Ir pienācis 17.maijs Norvēģijas neatkarības diena. Dažas stundas pagulētas, bet pulkstenis un Daces sastādītā programma ir nežēlīga, ceļamies 7:00, jo 8:00 jābūt jau uz svinīgajām brokastīm Bergenas centrā. Esam patīkami satraukti par gaidāmo pasākumu. Šodien nedrīkst vilkt mājas bikses. Drusku sapucējamies.
Dace uzklājusi pre party svētku brokastu kafijas galdu. Tas liek justies īpaši svinīgi.
Bergenas centrs svētku rītā ir samērā tukšs. Ielas jau tiek slēgtas, jo gaidāms ikgadējais gājiens. Ejot cauri centram, pa atvērtiem logiem dzirdami saucieni, uzsaucieni un gaviles. Jau pirms astoņiem no rīta cilvēki svin. Ielās satiktie cilvēki ir svinīgi tērpušies. Vīrieši pārsvarā uzvalkos, bet ir arī sastopami tautas tērpos, toties sievietes pārsvarā visas ir tautas tērpos. Kas par krāšņu parādi! Mēs arī esam noskaņojušies svinīgi, rokās nesam karodziņus un visiem satiktajiem uzsaucam - Hei! (Sveiks!) Daudzi atbild - Gratulerer med dagen! (Daudz laimes dzimšanas dienā!). Šo frāzi dienas gaitā esam labi apguvuši.
Nu jau esam klāt. Brokastis notiek sabiedriski reliģiskā saietu namā "Salem" pašā Bergenas centrā. Garajos sarakstos tiek atrasti mūsu vārdi. Jā tas nav nav tik vienkārši. Dace ir mūs pieteikusi jau labu laiku atpakaļ. Lielajā aktu zālē ir klāti četri gari galdi. Blakus telpā klāti galdi ar ēdienu. Jūtamies kautrīgi un neparasti. Sanākuši apmēram 200 cilvēki. Pārsvarā svinīgi tērpi jaunieši.
Visi ieņēmuši savas vietas un tiekam aicināti dziedāt valsts himnu. Arī par to Dace ir parūpējusies, mums katram tiek izsniegts himnas teksts. Man nav laika dziedāt! Man ir jāfilmē!
Mēs kautrīgi dodamies līdzi citiem pie pilnajiem galdiem. Ļoti interesē nacionālās kulinārās īpatnības. Šeit to var izbaudīt pilnībā, jo jaunieši ir sarūpējuši tieši to, ko parasti norvēģi ēd svinīgos gadījumos. Uz galdiem ir olu salāti ar puravu, ir kartupeļu salāti ar olu un puravu, ir liels daudzums kotlešu, gaļas plates, tās gan diemžēl bija no gatavajiem izstrādājumiem, kāds bija sacepis kalnus ar pankūkām, kūpināts lasis un protams daudz sieru, deserta daļa tāda ne visai, braunijs no gatavā maisījuma. Kāds spiež uz lasi, es protams uz sieriem.
Ēšanai pa vidu notiek vairāk vai mazāk svinīgas runas. Notiek arī priekšnesumi un dažādas rotaļas. Diemžēl, tur nevaram piedalīties, jo tik brīvi valodu vēl nepārvaldām.
Punči pilni, esam vēl joprojām svinīgi noskaņoti, jādodas ielās ieņemt labākās vietas gājiena vērošanai.
Nu jau ielas ir pilnas ar cilvēkiem. Svinīgās brokastis ir paēdusi visa pilsēta. Visi smaida, sveicina un steidz vai nu ieņemt labākās vietas ielu malās vai ieņemt savas vietas kā gājiena dalībniekiem.
Mums blakus nostājas brīnumskaistas meitenes. Izsaku viņām komplimentu, viņas jūtas pagodinātas un labprāt piekrīt fotogrāfijai.
Un gājiens sākas! Kā pirmie paiet garam pilsētas galvas un svarīgās personas. Tad seko dažādas ar pilsētu un tās drošību saistītas organizācijas. Parāde ir krāšņa un skaļa.
Parāde ir gara un skaļa. Ķermenis no stāvēšanas un trokšņa jau ir paguris. Pēc pāris stundu vērošanas nolemjam doties prom. Ne jau vienkārši prom. Dacei ar Jāni jau ir gatavs plāns.
Bergenu redzam garām ejot. Īstā pastaiga tiek solīta uz rītdienu.
O jā! Mēs ejam garā pastaigā pa botānisko dārzu. Mēs esam ne tikai saulainākajā nedēļā kāda var būt Norvēģijā, bet arī laikā, kad zied rododendri.
Tiekam atvesti uz Mildes arborētumu.
Vai nav debešķīgi!
Protams, ka jāmetas dažādās pozās fotografēties.
Iespaidīgu izmēru rododendri! Pozēšana nevar beigties.
Botāniskais dārzs ir fjorda krastā. Ūdens ir kristāldzidrs! Tā vien gribas mesties iekšā.
Nonākam burvīgā vietā. Vienīgais kas prātā... bildes runā pašas. Dažs labs pat iekrita pēcpusdienas snaudā. Man nesanāk, man tik jāfilmē un jāfotografē.
Esam noguruši un izsalkuši. Jādodas uz māju pusi, bet vēl jātiek līdz mašīnai.
Mājās top svētku vakariņas. Vāram mūsu aizvesto ciema kukuli - paipalu zupu. Dace cep norvēģu mandeļkūku.
Gratulerer med dagen! Punči pilni, bet nav jau miers... esot jākāpj kalnā! Ak, jel! Vislabprātāk būtu atpūtušies lietojot atspirdzinošus dzērienus, bet nekā! Atkal jāģērbj mājas briedīšbikses un kalnu apavi.
Kalnā vedoša taka ir mīlīgi vilinoša. Nav nekas biedējošs. Kā no pasakas!
Te ir arī dažas brīvdabas mājiņas. Var aplūkot kā dzīvoja norvēģu vikingi. Varbūt varam te palikt? Ļoti jauka vieta.
Bet tad... tad pavērās skats... Viss nogurums ka ar roku noņemts! Dievīgi! Te var uzturēties stundām un baudīt un baudīt un baudīt...
Vai arī vienkārši sēdēt un soliņā kraujas malā un šūpot kājas. Kā es gribu atkal tur nokļūt!
Saule tieši pretim, bet sāk jau iet uz leju... sēžam uz soliņa, šūpojam kājas, vērojam lidmašīnas, kuras nolaižas tur, nu tur... redzat, tur pa vidu ir skrejceļš, pavisam labi redzams ka lidmašīnas nolaižas.
Ejam jau prom, bet atnāk divi puiši uz palaiž radio vadāmo lidmašīnu... Skaisti!
Vakars turpinās ar atspirdzinošiem dzērieniem un ievelkas līdz diviem naktī...
Turpinājums sekos...
Iepriekšējo daļu lasiet šeit - https://antradzivo.blogspot.com/2018/05/norvegija-2dala-udenskritumu-diena.html
Dace uzklājusi pre party svētku brokastu kafijas galdu. Tas liek justies īpaši svinīgi.
Bergenas centrs svētku rītā ir samērā tukšs. Ielas jau tiek slēgtas, jo gaidāms ikgadējais gājiens. Ejot cauri centram, pa atvērtiem logiem dzirdami saucieni, uzsaucieni un gaviles. Jau pirms astoņiem no rīta cilvēki svin. Ielās satiktie cilvēki ir svinīgi tērpušies. Vīrieši pārsvarā uzvalkos, bet ir arī sastopami tautas tērpos, toties sievietes pārsvarā visas ir tautas tērpos. Kas par krāšņu parādi! Mēs arī esam noskaņojušies svinīgi, rokās nesam karodziņus un visiem satiktajiem uzsaucam - Hei! (Sveiks!) Daudzi atbild - Gratulerer med dagen! (Daudz laimes dzimšanas dienā!). Šo frāzi dienas gaitā esam labi apguvuši.
Nu jau esam klāt. Brokastis notiek sabiedriski reliģiskā saietu namā "Salem" pašā Bergenas centrā. Garajos sarakstos tiek atrasti mūsu vārdi. Jā tas nav nav tik vienkārši. Dace ir mūs pieteikusi jau labu laiku atpakaļ. Lielajā aktu zālē ir klāti četri gari galdi. Blakus telpā klāti galdi ar ēdienu. Jūtamies kautrīgi un neparasti. Sanākuši apmēram 200 cilvēki. Pārsvarā svinīgi tērpi jaunieši.
Visi ieņēmuši savas vietas un tiekam aicināti dziedāt valsts himnu. Arī par to Dace ir parūpējusies, mums katram tiek izsniegts himnas teksts. Man nav laika dziedāt! Man ir jāfilmē!
Mēs kautrīgi dodamies līdzi citiem pie pilnajiem galdiem. Ļoti interesē nacionālās kulinārās īpatnības. Šeit to var izbaudīt pilnībā, jo jaunieši ir sarūpējuši tieši to, ko parasti norvēģi ēd svinīgos gadījumos. Uz galdiem ir olu salāti ar puravu, ir kartupeļu salāti ar olu un puravu, ir liels daudzums kotlešu, gaļas plates, tās gan diemžēl bija no gatavajiem izstrādājumiem, kāds bija sacepis kalnus ar pankūkām, kūpināts lasis un protams daudz sieru, deserta daļa tāda ne visai, braunijs no gatavā maisījuma. Kāds spiež uz lasi, es protams uz sieriem.
Ēšanai pa vidu notiek vairāk vai mazāk svinīgas runas. Notiek arī priekšnesumi un dažādas rotaļas. Diemžēl, tur nevaram piedalīties, jo tik brīvi valodu vēl nepārvaldām.
Punči pilni, esam vēl joprojām svinīgi noskaņoti, jādodas ielās ieņemt labākās vietas gājiena vērošanai.
Nu jau ielas ir pilnas ar cilvēkiem. Svinīgās brokastis ir paēdusi visa pilsēta. Visi smaida, sveicina un steidz vai nu ieņemt labākās vietas ielu malās vai ieņemt savas vietas kā gājiena dalībniekiem.
Mums blakus nostājas brīnumskaistas meitenes. Izsaku viņām komplimentu, viņas jūtas pagodinātas un labprāt piekrīt fotogrāfijai.
Un gājiens sākas! Kā pirmie paiet garam pilsētas galvas un svarīgās personas. Tad seko dažādas ar pilsētu un tās drošību saistītas organizācijas. Parāde ir krāšņa un skaļa.
Parāde ir gara un skaļa. Ķermenis no stāvēšanas un trokšņa jau ir paguris. Pēc pāris stundu vērošanas nolemjam doties prom. Ne jau vienkārši prom. Dacei ar Jāni jau ir gatavs plāns.
Bergenu redzam garām ejot. Īstā pastaiga tiek solīta uz rītdienu.
O jā! Mēs ejam garā pastaigā pa botānisko dārzu. Mēs esam ne tikai saulainākajā nedēļā kāda var būt Norvēģijā, bet arī laikā, kad zied rododendri.
Tiekam atvesti uz Mildes arborētumu.
Vai nav debešķīgi!
Protams, ka jāmetas dažādās pozās fotografēties.
Iespaidīgu izmēru rododendri! Pozēšana nevar beigties.
Botāniskais dārzs ir fjorda krastā. Ūdens ir kristāldzidrs! Tā vien gribas mesties iekšā.
Nonākam burvīgā vietā. Vienīgais kas prātā... bildes runā pašas. Dažs labs pat iekrita pēcpusdienas snaudā. Man nesanāk, man tik jāfilmē un jāfotografē.
Esam noguruši un izsalkuši. Jādodas uz māju pusi, bet vēl jātiek līdz mašīnai.
Mājās top svētku vakariņas. Vāram mūsu aizvesto ciema kukuli - paipalu zupu. Dace cep norvēģu mandeļkūku.
Gratulerer med dagen! Punči pilni, bet nav jau miers... esot jākāpj kalnā! Ak, jel! Vislabprātāk būtu atpūtušies lietojot atspirdzinošus dzērienus, bet nekā! Atkal jāģērbj mājas briedīšbikses un kalnu apavi.
Kalnā vedoša taka ir mīlīgi vilinoša. Nav nekas biedējošs. Kā no pasakas!
Te ir arī dažas brīvdabas mājiņas. Var aplūkot kā dzīvoja norvēģu vikingi. Varbūt varam te palikt? Ļoti jauka vieta.
Bet tad... tad pavērās skats... Viss nogurums ka ar roku noņemts! Dievīgi! Te var uzturēties stundām un baudīt un baudīt un baudīt...
Vai arī vienkārši sēdēt un soliņā kraujas malā un šūpot kājas. Kā es gribu atkal tur nokļūt!
Ejam jau prom, bet atnāk divi puiši uz palaiž radio vadāmo lidmašīnu... Skaisti!
Vakars turpinās ar atspirdzinošiem dzērieniem un ievelkas līdz diviem naktī...
Turpinājums sekos...
Iepriekšējo daļu lasiet šeit - https://antradzivo.blogspot.com/2018/05/norvegija-2dala-udenskritumu-diena.html
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru