LABRĪT BERGENAAA!!! Šo redzu atverot durvis. Vai nav skaisti?
Mēs nemaz nebēdājām par pelēkajām debesīm, jo bijām brīdināti, ka Bergenā līst katru dienu. Bijām bruņojušies ar lietus drēbēm un pat gumijniekiem. Pa nakti braucot arī uzlija lietus. Tā, ka no stress! Nav slikts laiks, tikai nepareizs apģērbs.
Paveros apkārt un jā, te viņš ir stāstu varonis, kaimiņu Nils kaķu opītis. Ēd viņš gan mājās, gan Dace baro, gan jau arī vēl kāds iedod. Kā teica Jānis - Nilam ir kaķu demence, viņš vairs neatceras, ka ir jau ēdis vairākas reizes. Bet kas par skaistu kažoku! Tāda dūmakaini brūna krāsa.
Nav iespējams aizbraukt pat visrūpīgāk plānotā ceļojumā kaut ko neaizmirstot. Šoreiz tās bija bikses. Es aizmirsu galvenās bikses!!! Tās ar kurām jūtos visērtāk un tās kurās es uz bildēm pēc kaut kā izskatītos. Tāpēc nevajag brīnīties, ka staigāju mājas biksēs, kuras biju iemetusi tā starp citu, ja nu kas. Labi ka tādas bija.
Pēc trakās iepriekšējās dienas ir grūti iešūpoties. Esam piecēlušies, bet neesam pamodušies. Tādi esam visi četri. Esam priviliģētā stāvoklī. Atbraucām un viss... tagad mūs izklaidējiet! Dace ar Jāni rosās. Pie brokastu galda tiek izrunāti dienas plāni, bez konkrētām norādēm. Mēs pat nenojaušam kur tiksim vesti.
Ak, cienījamais lasītāj! Vajadzēja redzēt Kaspara sejā prieku, kad tika pateikts, ka šoferītis būs Jānis. Viņš tiešām negribēja neko dzirdēt par braukšanu kalnos.
Mums ir paveicies ar vēl kādu aspektu. Šī bija Norvēģijas neatkarības dienas svētku nedēļa, kur iekrita vel arī citas brīvdienas un darba dienas starp brīvdienām arī bija brīvdienas, līdz ar ko namatēvs un namamāte pilnībā bija mūsu rīcībā.
Pirmā pietura ir kādā ne visai pamanāmā punktā. Ejam pa šauru taku, bet kaut kur baigs troksnis. Un tad ieraugam!
Tā ir aiza pa kuru gāžas kristāldzidrs ūdens. Dievīgi!
Ja kādam interesē vieta un kā tur nokļūt, šeit saite uz Bordalsgjelet vietni ar profesionālām bildēm un karti.
Ļoti iespaidīgi! Foto to nevar nodot, kā jebkurš cits skats ar kuru dalīšos turpmāk.
Tālāk ceļš atveda pie debešķīga ūdenskrituma. Pasakainā un atklātā vietā.
Šis ir Tvindefossen ūdenskritums. Šeit var atrast visu informāciju par šo vietu.
Pa saldējumam un braucam tālāk!
Brūnā norāde uz kaut kurieni, šaujam pa kreisi. Dace ar Jāni arī nav tur braukuši. Ā re če! Vai nav skaisti?! Šī baznīciņa ir vecāka par Rīgu! Ir vismazākā darbojošās baznīca Skandināvijā. Ja kāds zina, kur Eiropā ir kas vēl mazāks, pastāstiet man! Žēl, ka netiekam iekšā, bet iekšā tur var ieiet, liekas, ne vairāk kā 5 cilvēki. Tātad mēs visi četri un mācītājs.
Šeit informācija par Undredal Stavkyrkje. Lai gan ar Stavkyrkje bijām cerējuši ieraudzīt ko citu, bet šis ar bija interesanti, un tik gleznainā vietā.
Ceļš atkal ved tik augšup un augšup. Ceļš ir kļuvis bazkaunīgi šaurs un stāvs. Apbrīnoju Jāņa kalnu džigita braukšanas prasmes, pa šauro vienjoslas ceļu, pa kuru ik pa brīdim kāds brauc pretim. Pa priekšu velkas kāds vācu tūrists. Šoferītim nervi vārās. Varu iedomāties kā mums ietu, ja Kaspars būtu pie stūres. Pie šādiem ceļiem ir jāpierod. Plaknes braucējam te nav ko darīt.
O, jā... tas tik ir skats!!!
Vācu tūristes ieliektiem ceļiem mēģina pārvietoties pa skatu mēli. Es par to smaidu un braši dodos garām. Hi... bet vēdergalā drusku trīc... neiešu gan nevienam to izrādīt un droši eju klāt malai. Elpa aizraujas!
Šeit informācija par Stegasteinas skatu punktu.
Ir pietuvojies pusdienu laiks. Vēderi liek to manīt. Mēģinām braukt kaut kur vēl augstāk, bet augstāk ir sniegs. Un ne tikai vienkārši sniegs, bet tāds sniegs, ka ceļš ir ciet. Kaut kur aiz šlagbauma stāv buldozers. Kāpēc viņš nestrādā, ja ceļš ir nobloķēts ar sniegu? Viss ir vienkārši. Valstī ir svētku diena un visi svin. Nav nekur jābrauc. Tiek pieņemts lēmums taisīt pikniku tepat. Diezgan eksotiski, bet kamdēļ gan ne?
Bildēs izskatās viss tā kaut kā vienmuļi. Bet tur ir tik mežonīgi skaisti! Sniegs, urdzoša tērcīte, pundurpūpolīši, kuri lielāki nemaz nevar izaugt, jo visdrīzāk gada lielāko daļu atrodas zem sniega un pateicoties agrajam pavasarim ir atbrīvojuši savus zarus no lielā smaguma un šobrīd braši izrāda savus pelēkos pūkainīšus. Kalnu avotiņā visādi skaisti akmentiņi. Dace saka, ka te mums būs jāceļ piramīdas uz atgriešanos. Bet vispirms ēst!
Kamēr klājas galds, Kaspars izpēta apkārtni ar līdzpaņemto no mājam binokli. Beidzot tam ir īstens pielietojums! Tiek izpētīts arī buldozers un tālu esošais ūdenskritums.
Pusdienas brīvā dabā garšo varenlabi! Desiņu smarža... mmmm...
Esam ļoti kārtīgi, savācam pat vējā bēgošās salvetes.
Ar pilniem punčiem mēģinām sasniegt tālumā dzirdamo ūdenskritumu.
Intelektuālas sarunas ar akmeņiem, vai varbūt ar pūpoliem, vai tomēr ūdeni?
Gribēju, lai uztaisa man tādu bildi, kur izskatītos, ka esmu uzrāpusies kaut kur ļooooti augstu, vai ļooooti bīstami. Es esmu smieklīga. Lai gan tas klints gabals tiešām bija lielāks nekā te izskatās.
Tālāk netikām, sākās purvājs, kur pilni zābaki. Griežamies atpakaļ.
Uzceļam katrs savu piramīdu. Esam ļoti apmierināti.
Esam jau pagriezušies uz māju pusi. Nogurums liek manīt savu, bet pa ceļam vēl esot šis tas jāapskata.
Un atkal viena debešķīgi skaista ainava! Bet šī vieta ir ar vēstures pieskārienu. Šajā vietā norvēģi noturēja vācu armiju. Daži puikas bija nocietinājušies augšā pie ūdenskrituma. Vācieši varēja tikt tikai pa to lejā redzamo ceļu. Kā kāds tuvojās tā tika novākts. Ja kādam interesē kas vaiiāk par Skjervsfossenu, šeit vairāk informācija.
Bet šī vieta mūs pārsteidza ar vēl kaut ko. Jāpiemin, ka Norvēģijā ir super tīras publiskās tualetes. Visas ir aprīkotas ar visu nepieciešamo pietiekošā daudzumā. Tas tiešām ir pārsteidzoši, pat tādās vietās, kur negāžas tūristu tūkstoši. Un šī bija mana favorīte! Iesaku noskatīties video.
Teikšu atklāti... šeit es uzkavējos tā pailgāk, iegrimusi domās vērojot ūdens ritumu.
Un tā baudot ūdenskritumus ir pienācis vakars. Bet nē, tas vēl nav viss. Obligāti jāredz vēl viens ūdenskritums!
Kamēr puikas uzkāpa augšā, meitenes atļāvās palikt lejā. Tas ir tik skaisti, bet jau pāri spēkiem!
Mums meitenēm ir labi labi tur lejā. Vienmēr ir ko pārrunāt.
Diena ir galā, tiekam mudināti doties pie miera, jo rīt gaida īpašas svētku brokastis Bergenas centrā, kur jābūt jau 8:00. Lieki teikt, ka pļāpas notiek līdz pusdiviem pēc Norvēģijas laika.
Turpinājums sekos...
Sākumu lasiet šeit - https://antradzivo.blogspot.com/2018/05/norvegija-1dala.html
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru