Čehija un Vācija 3.daļa

 Pirms iebraukšanas Vācijā, padalīšos ar pārdomām par Čehiju. 

Čehiju bijām iedomājušies ko tādu kā Poliju ar Vācijas iezīmēm. Bet jāsaka godīgi, ka Polija noteikti ir soli priekšā. Čehija vēl joprojām nav atbrīvojusies no padomijas ēnas. Mums ļoti gribējās redzēt skaisto dabu un izdaudzinātās pilis, iespējams braucām nepareizajā maršrutā, bet kaut kas īsti nepiesaistīja. Adršpahas klintis protams ir kolosālas un Karlštejnas pils ir vienreizēja, bet Kutna Hora un Karlovi Vari kaut kā nesaistīja. Vai arī vienkārši esam pārāk izlepuši. Tomēr jau šis tas ir redzēts un gribot negribot salīdzinājumi paši veidojas neatkarīgi paši no sevis. 

Pa ceļam ieraugu, ka ir apskatāma vēl kāda skaista vieta, apmetam mazu līkumiņu, bet diemžēl ir jau vakars un viss ir ciet. Vecpilsēta ir pilna ar smalkām vāciešu mašīnām. Laikam jau tomēr patīk smalki, bet lēti atpūsties pierobežā. Tā ir maza viduslaiku pilsētiņa Loketa, kurā atrodas skaista 12.gs. pils. Šī gan ir ārkārtīgi gleznaina vieta! 

Bet tagad dodamies tālāk... 

Ar viesnīcu Zelbā viss nav tik vienkārši. Un vispār kamdēļ dodamies uz Zelbu? Te mazliet jāpastāsta par mūsu aizraušanos. 

Iedvesmojoties no vācu draugiem, uzsākam kolekcionēt Rosenthal Maria servīzi. Kāds lasa un domā... kas tad tur, nu forši! Bet āķis ir tāds, ka šo servīzi sāka ražot pagājušā gadsimta sākumā. Vispirms balto versiju un tad jau arī ar dažādiem dekoliem. Ar ļoti daudz un dažādiem dekoliem. Un ražo vēl joprojām. Bet mums interesē tikai viens dekols un tieši laiks no 1923. līdz 1926.gadam. Nu jau varam lepoties ar diezgan lielu kolekciju, kuru esam papildinājuši pateicoties tam, ka Vinnijs ved lieliskas sarunas ar pārdevējiem Vācijā,  mēs labprāt to izmantojam, un tas arī ir viens no iemesliem šim braucienam, paņemt kasti ar kolekcijas papildinājumu. Servīze Maria atšķiras ar to, ka tai ir ne tikai ļoti daudz dažādu dekolu, bet arī milzum daudz priekšmetu pilnā servīzē. Tā ir vienreizēja pasaule, kurā iegrimstam ar vien vairāk. Nu, lūk, Zelbā ir Rosenthal rūpnīca un vispār tā ir porcelāna pilsēta. 

Lai labāk saprastu par ko te rakstu, šeit ieskats mūsu kolekcijā.

Gribot sagādāt Kasparam pārsteigumu, rezervēju viesnīcu Rosenthal Casino. Tā ir viesnīca, kur katrs numuriņš ir veltīts kādam dizainerim, kurš ir saistīts ar Rosenthal rūpnīcu. Par to, kur gulēsim, viņš uzzināja tikai piebraucot pie viesnīcas. Teikšu godīgi, šī bija dārgākā viesnīca, kurā jebkad bijām gulējuši, jo parasti cenšamies turēties budžetā un nešikot. 

Bet ar rezervējumu bija kas neparasts. Saņēmu vēstuli no viesnīcas par to, ka esmu rezervējusi naktsmītni vienīgajā brīvdienā. Hmm... ceturtdiena ir brīvdiena!!! Un ko tas tagad nozīmē? Izrādās tur neviens nebūs un mums pašiem jāiekļūst iekšā. Atslēga bija atrodama seifā pie ieejas durvīm, kuru atvēru ar iepriekš atsūtītu kodu. Tas bija diezgan neparasti! Neviena dzīva dvēsle diezgan lielā viesnīcā! Līdz ar ko nestrādāja arī restorāns. Bijām sapirkušies visādus našķus veikalā un piesmējām diezgan smalku numuriņu. Nu jā... mēs draugiem vedām kūpinātas vistas un kūpinātu gaļu. Tas viss gan bija iepakots vakuumā un auto ledusskapī, bet tā kā arī bija tiešām silts, tad bija jānes tas ledusskapis uz numuriņu. Diezgan jau protams, tas viss komiski. Un labi vien bija, ka neviens neredzēja ka mēs to visu nesām augšā. Tā mēs ēdām savu kūpināto vistu, kura smaržoja noteikti pa visu viesnīcu. 

Varbūt bildē nav redzams, bet visi priekšmeti bija samērā netipiski viesnīcai. 

Numurs kā numurs, bet nu šāds pods ar izlietni vel nebija redzēti! 

Šis ir dizaineris, kam veltīts mūsu numurs. 

No rīta baudījām diezgan labas brokastis. Personāls bija atgriezies darbā. Brokastu galds priekš mums bija uzklāts visomulīgākajā vietā restorānā. Galds klāts tikai ar Rosenthal traukiem, restorāns un visa viesnīca greznota tikai ar Rosenthal dizaina priekšmetiem. Tas dīvainās formas priekšmets, kurš redzams foto, maksā nu ļooooti bargu naudu! 

Vienīgais žēl, ka greznais uzraksts ar logo ir aizsegts ar koka zariem. 

4.diena

Un ceturtā diena var sākties! 

Šodien paredzēts apmeklēt Porcelāna muzeju. Tas iekārtots vecajā Rosenthal fabrikā. Kāds varbūt padomās - kas tur var būt interesants vecā trauku rūpnīcā. Tad, lūk, mums bija ļoti interesanti izpētīt visu to procesu no A - Z. 

Muzejs ir ārkārtīgi interesants un interaktīvs. Bilžu ir milzums daudz, nevarēju izvēlēties, kuras svarīgākas. Kas tik netiek gatavots no keramikas! 

Šis bija interesanti. Izrādās formā visi trauki ir krietni lielāki, kādi tie sanāk pēc vairākām cepšanām. Lūk šis ir servīzes Maria cukurtrauks. 

Un visādi skaisti keramiskie podi. Nu pilnīgi mākslas priekšmeti. Šis ir sens bidē.

Šādi izskatās no ārpuses keramiskas krāsns. Rūpnīcā tādas bijušas kādas padsmit. 

Nu ko, viens no galvenajiem ceļojumam mērķiem ir piepildīts. Esam apmierināti un lietum līstot dodamies pie draugiem, bet pirms tam pastaigāsim pa Bambergu. Bijām ieskrējuši tajā arī iepriekšējā reizē, bet sapratām, ka gribam paskatīties mazliet labāk. 

Bamberga ir ārkārtīgi skaista Vācijas pilsēta, kura iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā. Šo pilsētu tiešām ir vērts apmeklēt.

Pirmais, ko grib eju skatīt, ir lielā roze pie kādas pamests mājas sienas. Pirmajā reizē tā vēl neziedēja, šoreiz bija jau praktiski noziedējusi, bet tik un tā viņa ir ārkārtīgi iespaidīga. Apakšējie zari ir rokas resnumā. Nekad nekur citur nekas līdzīgs nav redzēts. Nez cik gadu ir šai rozei!?

Kā jau rožu skartajai, ieraugot, ka firstbīskapa Jaunās rezidences pagalmā ir rožu dārzs, sirds palecās!  Rozārijs ir izveidots 1703.gadā. Šobrīd tajā ir 48.šķirņu un 4500 rožu. Iespaidīgi, ne! 

No rozārija paveras pasakains skats uz pilsētu. 

Bamberga ir pilsēta, kur atgriezties vēl. Apmeklējām arī vairākas baznīcas. Iegājām Svētās Dievmātes katedrālē. Ar baznīcām mūs tiešām grūti pārsteigt. Protams, tā bija ļoti krāšņa, bet pievērsām uzmanību kādai gleznai, kuru cītīgi fotografēja arī citi apmeklētāji. Kā izrādās tā ir  Jakobo Tintoretto 1555.gadā radītā Marijas debesīs uzņemšana. Neticami! Vairāk kā 500 gadu šai gleznai! 

Un tagad dodamies pie draugiem, kuri dzīvo Vircburgas piepilsētā Veitshöchheim. Es patiesi vairākas reizes esmu mācījusies izrunāt šo nosaukumu, bet tas ir vēl grūtāk kā iemācīties franču rožu nosaukumus. Kā piemēram Chateau d'Azay Le Ferron jau esmu iemācījusies uzrakstīt un izrunāt bez aiztures. Toties Veišošheim... nē... tas nav pareizi... 

Par tālāko neko nezinām, jo nākamās dienas būsim pilnībā draugu rokās. Lai rāda visu labāko! Iepriekšējā reizē redzējām Vircburgas grezno bīskapa rezidenci, bet neko citu nesanāca apskatīt. 

Esam klāt! Kamēr mīļā Kristīne gatavo supergardās vakariņas ar lasi un sparģeļiem, kuriem jūnija vidū ir goda vieta uz ikviena vācieša galda, es baudu Kristīnes rožu dārzu, bet vīri jau ķērušies pie vīna glāzes un spriež savas vīru lietas. 

Un šī skaistule jau aug manā dārzā! Tā ir dāvana man nākamajā vārda dienā! 

Turpinājums sekos...

1.daļa šeit - Antra dzīvo: Čehija un Vācija 1.daļa (antradzivo.blogspot.com)

2.daļa šeit - Antra dzīvo: Čehija un Vācija 2.daļa (antradzivo.blogspot.com)

Čehija un Vācija 2.daļa

 3.diena

Trešās dienas rīts aust apmācies. kaut kā galīgi negribas dabūt lietu jau trešo dienu pēc kārtas. Šodien ieplānota liela staigāšana. Paēdam normālas viesnīcas brokastis, tā lai būtu labs pamatiņš dienai. 

Šodienas galvenais apskates objekts ir Karlštejnas pils. 

No viesnīcas mums jābrauc tikai 35km. Stāvvieta iekārtota pils kalna pakājē. Kā jau daudzas citas pils, šī arī atrodas kalnā. Ar mašīnu piebraukt tur nevar. Un labi vien ir. Mēs vienmēr cenšamies iet ar kājām. Neizmantojam busus vai, nedod Dies', zirgu pajūgus. Uz to tiešām ir grūti skatīties kā zirdziņi velk kalnā smagos ratus ar resnajiem tūristiem. Kāpiens ir diezgan stāvs, bet ir tak veselīgi! Sārtiem vaigiem un miklām pierēm esam sasnieguši šo Bohēmijas pērli. 

Karlštejnas pils ir gotikas stilā celta pils, atrodas apmēram 20 km attālumā no Prāgas. Pils būvniecība pabeigta 1348. gadā. Agrāk pils kalpoja kā Svētās Romas imperatoru dārgumu glabātuve, kurā atradās arī Čehijas un Bohēmijas kroņa dārglietas, relikvijas un citi karaliskie dārgumi. Pils tiek uzskatīta par Svētās Romas imperatora varas simbolu. Karlštejnas pils ir viena no skaistākajām un apmeklētākajām viduslaiku pilīm Čehijā. Pēc 2019. gada datiem, tā ar vairāk kā 200 000 apmeklētāju, ir piektā apmeklētākā pils Čehijā. 

Nopērkam biļeti uz pirmo tūri angļu valodā un sēžot pagalmā gaidām savu laiku. Cilvēki nāk un nāk. Iekšpagalms piepildās ar vien vairāk. Pārsvarā tās ir dažādu vecumu skolēnu grupas. Ar šausmām domāju par to, ka vajadzēs doties iekšā ar šiem skaļajiem un ne ar ko neieinteresētajiem apmeklētājiem. Bet nu ko darīt... 

Pienāk 10:30, pie ieejas vārtiem nostājas gide un aicina uz anglisko tūri. Mums par lielu pārsteigumu, mēs esam vienīgie! Olallā!!! Mums diviem individuāla tūre! Kolosāli! Pēc kādam 15 minūtēm pievienojās vēl divas meitenes no ASV, bet bija tiešām ekskluzīvi un interesanti. 

Gide stāsta Čehijas vēsturi un iepazīstina ar savu slavenāko karali. Pili kā vasaras rezidenci cēla imperators Kārlis IV. Izrādās viņš bijis Svētās Romas impērijas imperators, virs viņa ir bijis tikai Svētās Romas pāvests un protams Dievs. 

Labi... nepārstāstīšu Čehijas vēsturi, bet kā vēstures piemineklis šī pils ir ļoti ievērojama. Diemžēl, nevarējām iekļūt galvenajā telpā - zeltā inkrustētajā krusta zālē, kur gadsimtiem glabājušies Čehijas karaļu dārgumi un regālijas. Tā šobrīd ir renovācijā. 

Kāpjot lejā no pils kalna, diena bija jauki iesilusi un sagribējās ko vēsu un saldu. Un protams! Te viņš bija! Čehu ielu galvenais kārums tdrelniks. Un šeit ar saldējumu. Mmmm... Tas bija neticami gardi! 

Tālāk devāmies uz nākamo un pēdējo punktu Čehijā - kūrortpilsētu Karlovivari. 

Kurš gan nav dzirdējis par šo kūrortu! Ja jau braucam garām, tad noteikti vajadzētu apskatīties. 

Pilsētu dibinājis tas pats Kārlis IV, kurš avotu vietu nejauši uzgājis medību laikā. It kā tikusi dziedināta ievainotā kāja, cita teika stāsta, ka suns gandrīz noslīcis avotā un kas tur vēl. Bet mūsdienās ir zināmi 13 galvenie avoti un ap 300 mazāki avoti. Tas bija patiesi pārsteidzoši, ka pilsētā ir iekārtotas 13 numurētas ūdens ņemšanas vietas. Biju domājusi, ka avoti būs SPA teritorijās. Sanāk, ja esi pilsētā, tad esi uzreiz kūrortā. 

Viss jau būtu jauki, bet... izejot ielās, nepaņēmām lietussargu un mēs atkal salijām. Jau trešo dienu pēc kārtas mēs esam slapji, bet mājās viss kalst. Nu briesmas! Tā mēs slapji kā žurkas sīkā riksītī pārvietojāmies no avota uz avotu. Mēs nepirkām krūzes ar snīpi, jo kur gan pēc tam to liksim, bet lējām mazliet ūdeni tukšā ūdens pudelē. Pagaršojām un gājām tālāk. 

Pirmais avots ar 12 grādu ūdeni bija visgaršīgākais, tas bija arī mazliet gāzēts. Bet, jo karstāks ūdens, jo negaršīgāks. Viskarstākais bija 72 grādu avots. 

Ūdens ņemšanas vietas atrodas dažādās kolonādēs. Tās ir greznas pašas par sevi. Tur mēs arī patvērāmies no lietus. 

Šis ir avots Nr.1. Tas ir tas galvenais, kuru atklāja Kārlis IV. Freskā redzama aina no avota atklāšanas brīža. 

Jā, šī nav nekāda avārija, tas, kā mēs vēlāk noskaidrojām, ir viskarstākais avots. 

Ūdens bija padzerts gana daudz. Es nogaršoju visus, bet Kaspars, atceroties piedzīvojumus no Bātas, kad labu gribēdams, sadzērās īpaši veselīgo minerālūdeni... sīkumos neiegrimšu, ļauju vaļu fantāzijai, atturējās no pārlieku dzeršanas. Bet samirkuši un nosaluši gribējām kaut ko paēst un pasildīties telpās. 

Vai nu mēs nezinām kur, vai vienkārši nav to vietu tik daudz. Iemukām vienā kafejnīcā, kur radiators karsēja pilna sparā. Jūnijā!!! Gan jau tur pa iekšu burbuļo tas karstais avots. Ēdiens bija nu tā... nu nebija garšīgi, bet galvenais, ka sasilām. 

Un tad mēs sapratām kas tur taisa tos lielos dūmus! 

Interesanti vai ne! Kas par spēku! Kā māte Zeme pumpē! 

Bet par darvas karoti. Īstenībā mēs diezgan ātri gribējām no šīs pilsētas pazust. Lai gan arhitektūra ir ārkārtīgi skaista. Art Deco uz katra stūra, bet... es būšu tieša... tas krieviskums bija nepanesams! Visi uzraksti ir tikai čehu un krievu valodā. Visur dzird tikai krievu valodu. Tas bija nomācoši! Mēs aizmukām. 

Nu jau ceļš uz guļvietu Vācijā. Tā bija pilsētā Zelba (Selb). Naktsmītne ir pārsteigums Kasparam. Par to nākamreiz, tur garāks stāsts. 

Turpinājums sekos... 

1.daļa šeit - https://antradzivo.blogspot.com/2023/07/cehija-un-vacija-1dala.html