Jau sen gribējām piedzīvot Londonu pavasarī. Tā nu tika nolemts pavadīt garo nedēļas nogali Londonā. Par labu šiem datumiem 19.-22.03. bija izstāde Victory&Albert Museum - Marie Antoinette Style.
Jāatzīst, ka gandrīz netikām uz šo notikumu, jo jau janvāra sākumā nopirkām vienas no pēdējām biļetēm. Šī izstāde man bija ļoti interesanta no profesionālā viedokļa.
Uzrakstīšu nelielu atkāpi kāpēc šis ceļojums tomēr nebija tāds kādu to iztēlojos. Tieši pirms lidojuma uzzināju, ka ir aizgājusi mana mammīte. Pēdējais laiks, pat pāris gadi ir bijuši tādi, ka kuru katru brīdi tas var notikt, bet vienmēr izdevās! Viņa bija sīksta! Vienmēr satraucāmies, bet atkal atkopās un likās, ka dzīvos 100 gadus! Šis mazais ceļojums mums bija nepieciešams kā malks svaiga gaisa, kā brīdis galvas iztukšošanai. Tai brīdī, kad saņēmu ziņu, bija šoks un nesaprašana ko darīt! Domāju, ka jāatceļ viss. Bet parunājot ar dēliem, teica, lai braucu, jo omīte bija kaislīga ceļotāja, viņa noteikti būtu gribējusi, lai es dodos. Vēl jo vairāk, pēc dienām sanāk, ka bēru organizāciju varēju uzsākt tikai otrdien. Tad nu devos ceļā sērās un ik pa laikam kārtojot kādas praktiskās lietas saistītas ar atvadām.
Par šo tēmu viss... tagad tikai Londona un praktiski padomi.
Uz Lielbritāniju devāmies sesto reizi, Londonā trešo reizi. Kaut kāda pieredze jau ir uzkrāta. Tamdēļ varu jau kaut ko arī ieteikt.
1.diena
No Rīgas uz Londonu var aizlidot uz trijām lidostām - Getvikas un Stanstedas, arī Hītrovas, bet šo opciju vispār neizskatām. Agrāk bija lidojumi uz Lutonu, kuri bija mums visizdevīgākie, bet diemžēl Wizzair pieņēma lēmumu vairs nelidot no Rīgas.
Tātad šoreiz lidojām ar Rayanair uz Stanstedu. No Stanstedas uz Londonas centru var tikt divos veidos - ar vilcienu un autobusu. Ar vilcienu būs ātrāk - apmēram 50 minūtes, bet krietni dārgāk. Divatā uz vienu galu 40GBP. Ar autobusu braucām atpakaļ, brauciens apmēram 1,5h, varbūt gan ātrāk, gan ilgāk, viss atkarīgs no satiksmes, bet uz pusi lētāk.
Tā kā bija iegādātas biļetes uz izstādi, tad pirmais ceļa mērķis bija Viktorijas un Alberta muzejs. Šo muzeju apmeklējām jau trešo reizi. Šis muzejs nav statisks. Ir pamatekspozīcija, bet tur arī pa vidu regulāri tiek mainīti eksponāti. Atkal ar lielu prieku izstaigājām cik nu varējām paspēt līdz izstādei. Un, ja ieeja ir 16:00, tad tikām ielaisti precīzi 16:00. Jāpiemin, ka muzejā ieeja ir brīva. Par maksu ir tikai izstādes, kuras regulāri mainās.
Tā kā mēs ieradāmies muzejā ļoti laicīgi, mums bija plus stunda. Tamdēļ teicu, ka iesim uz skaistāko Viktorijas laika kafejnīcu un izbaudīsim to! Parasti skrējām kā traki un nesanāca to izbaudīt. Ēdiens ir diezgan garšīgs un cenu ziņā ir pieņemams. Katrā ziņā kūciņu un kafiju šajā atmosfērā noteikti ir vērts izbaudīt.
Mazliet gan mulsina mākslīgie ziedi un tās bumbas, bet šandeljeri laikam izstādīti muzejā, kafejnīcai nepietika. Bet nu vitrāžas, flīzes, rotājumi... tik sēdēt ar pavērtu muti un brīnīties!
Ejot cauri zālēm, pamanījām brīnišķīgu interaktīvu stūrīti. Diemžēl, nezinu, kur palika īstais video, bet te mazs gabaliņš. Video tiek mācītas senās dejas.
Mana mīļākā zāle ir ar dažādu pasaules arhitektūras, skulptūru un apbedījumu kopijām. Vispār šis muzejs un mākslas darbu kopijas tika radītas Viktorijas valdīšanas laikā, lai studenti varētu mācīties vēsturi un mākslu, lai varētu tuvumā apskatīt šos vēsturiskos šedevrus vienu viet un pavisam tuvu. Oriģināliem realitātē nav iespējams piekļūt tik tuvu.
Bet nu jau šīs dienas galvenais notikums! Cilvēku miljons! Interese ir milzīga!
Voila! Marija Antuanete un viņas stils! Bilžu ir ļoti daudz, bet es goda vārds nefotografēju katru objektu.
Šī bija pati galvenā kleita - sudraba brokāta zīda kleita. 1774.gads! Neiedomājams meistardarbs! Šī gan nav pašas Antuanetes tērps, bet viennozīmīgi izstādes zvaigzne.
Bloga lasītājus neapgrūtināšu ar kleitu vēsturi, bet man šis bija ārkārtīgi nozīmīgs notikums, redzēt tuvumā šos vēsturiskos meistardarbus!
Šī esot oriģinālā giljotīnas daļa ar kuru Marijai Antuanetei tikusi nocirsta galva.
Izstādes otrā daļa ir augstās modes tērpi, kuru autori ir iedvesmojušies no Marijas Antuanetes stila. Ah! Elpu aizraujoši! Daudzi tērpi ir no ikoniskās Sofijas Kopolas 2006.gada filmas
Marie Antoinette. Filma ir iespaidīga, bet tērpi ir ne mazāk iespaidīgi.
Izstādes apmeklētāji ne mazāk atraktīvi.
Pēc izstādes ar kājām dodamies uz viesnīcu. Londonā viesnīcu būtu prātīgi ņemt, ja ne pašā centrā, tad noteikti metro 1.zonas ietvarā, jo tad visi objekti būs sasniedzami, ja ne ar kājām, tad ar metro 20 minūšu laikā. Ieejai metro nevajag pirkt biļetes. Pie ieejas nopīkstina savu bankas karti, noteikti arī pie izejas. Londonas metro viens brauciens maksā ap 3GBP, taču maksājot ar karti darbojas dienas limits 8,90GBP, tāpēc vairāku braucienu gadījumā kopējā summa nepalielinās.
Tikai izejot no muzeja pa īstam sajūtam kā smaržo gaiss! Pašā Londonas centrā smaržo pēc pavasara. Zied magnolijas, kamēlijas, uz katra stūra narcises, vēl visādi krūmi, kuru nosaukumus nezinu, bet ir tiiiiik laaabiii...
Mums Londonā vislabāk patīk apmesties Hyde Park rajonā. Patīk iet cauri parkam, vērot vāveres un zaļos papagailīšus.
Londonas mazajās šķērsielas ir ļoti daudz izbūvēti staļļi. Savulaik tur dzīvoja kebu kučieri ar saviem zirgiem. Tagad tie ir ekskluzīvi dzīvokļi ar garāžu.
Un te vienkārši ejam un vienai garāžai durvis līdz galam vaļā! Ollalā! Tur nevāja kolekcija. Bija neērti bāzties tuvāk, bilde ātri garāmejot. Un ja tā ciešāk ieskatīties, tad tur aiz retro
Fiat un
Porche ir divas formulas! Mazliet papētot atradu, ka šīs ir ekskluzīvu auto tirgotājs. Ak, Dies! Kāds skaistums! Ja nu kādam ir vēlme iegādāties ko ekskluzīvu savai auto kolekcijai, vai vienkārši patīk pamielot acis ar skaistām formām, tad iesaku apmeklēt šo lapu -
Fiskens.
Viesnīca ir paralēlā ielā
Queensway Street. Pa diviem gadiem notikušas milzīgas izmaiņas! Tā jau tur bija daudz veikaliņu un ēstuvju, tagad vēl vairāk. Protams, ka vairāk Āzijas virtuve, bet ir arī daži pabi. Mēs parasti ejam tur, kur visvairāk vietējo, ne tūristi.
Viesnīca ir samērā jauka. Šoreiz izvēlējos klasisku britu viesnīcu ar klasisku Viktorijas laika interjeru. Mums patīk. Domāju, ka nākamreiz meklēšu šo pašu vietu
Grand Royale Hyde Park.
Mirkli atpūtinām kājas un dodamies pastaigāt nu jau pa tumsiņu. Jā, nu tas ir mīnuss, ka marta beigās pl.18 ir jau praktiski tumšs.
Kājas aiznes uz Pedingtona staciju. Tur sameklējam mīļo lācīti.
Turpat ielas pretējā pusē ir slavenais Maarten Baas pulkstenis. Mēģināju nofilmēt, tad diemžēl kaut kā nesanāca, bet ar interesi kādu brīdi paskatījāmies kā strādā cilvēks pulksteņa iekšpusē. Lai nepārkāptu autortiesības, ievietoju saiti uz oficiālo mākslinieka lapu -
https://maartenbaas.comTurpinājums sekos...
Priekšā vēl trīs dienas!
