Kad sāku rakstīt, neienāca prātā, ka būs pieci turpinājumi. Bet nu nenožēloju par sarakstīto, pēc laika varēšu pilnībā restaurēt emocijas, kā arī iespējams kādam nākotnes ceļotājam uz Norvēģiju noderēs informācija ar kuru esmu dalījusies.
Jā un... kas dara, tas darot mācās. Pie piektā turpinājuma tikai ievēroju, ka varu ielikt video pa taisno blogā. No kļūdām mācās. Izlaboju arī visas iepriekšējās daļas.
Tātad...
Ir sestdienas rīts. Pēdējais rīts Bergenā. Šorīt nekur īpaši nesteidzamies, jo vienkārši vairs nav spēka steigties. Bet laiskoties nav laika, jo visur, kur es eju, ņemu darbu līdzi. Jā, tieši tā, pie manis brauca kliente, kura dzīvo 200km no Bergenas. Tā mums visiem četriem rīts pagāja gaidot manu līgavu ar līgavaini. Top korsete, bet par to Antra dara, kad būs gatavs.
Mērīšanās rit raiti, viss ir labi. Padzeram visi kopā kafiju, jaunieši pastāsta kur un kā dzīvo. Rodas jau ideja nākamajam ceļojumam, jo jauniešu dzīvesvieta ir tieši pa vidu ceļam uz Atlantic Ocean Road, kur nav bijis neviens no mūsu četrotnes.
Laiks iet uz priekšu, gribam tomēr vēl aizbraukt līdz centram. Saule spīd, laiks ir burvīgs, braucam staigāt pa centru. Braucam trijatā, jo mūsu uzticamais šoferītis Jānis nejūtas labi un kā nekā ir jāatgūst spēki nākamai darba nedēļai.
Šodien mūsu ceļš ved augšā pa zigzag ceļu pie iepriekšējās dienās noskatīto apadīto koku pakalni un ugunsdzēsēju depo no kurienes 17.maijā šāva ar lielgabala zalvēm.
Šodien nesteidzamies. Runājam visādus niekus, baudām brīnišķīgo dienu un nemaz negribas domāt par to, ka priekšā ir garš jo garš ceļš.
Vēl mazliet uz atvadām no Bergenas.
Esam izstaigājušies, jau klāt ir pusdienlaiks, vel jāieskrien kāda veiklā pēc kādiem našķiem, jāpaēd un vēlākais 17:00 jāizbrauc uz Nineshamni, jo 7:00 beidzas čekings uz prāmi.
Jānis mūs jau gaida ar karstu grilu. Uz atvadām paēdam pusdienas uz terases, nu jau ar skumjām, veroties uz uz fjordu.
Jānis ir sameistarojis ledus kasti, kur tiek saliktas labi daudz saldētas zivis. Atvedām mājās visu vēl ledū. Pēc ceļojuma ir pagājušas 17 dienas. Mums ir palikušas tikai trīs makreles. Sākam jau just zivju trūkuma lomkas.
Pēdējās norādes no Jāņa par ceļu, bučas, apskāvieni un viss... dodamies garajā atpakaļceļā.
Pa ceļam vēl dažas bildes, bet patiešām tikai dažas, jo nav vairs spēka.
Šāds NLO ir tunelī uz Oslo. Tunelī aplis!!! Nedod Dievs aizbraukt nepareizi! Ilgi būs jābrauc atpakaļ.
Un tad izbraucot cauri tunelim, mēs kilometriem, un liekas, ka pat stundām, ilgi braucām cauri sniegotiem kalniem. Mazliet sirreāli.
Man, protams, vajadzēja iekāpt sniegā. Domāju, ka ciets, bet kā kāpu tā pāri potītēm. Čība pilna ar ledu. Labi, ka bija tik daudz prāts kā nespert otru soli, tas būtu vismaz metru dziļi. Brrrr.... No +27 grādiem uz +9 un pilnas čības ar ledu.
Atpakaļceļš pagaidām rit krietni vieglāk. Ceļš ir vieglāk izbraucams un līdz ar to arī raitāks, bet vakara krēsla tuvojas ar milzu joni.
Ap pusnakti izbraucam cauri Oslo. Nekas, apskatīsim šo skaisto pilsētu citreiz. Oslo ir pusceļš līdz Nīneshamnas ostai.
Miegs ar vien vairāk sāk gulties uz plakstiem, jo aiz Oslo ceļš paliek pavisam vienmuļš. Drīz jau Zviedrijas robeža un tur jau bānis. Tas nozīmē, ka miegam pretoties paliek ar vien grūtāk.
Nomainu Kasparu, izskatās, ka viņš tūliņ atslēgsies. Es braši pārņemu vadību, bet nakts, bānis, strīpas uz ceļa... Pamazām pārvēršos par zombiju... Un man acu priekšā un galvā ir šī dziesma (man tā patīk Bovijs un šī filma, bet ne šeit un tagad) -
Kaspars pamana manu zobmismu un mēs atkal maināmies. Tā līdz Nīneshamnai vairākas reizes. Galā esam stundu pirms čekinga beigām pl.6:00 pēc Zviedrijas laika. Iečekojamies. Esam pirmie pie stīpas. Atslēdzamies. Pamostos precīzi, kad ostas vīri tuvojas, lai dotu norādes uzbraukt uz prāmja. Tālāk vairs nav interesanti. Laiks uz prāmja paiet pusmiegā, pustransā. Ventspilī esam 19:00 pēc Latvijas laika.
Rezumē-
1) Stena Line prāmis mums patika, jo tur valda samērā mierīga un klusa atmosfēra, ir vienkāršs, bet garšīgs ēdiens. Ja ir vajadzība nokļūt pāri uz Zviedriju, lai dotos tālāk ceļojumā, tad viennozīmīgi iesakām izmantot šo prāmi. Cenas kopā ar auto ir draudzīgākas nekā Tallink prāmim. Mūsu kļūda, kuru nepieļausim vairs nekad, neizvēlēties kajīti, pat braucot pa dienu. Tā saucamie Silent Room krēsli ir ļoti neērti, pat neērtāki kā publiskās zonas krēsli. Patiess prieks par personālu. Ļoti laipna un izpalīdzīga apkalpe, pat uzdodot vismuļķīgāko jautājumu.
2) Ceļš no Nīneshamnas līdz Bergenai ir apmēram 1000km. Degvielu viennozīmīgi jāiepilda Ventspilī. Pēc tam tieši pirms Norvēģijas robežas. Norvēģijā ir dārgāka degviela. Lai gan, ja ir dīzelītis kā mums, tad nav starpība.
3) Turpceļš "pa apakšu" kilometros ir apmēram tik pat, bet stundās ievērojami garāks, pat ja nenokavē pēdējo prāmi kā mēs. No Bergenas līdz Nīneshamnai nobraucām 12,5 stundās. Pa ātrāko ceļu braucot nav jāizmanto vietējās nozīmes prāmis.
4) Tā kā Norvēģijā ir ļoti daudz maksas ceļu, tuneļu un tiltu, tad jābūt gataviem saņemt rēķinu par izmantotajiem maksas posmiem. Var nekur nereģistrēties. Viss ir automātiski. Numurs tiek noskanēts un auto īpašnieks saņems uz savu deklarēto adresi rēķinu. Tā kā tur, kur mēs dzīvojam ar pasta piegādi ir gaužām čābīgi, tad tomēr piereģistrējam savu auto EPC sistēmā, kur varēsim redzēt cik jāmaksā un tur pat arī varēsim samaksāt. Vēl joprojām gaidām. Rēķinu izrakstīt neviens nesteidzas.
5) Par izmaksām neko nestāstīšu, jo nav ko stāstīt. Norvēģija ir ļoti dārga valsts. Liekas, ka dārgākā kādu esmu apmeklējusi. Mūsu izmaksas nebija adekvātas, jo mūs uzņēma un izguldīja draugi. Arī ceļa izdevumi bija ievērojami. Bet mēs neko neesam skaitījuši, jo neviens nevar saskaitīt tās milzīgi pozitīvās emocijas, kuras guvām šī ceļojuma laikā.
6) Uz Bergenu izdevīgāk ir lidot. Aviobiļetes var noķert par diezgan draudzīgām cenām, bet tad noteikti jāņem auto nomā. Jo Norvēģija vairāk piemērota apceļošanai ar auto. Tikai jārēķinās, ka bagāžā nevar paņemt visu iedzīvi, gumijniekus ieskaitot, un atpakaļ neatvedīsiet lielu kasti ar zivīm.
Milzīgs! Nē! Vēl milzīgāks paldies Dacei un Jānim par uzņemšanu!
Iepriekšjo daļu lasiet šeit - https://antradzivo.blogspot.com/2018/05/norvegija-4dala-udens-diena-un-brigene.html
Jā un... kas dara, tas darot mācās. Pie piektā turpinājuma tikai ievēroju, ka varu ielikt video pa taisno blogā. No kļūdām mācās. Izlaboju arī visas iepriekšējās daļas.
Tātad...
Ir sestdienas rīts. Pēdējais rīts Bergenā. Šorīt nekur īpaši nesteidzamies, jo vienkārši vairs nav spēka steigties. Bet laiskoties nav laika, jo visur, kur es eju, ņemu darbu līdzi. Jā, tieši tā, pie manis brauca kliente, kura dzīvo 200km no Bergenas. Tā mums visiem četriem rīts pagāja gaidot manu līgavu ar līgavaini. Top korsete, bet par to Antra dara, kad būs gatavs.
Mērīšanās rit raiti, viss ir labi. Padzeram visi kopā kafiju, jaunieši pastāsta kur un kā dzīvo. Rodas jau ideja nākamajam ceļojumam, jo jauniešu dzīvesvieta ir tieši pa vidu ceļam uz Atlantic Ocean Road, kur nav bijis neviens no mūsu četrotnes.
Laiks iet uz priekšu, gribam tomēr vēl aizbraukt līdz centram. Saule spīd, laiks ir burvīgs, braucam staigāt pa centru. Braucam trijatā, jo mūsu uzticamais šoferītis Jānis nejūtas labi un kā nekā ir jāatgūst spēki nākamai darba nedēļai.
Šodien mūsu ceļš ved augšā pa zigzag ceļu pie iepriekšējās dienās noskatīto apadīto koku pakalni un ugunsdzēsēju depo no kurienes 17.maijā šāva ar lielgabala zalvēm.
Šodien nesteidzamies. Runājam visādus niekus, baudām brīnišķīgo dienu un nemaz negribas domāt par to, ka priekšā ir garš jo garš ceļš.
Vēl mazliet uz atvadām no Bergenas.
Esam izstaigājušies, jau klāt ir pusdienlaiks, vel jāieskrien kāda veiklā pēc kādiem našķiem, jāpaēd un vēlākais 17:00 jāizbrauc uz Nineshamni, jo 7:00 beidzas čekings uz prāmi.
Jānis mūs jau gaida ar karstu grilu. Uz atvadām paēdam pusdienas uz terases, nu jau ar skumjām, veroties uz uz fjordu.
Jānis ir sameistarojis ledus kasti, kur tiek saliktas labi daudz saldētas zivis. Atvedām mājās visu vēl ledū. Pēc ceļojuma ir pagājušas 17 dienas. Mums ir palikušas tikai trīs makreles. Sākam jau just zivju trūkuma lomkas.
Pēdējās norādes no Jāņa par ceļu, bučas, apskāvieni un viss... dodamies garajā atpakaļceļā.
Pa ceļam vēl dažas bildes, bet patiešām tikai dažas, jo nav vairs spēka.
Un tad izbraucot cauri tunelim, mēs kilometriem, un liekas, ka pat stundām, ilgi braucām cauri sniegotiem kalniem. Mazliet sirreāli.
Man, protams, vajadzēja iekāpt sniegā. Domāju, ka ciets, bet kā kāpu tā pāri potītēm. Čība pilna ar ledu. Labi, ka bija tik daudz prāts kā nespert otru soli, tas būtu vismaz metru dziļi. Brrrr.... No +27 grādiem uz +9 un pilnas čības ar ledu.
Atpakaļceļš pagaidām rit krietni vieglāk. Ceļš ir vieglāk izbraucams un līdz ar to arī raitāks, bet vakara krēsla tuvojas ar milzu joni.
Ap pusnakti izbraucam cauri Oslo. Nekas, apskatīsim šo skaisto pilsētu citreiz. Oslo ir pusceļš līdz Nīneshamnas ostai.
Miegs ar vien vairāk sāk gulties uz plakstiem, jo aiz Oslo ceļš paliek pavisam vienmuļš. Drīz jau Zviedrijas robeža un tur jau bānis. Tas nozīmē, ka miegam pretoties paliek ar vien grūtāk.
Nomainu Kasparu, izskatās, ka viņš tūliņ atslēgsies. Es braši pārņemu vadību, bet nakts, bānis, strīpas uz ceļa... Pamazām pārvēršos par zombiju... Un man acu priekšā un galvā ir šī dziesma (man tā patīk Bovijs un šī filma, bet ne šeit un tagad) -
Kaspars pamana manu zobmismu un mēs atkal maināmies. Tā līdz Nīneshamnai vairākas reizes. Galā esam stundu pirms čekinga beigām pl.6:00 pēc Zviedrijas laika. Iečekojamies. Esam pirmie pie stīpas. Atslēdzamies. Pamostos precīzi, kad ostas vīri tuvojas, lai dotu norādes uzbraukt uz prāmja. Tālāk vairs nav interesanti. Laiks uz prāmja paiet pusmiegā, pustransā. Ventspilī esam 19:00 pēc Latvijas laika.
Rezumē-
1) Stena Line prāmis mums patika, jo tur valda samērā mierīga un klusa atmosfēra, ir vienkāršs, bet garšīgs ēdiens. Ja ir vajadzība nokļūt pāri uz Zviedriju, lai dotos tālāk ceļojumā, tad viennozīmīgi iesakām izmantot šo prāmi. Cenas kopā ar auto ir draudzīgākas nekā Tallink prāmim. Mūsu kļūda, kuru nepieļausim vairs nekad, neizvēlēties kajīti, pat braucot pa dienu. Tā saucamie Silent Room krēsli ir ļoti neērti, pat neērtāki kā publiskās zonas krēsli. Patiess prieks par personālu. Ļoti laipna un izpalīdzīga apkalpe, pat uzdodot vismuļķīgāko jautājumu.
2) Ceļš no Nīneshamnas līdz Bergenai ir apmēram 1000km. Degvielu viennozīmīgi jāiepilda Ventspilī. Pēc tam tieši pirms Norvēģijas robežas. Norvēģijā ir dārgāka degviela. Lai gan, ja ir dīzelītis kā mums, tad nav starpība.
3) Turpceļš "pa apakšu" kilometros ir apmēram tik pat, bet stundās ievērojami garāks, pat ja nenokavē pēdējo prāmi kā mēs. No Bergenas līdz Nīneshamnai nobraucām 12,5 stundās. Pa ātrāko ceļu braucot nav jāizmanto vietējās nozīmes prāmis.
4) Tā kā Norvēģijā ir ļoti daudz maksas ceļu, tuneļu un tiltu, tad jābūt gataviem saņemt rēķinu par izmantotajiem maksas posmiem. Var nekur nereģistrēties. Viss ir automātiski. Numurs tiek noskanēts un auto īpašnieks saņems uz savu deklarēto adresi rēķinu. Tā kā tur, kur mēs dzīvojam ar pasta piegādi ir gaužām čābīgi, tad tomēr piereģistrējam savu auto EPC sistēmā, kur varēsim redzēt cik jāmaksā un tur pat arī varēsim samaksāt. Vēl joprojām gaidām. Rēķinu izrakstīt neviens nesteidzas.
5) Par izmaksām neko nestāstīšu, jo nav ko stāstīt. Norvēģija ir ļoti dārga valsts. Liekas, ka dārgākā kādu esmu apmeklējusi. Mūsu izmaksas nebija adekvātas, jo mūs uzņēma un izguldīja draugi. Arī ceļa izdevumi bija ievērojami. Bet mēs neko neesam skaitījuši, jo neviens nevar saskaitīt tās milzīgi pozitīvās emocijas, kuras guvām šī ceļojuma laikā.
6) Uz Bergenu izdevīgāk ir lidot. Aviobiļetes var noķert par diezgan draudzīgām cenām, bet tad noteikti jāņem auto nomā. Jo Norvēģija vairāk piemērota apceļošanai ar auto. Tikai jārēķinās, ka bagāžā nevar paņemt visu iedzīvi, gumijniekus ieskaitot, un atpakaļ neatvedīsiet lielu kasti ar zivīm.
Milzīgs! Nē! Vēl milzīgāks paldies Dacei un Jānim par uzņemšanu!
Iepriekšjo daļu lasiet šeit - https://antradzivo.blogspot.com/2018/05/norvegija-4dala-udens-diena-un-brigene.html
