Mēs ar dodamies mājās gatavot šodienas lomu.



Par lielu izbrīnu vaļa gaļa izskatās kā aknas.



Jānis filē perfekti! Atliek tik pagatavot.



Dace pagatavo norvēģu tradicionālo ēdienu - karsēta zivs ar vārītiem kartupeļiem un vārītu olu karstā sviestā. Tas ir kaut kas debešķīgs! Šis vienkāršais un neticami garšīgais ēdiens ir ienācis manā virtuvē uz palikšanu. Tikai vajag svaigi zvejotas okeāna baltās zivis.



Priekšpēdējā diena galā. Kas par fantastisku dienu!

Nobeigums un rezumē sekos...

Iepriekšējo daļu lasiet šeit - https://antradzivo.blogspot.com/2018/05/norvegija-3dala-neatkaribas-diena.html

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru