5.diena
Šodien dodamies uz Londonu. Mūsu apmešanās ir divus stundu brauciena attālumā no Londonas centra. Jau kad plānojām šo braucienu zinājām, ka ar mašīnu uz centru nebrauksim, jo tas ir dārgi, neērti un ilgi. Man tik bija uzdevums izpētīt labāko variantu kā mums tikt līdz centram.
Pirmais variants bija aizbraukt līdz Ragbijai un tālāk ar vilcienu. Bet ir viens liels BET. Vilcienu satiksme Lielbritānijā ir ļoti dārga. Lētāk ir braukt pa dienu, bet tad nav jēgas. Dažas stundas mums neder. Ko nozīmē dārgi? Vienam cilvēkam turp atpakaļ brauciens no Ragbijas uz Londonas Jūstonas staciju maksā ap 90GBP. Tā ir milzīga summa. Bet braukt vēlāk, kad maksā lētāk, nav jēgas, jo tad sanāk Londona tikai dažas stundas.
Tātad šis variants atkrita.
Tad man ienāca prāta - Park&Ride. Nevar būt, ka Londonā nav! Un patiesi! Tagad tik vajadzēja atrast izdevīgāko un tuvāko mūsu maršrutam un kur pienāk metro, kurš mūs aizvedīs līdz vajadzīgajai pieturai. Tā nu es atradu pie Edgware metro stacijas ir šāds Park&Ride kā arī liels iepirkšanās centrs, kas labi noderēja mājupceļā. Par visas dienas stāvēšanu samaksāju liekas 12GBP. Brauciens ar metro turp atpakaļ 10,80GBP. Diezgan izdevīgi. Un vēl ir viena nianse par metro braukšanu. Nu jau labu laiku nav jāpērk nekādas biļetes vai Oyster kartes, bet pie ieiešanas metro novelk savu karti, tā tiek autorizēta un summa tiek aprēķināta.
Bet ko tad mēs tajā Londonā darīsim! Kas ir lasījuši manus aprakstus, tad atcerēsies, ka Londonā mēs ar Kasparu bijām pagājušā gada septembrī. Toreiz apmeklējām Bekingemas pili, kā arī apzīmogojām ar 1-year pass zīmogu. Kas nozīmē, ka šoreiz mēs Bekingemu apmeklējam bez maksas!
Kāpēc mums to vajadzēja? Tamdēļ, ka 1) Queen's Gallery pa šo laiku ir kļuvusi par King's Gallery. Un protams, ka ir cita ekspozīcija, kura mums likās gana interesanta. 2) Iepriekšējā reizē bija pārāk daudz cilvēku galvenajā zālē bija norobežojumi un izstādīti Čārlza un Kamillas kronēšanas tērpi.
Šoreiz mēs redzējām pilnībā lielo zāli un tajā bija izstādīts jaunais slavenais sarkanais Čārlza portrets. Nu teikšu ka ir - iespaidīgs. Man patika. Bilžu nav. Nu nevar fotografēt iekšā.
King's Gallery ir izstāde, kura veltīta karaliskās ģimenes fotogrāfiju vēsturei. Izstādīti gan visiem zināmi slaveni portreti un fotokadri, kā arī neredzēti retumi. Mēs arī mēģinājām tikt karaliskā kadrā.
Pie pils notika šausmīgs ņigu ņegu. Miljons cilvēku, norobežojumi, policija uz kājām un zirgos. Kas tur notiek? Sardzes maiņa ar orķestra defilē. Bet nu tās cilvēku masas ir biedējošas. Man šausmīgi nepatīk! Gribējās no tā visa aizmukt un kaut kur paslēpties.
Bet es kaut kā sajaucu dienas kārtību, jo vispirms bija galerija, tad mēs skrējām apskatīt Viktorijas un Alberta muzeju un tad skrējām atpakaļ uz pili. Tā nu tie laiki bija mums piešķirti, jo tie, kas bez maksas, tiem nav lemts izvēlēties laikus, tiem jāiet, kad ir vietas.
Esot Londonā, pilnīgi noteikti ir vērts apmeklēt Victory&Albert Museum. Rudenī mēs tur ieskrējām burtiski uz nepilnu stundu pirms slēgšanas, bet zinājām, ka gribam redzēt vēl. Šis ir tas muzejs, kurš ir pa brīvu. Jo dārgumus, kurus Britu Impērija ir sazagusies pa pasauli, to iekarojot, tagad izrāda pa brīvu. Ejot dziļāk mums ar vien vairāk atkārās žoklis. Bildes ir maz, jo vienkārši baudījām reliktus no visas pasaules.
Apmeklējot dažādus muzejus un apskates vietas, esam ievērojuši, ka ģimenes ar bērniem mīl apmeklēt šīs vietas, lai pavadītu brīvo laiku. Visbiežāk ir līdzi ēdiens. Visos muzejos ir vietas, kur var apsēsties ar savu ēdienu un palaist bērnus brīvsolī. Manuprāt ļoti labs veids kā apvienot lietderīgo ar patīkamo.
Šādi cilvēki atpūšas Viktorijas un Alberta muzejā.
Pulkstenis nepielūdzams rāda, ka mums ir laiks ātrā solī doties atpakaļ uz Bekingemas pili, kur ir pienācis laiks mūsu ieejas laikam. Uz biļetēm norādītie laiki ir jāievēro, citādi variet netikt ielaisti.
No muzeja līdz pilij ir 2,5km, apmēram 40 minūšu gājiens. Var jau braukt ar sabiedrisko transportu, bet pa ceļam jau arī šo to var apskatīt. Iegājām Harrods veikalā. Tā kā rudenī piedzīvojām vilšanos, ieejot no nepareizā gala, tad gribējām tomēr piedzīvot ko citu. Tik ļoti gribēju nopirkt vismaz kādu zīmīgu suvenīru no šī ikoniskā veikala. Mja... atradām suvenīru nodaļu, ieraudzījām rindu. Paldies... lai jau paliek. Un arī otrajā reizē konstatējām, ka šis Harrods nav tas Harrods. Spožu lupatu bode vien ir.
Tā nu esam atpakaļ uz pils apskati. Otrajā reizē, protams, nav vairs tik liels WOW efekts, bet tā kā cilvēku ir mazliet mazāk kā septembrī pagājušā gadā, tad varam labāk aplūkot detaļas.
Zālē, kur bija izstādīti kronēšanas pasakainie tērpi, ir noņemtas ekspozīcijas sienas un tagad zāli var apskatīt kopumā kā arī redzam slaveno sarkano karaļa Čārlza III portretu. Tas tiešām ir iespaidīgs.
Atkal jānopozē ar Kamillu un Čārlzu.
Parkā karaliskais saldējums no karalisko govju piena. Bet nu ko tur liegties, saldējums ir pasakaini garšīgs! Piedošanu, bet jau nolaizīts.
Trešo reizi gan vairs nenāksim. Ar Dievu! Bija skaisti!
Un tā diena Londonā ir beigusies, ar metro dodamies uz vietu, kur atstājām auto. Iepērkamies un braucam mājup.
6.diena
Šodien mēs dodamies ceļā divatā. Baibai ir cietusi kāja no lielajiem staigājam gabaliem un iekrājušies darbi.
Dosimies uz divām National Trust vietām, kuras esam noskatījuši BBC raidījumos.
Pirmā vieta ir
Baddesley Clinton. Pasakaina muiža, kuras pirmssākumi ir 1100.gadā. Nestāstīšu vēsturi, bet šī vieta ir tieši tāda kādas mums patīk apmeklēt. Tālu laukos, prom no steigas un civilizācijas. Apmeklētāju ir diezgan, bet tik daudz, lai nedrūzmētos un netraucētu. Baudām šo brīnišķīgo vietu bez steigas. It sevišķi mūs sajūsmina dārzs. Tik brīnišķīgu virtuves dārzu nebiju redzējusi. Pasaka!
Šoreiz vairāk bildes, ne vārdu.
Tik patīkami apsēsties saulītē un pabaudīt mieru.
Pēc nelielas atpūtas dodamies uz netālu esošo
Packwood House. Šis ir pasakaini saglabājies īpašums no viduslaikiem. Īpaši nozīmīgs šeit ir īvju dārzs, kurš ir datēts ar 1600.gadu. Šeit arī ir miers un laiskums, bez lielpilsētu kņadas.
Staigājot pa īpašumu pamanījām pasakaini skaistu vietu ar pīlēm pie ezera. Mēs atradām visjaukāko vietu un uzkodām līdz paņemtās maizītes. Pīlēm tas ļoti patika.
Pēc burvīgās pastaigas devāmies jau uz māju pusi. Bet mani piesaistīja norāde ceļmalā, ka kaut kur tur pa labi ir slūžas. Dodamies uzmest aci!
Nevarējām iedomāties, ka kaut kas šo dienu var padarīt vēl brīnišķīgāku! Bet tomēr tas notika. Izrādās, mēs bijām piebraukuši pie īpašu slūžu vietas -
Hatton Locks. Tā ir 21 slūžu ķēde. Mēs tieši runājām, cik būtu brīnišķīgi redzēt upju slūžas un kā tās darbojas. Un re kur ir!
Un tad nu ejot gar upi ieraudzījām, ka viena laiva tieši dodas cauri slūžām. Devāmies turp skatīties kā tas notiek. Kaspars uzrunāja laivinieku, pieteicās palīdzēt, tā kā guva arī iespēju pašam piedzīvot slūžu atvēršanu un aizvēršanu. Kolosāls piedzīvojums! Video ar šo piedzīvojumu nevaru ievietot, jo pārāk gari, bet ticiet man - piedzīvojums iespaidīgs!
Vēl ātri ieskrējām garām braucot Koventrijā. Nu jā. Šī pilsēta ir ļoti cietusi II Pasaules kara laikā. Praktiski visa vecpilsēta ir gājusi bojā. Vienīgais, ko tur apskatīt ir pāris vecās mājās, kādas ir jebkurā citā pilsētā, katedrāle kura ir saglabājusies, katedrāle kura ir sabumbota un blakus esošā vēl viena katedrāle, kura ir celta, ja pareizi atceros 80-ajos gados. Uz mirkli iegājām iekšā. Nu jā... vēriens iespaidīgs, bet nu tā neparasti gan. Tā arī nesapratām kādas konfesijas katedrāle tā ir, it kā jau vajadzētu būt anglikāņu, bet diezgan daudzas norādes uz katoļiem.
Tāda nu ir Koventrija. Bet nu redzēts ir un viss. Citādi daudz braukts garām, visi transporti pie Baibas ir caur Koventriju, bet neko vairāk kā staciju un autobusu ostu nebijām redzējuši.
Un tā nu mūsu ceļojums ir pienācis galā, rīt jau jādodas mājup. Vakars ir burvīgi silts. Sēžam Baibas dārzā, baudām gardumus un malkojam vīnu.
Septītā diena ir laiska, kaut ko pačubinamies pa dārzu. Aizbraucam uz Ragbiju iepirkties. Un tad jau ceļš uz lidostu. Ceļš ir garš, jo Getvika ir tālākā lidosta no Baibas mājas. Jābrauc 2,5h. Pa ceļam gadās sastrēgumi, līdz ar ko sanāk vairāk kā 3 h.
Apkopojums.
Lielbritānija mums šausmīgi patīk! Bet nolemjam, ka tagad gan kāda pauzīte, jāpaskatās kas cits labs uz pasaules.
Naudu pēc šī ceļojuma nav vērts skaitīt. Šī valsts nav lēta, bet tā kā mums ir Baiba, mēs ietaupām uz gulēšanu un arī mājās gatavotu maltīti.
Braukt ar labo stūri ir pierod ātri. Nevajag baidīties. Bet labi, ja ir gan stūrmanis, gan pilots. Viens brauc, otrs vēro karti un saka, kur jābrauc un regulāri atgādina kurā joslā jāiebrauc pie pagriezieniem.
Ceru, ka patika un ceļotājiem noderēs informācija un ieinteresēs mūsu apmeklētās vietas.
Sākums šeit -
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru