Vai tad ceļojums ir tikai brauciens uz ārzemēm? Nu nē taču! Tāpēc man gribas nedaudz ievīt vārdos šodien redzēto.
Šodien ir gada romantiskākā diena, kā saka kalendārs. Ne par to būs šis stāsts, bet ir jauki pabūt kopā kaut kur ārpus ikdienas.
Tā gadījās, ka Kasparam šodien bija darba tikšanās diezgan dziļi Vidzemē, bet man šodien bija ekskluzīva iespēja piešķirt sev brīvdienu.
Ierosināju aizbraukt uz vispārēji ļoti "nodrāztu" vietu - Siguldu. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka uz Siguldu parasti nebraucam, jo tur brauc visi. Siguldā neesmu bijusi gadus 15, tikai caurbraucot vai darīšanās. Tāpēc, ka Sigulda ir manas laimīgās bērnības vasaras vieta. Mana mamma bija TTP, tagad to sauc par Rīgas Satiksmi, darbinieku bērnu vasaras nometnes Siguldā direktore diezgan daudzus gadus, vismaz es atceros kādas piecas vasaras Siguldā. Vienkārši ārkārtīgi mīlu šo pilsētu un labprāt tur dzīvotu. Un pats galvenais kāpēc braucām, jo izrādās Kaspars nekad nav bijis Siguldas pilsdrupās! Kā tas var būt?! Bet redz var.
Nekad neesmu gājusi iekšā pilsdrupās ar biļeti. Viss ir mainījies!
Šais mūros tika glabātas laika kapsulas un vēstījumi nākotnei no Nagliņu komandas. Jā, tā nu sauca mūs, nometnes darbinieku bērnus. Tagad štābiņa ieeja ir aizmūrēta, nez vai restauratori un celtnieki kaut ko atrada paslēptu šķirbās starp akmeņiem, ja atrada vai saprata no kādiem laikiem ir šie vēstījumi?
Visi grib iesēsties bīskapa krēslā. Labi padilis.
Tālumā skaistā Turaida. Tur gan ir būts krietni vairāk.
Pēc sātīgām pusdienām nolēmām aizbraukt līdz Krimuldai. Lai cik tas nebūtu dīvaini, tad pavadot tik daudz laika Siguldā, nekad nebiju bijusi Krimuldas sanatorijas teritorijā. Šī kļūda bija jālabo.
Godīgi jāsaka, cik liels bija prieks par pilsdrupu sakopšanu un izveidošanu par lielisku tūrisma objektu, tik sāpīgi bija skatīties kā iet bojā Krimuldas muižas komplekss. Muižas vietne sola SPA un viesnīcu. Nu nezinu. Varbūt vasarā te ir ļoti skaisti. Nenoliedzami apkārtne ir skaista, bet šobrīd viss izskatās stipri noplucis un bojā ejošs. Ļoti skumji.
Pagājušā gadsimta 20ajos gados tur tika atvērta Sarkanā krusta kaulu tuberkolozes slimnīca. Nekad dzīvē nebiju redzējusi iespaidīgo sauļošanās lieveni.
Vēl pārsteidzošāks ir Krimuldas muižas komplekss. Vesela pilsētiņa!
Sirds lūzt skatoties, ka šajās vēsturiskajās ēkās dzīvo cilvēki, bet var redzēt, ka dzīvo ar domu, ka tas jau nav mans, man te nekas nav jādara.
Protams, kur Kaspars, tur kaķi! Visi kaķi ir kā uzburti uz viņu!
Staigājot spriežam, ka šī varētu būt fantastiska tūrisma vieta, ja tikai tiktu sakopta un kļūtu velkomīgaka. Tur ir viss nepieciešamais, vajag tikai milzu investīcijas.
Komplekss sastāv no iespaidīga daudzuma ēkām. Pārsteidza arī apkurināmā siltumnīca, kura diemžēl ir sagruvusi. Bet kāpēc? Tur viss ir! Tikai jāuzliek pārsegs! Uz planšetes lepni rādīts, ka kādreiz šeit tika audzētas palmas, lai vasarā varētu greznot muižas parku. Kāpēc ne tagad?
Paejot garām, pārsteigums vēl lielāks... Šī vērtība ir pamesta likteņa varā, bet šim polikarbonāta brīnumam atradās līdzekļi... Apbrīnojami!
Šodien ir gada romantiskākā diena, kā saka kalendārs. Ne par to būs šis stāsts, bet ir jauki pabūt kopā kaut kur ārpus ikdienas.
Tā gadījās, ka Kasparam šodien bija darba tikšanās diezgan dziļi Vidzemē, bet man šodien bija ekskluzīva iespēja piešķirt sev brīvdienu.
Ierosināju aizbraukt uz vispārēji ļoti "nodrāztu" vietu - Siguldu. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka uz Siguldu parasti nebraucam, jo tur brauc visi. Siguldā neesmu bijusi gadus 15, tikai caurbraucot vai darīšanās. Tāpēc, ka Sigulda ir manas laimīgās bērnības vasaras vieta. Mana mamma bija TTP, tagad to sauc par Rīgas Satiksmi, darbinieku bērnu vasaras nometnes Siguldā direktore diezgan daudzus gadus, vismaz es atceros kādas piecas vasaras Siguldā. Vienkārši ārkārtīgi mīlu šo pilsētu un labprāt tur dzīvotu. Un pats galvenais kāpēc braucām, jo izrādās Kaspars nekad nav bijis Siguldas pilsdrupās! Kā tas var būt?! Bet redz var.
Nekad neesmu gājusi iekšā pilsdrupās ar biļeti. Viss ir mainījies!
Šais mūros tika glabātas laika kapsulas un vēstījumi nākotnei no Nagliņu komandas. Jā, tā nu sauca mūs, nometnes darbinieku bērnus. Tagad štābiņa ieeja ir aizmūrēta, nez vai restauratori un celtnieki kaut ko atrada paslēptu šķirbās starp akmeņiem, ja atrada vai saprata no kādiem laikiem ir šie vēstījumi?
Tālumā skaistā Turaida. Tur gan ir būts krietni vairāk.
Pēc sātīgām pusdienām nolēmām aizbraukt līdz Krimuldai. Lai cik tas nebūtu dīvaini, tad pavadot tik daudz laika Siguldā, nekad nebiju bijusi Krimuldas sanatorijas teritorijā. Šī kļūda bija jālabo.
Godīgi jāsaka, cik liels bija prieks par pilsdrupu sakopšanu un izveidošanu par lielisku tūrisma objektu, tik sāpīgi bija skatīties kā iet bojā Krimuldas muižas komplekss. Muižas vietne sola SPA un viesnīcu. Nu nezinu. Varbūt vasarā te ir ļoti skaisti. Nenoliedzami apkārtne ir skaista, bet šobrīd viss izskatās stipri noplucis un bojā ejošs. Ļoti skumji.
Pagājušā gadsimta 20ajos gados tur tika atvērta Sarkanā krusta kaulu tuberkolozes slimnīca. Nekad dzīvē nebiju redzējusi iespaidīgo sauļošanās lieveni.
Šī tiešām ir iespaidīga būve, bet diemžēl neglābjami iet bojā.
Vēl pārsteidzošāks ir Krimuldas muižas komplekss. Vesela pilsētiņa!
Sirds lūzt skatoties, ka šajās vēsturiskajās ēkās dzīvo cilvēki, bet var redzēt, ka dzīvo ar domu, ka tas jau nav mans, man te nekas nav jādara.
Protams, kur Kaspars, tur kaķi! Visi kaķi ir kā uzburti uz viņu!
Staigājot spriežam, ka šī varētu būt fantastiska tūrisma vieta, ja tikai tiktu sakopta un kļūtu velkomīgaka. Tur ir viss nepieciešamais, vajag tikai milzu investīcijas.
Komplekss sastāv no iespaidīga daudzuma ēkām. Pārsteidza arī apkurināmā siltumnīca, kura diemžēl ir sagruvusi. Bet kāpēc? Tur viss ir! Tikai jāuzliek pārsegs! Uz planšetes lepni rādīts, ka kādreiz šeit tika audzētas palmas, lai vasarā varētu greznot muižas parku. Kāpēc ne tagad?
Paejot garām, pārsteigums vēl lielāks... Šī vērtība ir pamesta likteņa varā, bet šim polikarbonāta brīnumam atradās līdzekļi... Apbrīnojami!
Šī ēka arī pārsteidz ar savu skaistumu. Ar gara acīm redzam cik tā būtu skaista, ja tiktu restaurēta.
Un vēl šeit redzamas Krimuldas pilsdrupas.
Mēms vēstures liecinieks šajā skaistajā Gaujas senlejas malā.
Bet visumā burvīga diena. Gaisā virmo pavasaris, putni dzied kā traki, koki jau sāk tonēties pirms mošanās.
Nevajag nekur tālu, nekur ilgi, tepat blakus ir ko redzēt un piedzīvot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru