pirmdiena, 2024. gada 19. augusts

Un atkal Lielbritānija

 Nu ko lai dara, ka mūs velk uz turieni ka vai traks! Bet norunājām, ka kādu brīsniņu nebrauksim. Ir tak vēl daudzas vietas, kuras gribas redzēt! 

Tā kā Wizzair ir pārtraucis savus lidojumus uz Londonas Lūtonas lidostu, tad mums bija jāapgūst jauni veidi kā izdevīgāk tikt uz Londonu. 

Kaut kad janvārī šķiet bija AirBaltic ķiršu diena ar lielo izpārdošanu, lai gan man liekas, ka viņiem visu laiku tādas ir, bet es pavilkos uz ažiotāžu un iegādājos lidojumu uz Londonu ar AirBaltic. Tagad sākās interesantākais - ceļojuma plānošana, jo AirBaltic lido uz Getvikas lidostu, kura ir vistālāk no mums vajadzīgās vietas. Bet es defektu pārvērtu par efektu! Izdomāju, ka pirmās divas dienas varam pavadīt Lielbritānijas dienvidu daļā. 

Nu tad sākam!

1.diena

Lidmašīna nolaižas jau 8:15 no rīta. Mums priekšā ir ļoti gara diena, jo pagriežot pulksteni ir plus divas stundas. 

Lidostā sagaida mīļā draudzene Baiba pie kuras vienmēr apmetamies un kura labprāt ceļo kopā ar mums pa Lielbritāniju. Dodamies visi uz SIXT Car auto nomas punktu, kurš atrodas tuvā gājienā ar kājām pie lidostas, tur ir jau apmaksāts auto. 

Mums ļoti patīk SIXT Car UK. Lielisks serviss un cenas! Meitene recepcijā ir kolosāla! Smejoties un dzenot jokus nokārtojam formalitātes. Laikam mēs viņai ļoti patikām, jo mums tika piešķirta augstākas klases mašīna nekā biju rezervējusi un tika iedotas vēl trīs ūdens pudeles, jo esot taču karsts laiks! Aa un vēl paprasīja, kur dosimies, kad pateicam kur, sāka rādīt bildes, jo pati tur bijusi brīvdienās. Nu brīnišķīgi! 

Šo ceļojumu biju rūpīgi plānojusi, izpētījusi visus iespējamos objektus. Pirmais apskates objekts bija Nymans Gardens. Bildes no šī dārza biju redzējusi ļoti daudz, bet tas, ko ieraudzīju dzīvē, daudzreiz pārspēja redzēto. Parasti foto redzams ir kaut kas no šī dažādos rakursos. 


Bet parks ir ārkārtīgi liels. Tajā ir daudz "istabas". Tā sauc dažādas tematiskās slēgtās zonas. Tālāk bildes un video lai runā paši! 



Šīs ir jūlijā ziedošās mūžzaļās magnolijas, kuras mūsu platuma grādos  neredzēt. Augusta sākumā vēl redzami daži ziedi. Tie ir bērna galvas lielumā! Pasakaini skaisti!!! Un tā smarža!!! Salda un neatkārtojama! Šī ir tā smarža, kuru var just kosmētikas līdzekļos. 












Māja ir cietusi ugunsgrēkā jau tālajā 1947.gadā. Cietusi daļa netika atjaunota. Bet daļa mājas tika vēl apdzīvota līdz to 1979.gadam. Pēc tam jau īpašums nonāca National Trust gādīgajās rokās. 





Šis trauks mani fascinēja! Fantastisks! Es nezinu ko tajā pasniedza, bet nu TIK skaists!!! 

Pēc pastaigas pa pasakaini skaisto dārzu steidzām skatīt galveno šīs dienas mērķi - baltās piekrastes klintis. 

Gan jau visi ir dzirdējuši par klintīm ar nosaukumu Seven Sisters, bet mazāk dzirdēta vieta ir Beachy Head.  Klintis mūs sagaidīja vieglā dūmakā. Jūru nevarēja redzēt vispār. Mazliet saskumām, jo no šejienes paveras iespaidīgi skati. Šī vieta ir bēdīgi slavena kā pasaulē trešā vietā esošā  vieta pēc pašnāvību skaita. Tās vidēji ir ap 20 gadā. Nu pilnīgas šausmas, bet vieta pasakaini skaista! Staigājām šeit vairākas stundas. 




Pēc pāris stundām dūmaka sāka izzust un varēja jau redzēt tālākas pamales. Burvīgi! 








Beachy Head  ir īpaša piemiņas vieta RAF (Royal Air Force) lidotājiem II pasaules karā. Mums bija tas gods redzēt kā viens lidotājs veica vairākas nāves cilpas. Kā saprotams, tad to viņi dara tur par godu kritušajiem. Vienu cilpu pat paveicās iemūžināt. Bet tā pirmā bija krietni iespaidīgāka, pilnīgi sirds pamira! 

Kad bijām nogājuši pamatīgus km, kaut kā kājas vairs neklausīja un jau pirmajā dienā visērtākajos apavos biju jau iedzīvojusies 5 tulznās, tamdēļ mūsu vienīgais vīrietis un šoferis tika sūtīts visu gabalu atpakaļ pēc mašīna un mēs meitenes gājām uz tuvāko ceļa malu viņu sagaidīt. Piedod Kaspariņ! 

Nu tagad bija laiks galvenajai vietai Seven Sisters. Cik labi, ka mēs jau bijām izbaudījuši plašumus un skaistumus! Šī vieta ir krietni populārāka tūristu vidū. Ja iepriekšējā vietā bija plaša un pastaigām piemērota vieta vietējiem, tad šī ir pasaules tūristu "must have" vieta. Te bija vairāki desmiti tūristu autobusi, simtiem mašīnu, tūristu informācijas centrs, kafejnīca, kāpnes nokāpšanai uz pludmali. Galīgi ne mūsu gaumē. 

Nofočējāmies un devāmies prom. Bet nu skaisti! Bāc cik skaisti!!! Gibās tagad redzēt visas filmas, kur šīs klintis ir rādītas. Mums vismīļākā ir Atonement. 




Un nu mēs esam nenormālā badā. Tam es arī esmu gatava! Esmu jau iepriekš noskatījusi vienu slavenu Braitonas restorānu. Ko gan ēst slavenas piekrastes ne mazāk slavenā pilsētā? Protams - jūras veltes! 

The Regency Restaurant ir slavens un vecs jūras velšu restorāns, kur maltīti gadu desmitu garumā baudījušas dažādas slavenības. Un tagad arī mēs. Kad jau tad jau. Pasūtījām lielo jūras velšu plati. Nu tad nošikojām arī. Pirmo reizi mūžā ēdam lobsteru. 


Nu ko! Notecēja siekala? 

Un re kādas slavenības tur ēdušas! Daudzas bildes pie sienas. 




Tā bija izlaidumu diena. Ārprāts kāds ņigu ņegu! Pilnīgi grūti bija pārvietoties. 

Tāda nu ir tā slavenā Braitona.






Ko uz mola darīja Latvijas karogs, atbildi neguvām. Bet nu tur nu tas bija un plīvoja. 



Uz šo atrakciju aiziesim nākamreiz. Domāju, ka gana iespaidīgs pasākums. 


Un nu jau pavisam vakars klāt, kājas lupatās. Ap 20 km nostaigāti. Bet priekšā vēl ap pusotras stundas brauciens līdz Vindzoras nakts guļai. 

Pasakaina nakts mītne ar vēl foršāku saimnieci. Par to nākamreiz...

Toties kaimiņu kaķis iekortelējās pie mums. Tak prom nevarējām dabūt. Izlikām aiz durvīm, jo viņam izsekošanas trakeris, gan jau tāpat kaimiņi būtu nākuši meklēt. 



Tā jau tik pirmā diena... turpina jums sekos... 





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru