3.diena
Ar lielām grūtībām ceļamies. Manas pēdas ir apaļas. Lai gan apavi ir ļoti ērti, uz pēdām ir tulznas. Priekš tik intensīvas staigāšanas laikam tomēr vajag vēl īpašākus apavus.
Šodien dodamies uz karalisko botānisko dārzu Kew Gardens. Šis ir lielākais botāniskais dārzs pasaulē pēc augu daudzveidības un augu paraugu kolekcijas, kā arī viens no lielākajiem pasaulē pēc platības.
Droši vien septembra beigas nav veiksmīgākais laiks to apmeklēt, bet laiks ir brīnišķīgs, šodien sola saulainu un +24 grādus. Līdz dārzam var nokļūt ar metro, tieši tāpat kā līdz gandrīz jebkuram punktam Londonā.
Lai gan esam te pirmdienā, cilvēki jau uz atvēršanu 10:00 ir gana daudz. Šis ir vēl viens objekts uz kuru ir jāiegādājas biļetes. Tā nu ir - vai nu par brīvu, vai smuka summiņa. Te nu es kļūdījos, nenopērkot biļetes iepriekš. Iegādājoties e-biļetes, būtu labi ietaupījuši. Un nebūtu vēl maksājuši ziedojumu. Nu tas vispār bija ... nu nezinu pat kā pateikt... Prasu divas biļetes, dāma kasē man prasa - jums parastās vai ar nelielu ziedojumu mūsu unikālo kolekciju uzturēšanai? Nu bet ko man bija atbildēt?!?! Un vēl tāds stirnas skatiens! Man bija neērti pateikt, ka esam no nabadzīgas Eiropas valsts ar viduvējiem ienākumiem... teicu - ka tak vienalga! Kā jums pieņemts, cik maksā, tik maksāsim! Protams, ka paņēma par pilnu programmu, laikam sanāca katram 26GBP.
Palmu māja bija pirmais uz ko devāmies.
Kā jau palmu mājā, pilns ar visvisādiem eksotiskiem augiem no siltajām zemēm, kurus mēs esam pieraduši redzēt mazākus un podos kā istabas augus. Un protams ir ļooti karsts. Esam slapji jau pirmajās minūtēs, iekšā ir +35,5 grādi un kādi 80% mitrums.
Mazliet tālāk ir cita stikla māja. Tai ir dots Princeses Diānas vārds. Ak, vai! Tā ir vēl lielāka māja! Tai ir neskaitāmi daudz istabu, kur katra ir cits klimats. Pasakaini!
Izejot no princeses mājas, ieraudzījām īstu pampu zāli! Katra otrā Latvijas dārznieka sapnis ir pampu zāle Latvijas dārzos. Nebūs, mīļie, nebūs... Bet man ir bilde!
Tā kā mums nav visa diena visa apskatīšanai, nolemjam pataupīt sevi un izmantot slinko tūristu vilcieniņu. 6,5GBP un dodamies ceļā. O jā! tas ir to vērts! Tikai tā var apjaust, cik dārzs ir milzīgs. Brauciens ilgst gandrīz stundu. Ir vairākas pieturas pie svarīgākajiem objektiem. Var izkāpt un doties tālāk vēlāk. Reāli saprotam, ka te ir jāatgriežas, bet drīzāk maijā vai jūnija sākumā. Vilcieniņa gids stāsta, ka noteikti jāredz kamēliju audzes ziedēšanu. Patiesi! Redzam lielu kamēliju krūmu platību. Tas noteikti ir iespaidīgi.
Visu neaprakstīšu, bet tiem, kuriem dārzs un daba ir tuvi, noteikti ir jābrauc uz Kew Gardens!
Dārza teritorijā ir vairākas kafejnīcas, tā kā baudot skaistumu nebūs jānomirst badā.
Bet mums ir laiks doties atpakaļ uz centru, jo uz 15 ir rezervētas ieejas biļetes uz
National Gallery. Uz šo fenomenālām bagātībām piepildīto galeriju ieeja arī ir par brīvu. Kā sacīt jāsaka - māksla pieder tautai.
Pa ceļam uz galeriju noejam gar vienu no populārākajām tūristu atrakcijām - Karaliskā goda sardze uz zirgiem. Katrs grib pieiet un pieskarties. Lai gan ir izlikts brīdinājums, ka zirgi var iekost un iespert, un nedrīkst ķerties klāt pie iemauktiem, katrs otrais to nerespektē. Tur stāv daudz kuriozu ķērāji, kuri visu dienu filmē notiekošo. Ierakstot meklētājā Horse Guards London, atradīsiet tūkstošiem kuriozus. Lai kā es mīlu zirgus, atturējos iet pārāk tuvu un pieskarties, jo nedomāju, ka zirgiem ir patīkami, ka katru dienu tos aiztiek tūkstošiem svešu cilvēku.
Tur pat blakus jau ir Trafalgaras laukums ar Nacionālo galeriju.
Ko gan es te daudz varu stāstīt. Ielikšu dažas gleznas bez komentāriem, ja atpazīstat, tad jums tur ir jānokļūst! Ja šīs gleznas ir svešas, rokraksti nav atpazīstami, tad nevajag tērēt laiku. Lai gan kāpēc ne... video paskaidros...
Un te dažas gleznas. Iedomājieties visvisvis slavenāko gleznotāju un viņš ir šajā galerijā. Neiet runa par moderno mākslu. Banksy te neatrast.
Izbaudījuši galeriju konstatējam, ka ir vēl gana agrs, lai vakaru pavadītu saturīgi. Es saku, ka vedīšu uz vienu Londonas apslēpto dārgumu, kuru noskatījos pirms tam Youtube. To ir samērā viegli sasniegt, jo atrodas divas pieturas aiz mūsu viesnīcas metro pieturas.
Dodamies uz
Holland Park. Tas ir publiskais parks Kensingtonā. Īpaši mani uzrunāja
Kyoto Garden. Japāņu dārzi mūsu pusē nav sastopami, tamdēļ ļoti gribējās redzēt dzīvē kādu īstu japāņu dārzu. Diemžēl, mazliet apmaldījāmies, aizgājām par tālu, lieki iztērējām laiku, metās jau krēsla. Atradām japāņu stūrīti. Tas tiešām ir ārkārtīgi burvīgs stūrītis.
Par dzērves īstumu nebiju pārliecināta, jo viņa vispār nekustējās līdz brīdim, kad tā pagrieza galvu. Šis parks arī ir pilns ar ēdelīgām vāverēm. Rozārijs arī ir gana iespaidīgs, bet nu jau viss bija beidzies. Noteikti jāieplāno jūnijs! Tad ir pats labums.
Pirms 19:00 pa parku iet policists un skaļrunī saka, ka parks tūliņ tiks slēgts, lūdzu pametiet to. Dabūjām pielikt soli, jo pie vārtiņiem piebrauca darbinieku "kāriņš" un, atslēgām grabot, darbinieks devās slēgt. Burtiski pēdējā brīdī.
Tā kā pirms tam biju izpētījusi, ka līdz viesnīcai ir pusstundas gājiens, tad devāmies ar kājām, bet pa ceļam gājām uzmest acis vienam vecam un slavenam pabam Churchils Arms ar domu, ka varbūt varēsim paēst. Ak vai man dieniņ! Te cilvēki ar glāzēm stutējās uz palodzēm ārpusē! Nu kas tā par modi! Un ir pirmdienas vakars! Kur lai paēd? Labi... iesim un skatīsimies. Esmu pirms tam uzlikusi telefonā navigāciju un atkal izslēgusi datu pārraidi, bet karte ir ielādēta un viss ir kārtībā.
Ejam ejam... ejam ejam... no sākuma ir interesanti... No paba līdz viesnīcai ir jābūt 16 minūtēm. Es saku Kasparam, ka kaut kas nav labi. Ieslēdzu datus un atjaunoju navigāciju. Hmmm... gājām bultiņas virzienā, bet tagad rāda, ka līdz galam 25.minūtes. Ielādēju vēlreiz un turpinām iet. Jābūt Haidparka stūrim! Tam tepat jābūt! Esam gājuši jau teju mūžību, spēka vairs nav. Skatos, kur esam... līdz viesnīcai 36.minūtes! Bāc!!! Ir piemeties vadātājs! Mēs esam gājuši pretējā virzienā! Bet KĀ!!! Man sākas panika. Mēs reāli esam apmaldījušies, ir jau tumšs, pāri 20:00. Un šajā rajonā nav atrodams metro. Kaut kā dīvaini. Tad kaut kā savācos, Kaspars pieslēdza vēsu prātu, atradām tuvāko metro staciju un gājām uz to. Kensington Olympia stacija ir kaut kāda mazā stacija, kur metro brauc brīvdienās, kad stadionā ir pasākumi. Un arī par laimi daži metro dienā. Bet mums veicās, tas atnāca pēc 15 minūtēm. Metro jūtos kā zivs ūdenī. Paskatījos, kur jākāpj ārā, kur jāpārsēžas un nonācām savā pieturā. Izkāpām uz ielas un tur pretim mūsu mīļais Tesco! Atkal sendviči, augļi... super vakariņas. Restorānam vienkārši nebija vairs spēka.
Un atkal 25 km. Manas tulznas... auč...
4.diena
Rīts ir ļoti grūts. Bet priekšā viena ļoti gara diena un superīgas tikšanās!
Brokastis. Visa bagāža. Kaut kas ir piepirkts klāt. Sidriņš nav izdzerts. Uh... smagi... Metro. Vestmisntera. Bigbens. Kuģītis.
Mums 10:00 ir biļetes uz kruīzu - Vestminstera - Griniča - Vestminstera. Un te jau mūs gaida mīļā Baiba! Kas par foršu tikšanos!
Lai nokļūtu uz Griniču, ir jābrauc ar Thames River Sightseeing kuģīti. Biļetes pilnīgi noteikti jāpērk iepriekš internetā, jo tā ir tiešām lētāk. Ir arī citas kompānijas, bet šī ir lētāka un labi novērtēta.
Pa ceļam ir pasakaini skati. Galvenās apskates vietas no neparasta skatu punkta. Viens no kuģīša darbiniekiem stāstīja visu, kas redzams krastos. Viņš visu laiku uzsvēra, ka nav gids, bet stāsta to, ko pats zina. Viss tā viegli un ar humoriņu.
Kā izrādās, tad to lielo ēku pa vidu, vietējie sauc par telefonu. Bet tā "telefona" pašā augšā ir Sky Garden, kur bijām otrajā dienā.
Brauciens uz vienu galu ir stunda. Pa ceļam ir vairākas pieturas. Var izkāpt jebkur un turpināt ar nākamo kuģīti. Mēs izkāpām Griničā un devāmies uz Karalisko Griničas observatoriju.
Šis ir slavenais burinieks Cutty Sark. Ūdeni sen tas nav redzējis, tagad ir kļuvis par muzeju. Šoreiz izlaižam.
Un kā nu bez šī kadra. Nevaru iedomāties, ka kāds apmeklētu observatoriju un nenostātos uz 0 meridiāna.
No augšas pasakains skats uz Griničas universitāti. Starp citu šajā vietā ir filmētas samērā daudz gravējfilmas ar katastrofām un arī citu žanru filmas. Nenoliedzami šis skats no augšas ir episks.
Blakus ir jūrniecības muzejs, arī par brīvu. Ja es nebūtu tik šausmīgi nogurusi, es arī to noteikti būtu izbaudījusi, bet izvēlējamies ar Baibu papļāpāt un sargāt somas, kamēr Kaspars gan visu izpētīja.
Skats no apakšas uz Queen's House. Tur ir muzejs, starp citu par brīvu. Ekspozīcijā ir mākslas darbi, gleznas.
Atpakaļceļā atkal smukie Temzas krasti. Un jāizdzer "tačerītis". Priekā!
Un tad sākās garais ceļš. Oj.... nekad vairs! Tātad kopā ar Baibu braucām uz Euston vilcienu staciju. Tad ar vilcienu stundu līdz Ragbijai. Un tad no Ragbijas uz Baibas mājām ar taksi. Tas vēl kādas 15 minūtes.
Un ilgi gaidītā tikšanās ar draudzenes dēla ģimeni un tik jaukā tikšanās ar divus mēnešus veco dēliņu! Dāvanas tiek atdotas, somas patukšojas. Paliels bariņš esam vietējā pabā. Beidzot tiekam pie Fish&Chips. Beidzot!!! Sirsnīgas sarunas. Superpozitīvas emocijas. Bet nu jau ir diezgan vēls, nogurums dara savu, bet mums priekšā vēl visa nakts.
Dodamies uz Baibas mīlīgo kotedžu gaidīt taksi, kurš mūs aizvedīs līdz Koventrijai, no kuras mums 00:30 atiet autobuss uz Lutonas lidostu. Lidostā esam jau pirms 3. Šoreiz vispār nav rindu uz drošības kontroli. Iepriekš bija tik garš serpentīns, ka līdz izlidojumam bija palicis ļoti maz laika.
Kopsavilkums un secinājumi.
Pie draudzenes nekad nebrauksim ar sabiedrisko. Viss mūsu veiktais ceļš ar vilcienu, takšiem un autobusu izmaksāja dārgāk kā pats lidojums diviem turp atpakaļ. Londonā protams auto nevajag, bet izbraucot ārpus, noteikti ir vērts ņemt nomas auto.
Londonā vēl nav attīstīta kopbraukšanas auto kustība. Bet cerams, ka šī kustība aizies līdz viņiem.
Londonu mēs iemīlējām. Tur patiesi ir ļoti daudz ko redzēt un darīt.
Londona ir dārga pilsēta, bet tā kā pie mums dzīves dārdzība arī ir cēlusies, tad cenas vairs neliekas tik augstas.
Visas rezervācijas un biļetes ir jāiegādājas iepriekš. Ja gribās būt spontānākiem, tad daudz kur var arī netikt.
Jā... pēdējā garajā dienā neaizvilkām līdz 25km. Bija ap 20, bet nu mēs baigie malači staigātāji.
Nu jau rakstot, tulznas sadzijušas, un gribās atkal kaut kur braukt!
