7.diena
Šī reāli ir pēdējā ceļojuma diena, jo rīt jau lidojam prom.
Dodamies tomēr atrast Straumēnus, kurus neizdevās atrast svētdien. Baibai darbiņš, dodamies divatā.
Mēģinām atkal rakstīt navigatorā - Latvian Welfare Trust. O jā! Atrod, braucam! Bet kaut kā aizdomīgi, ka tikai nepilnas divas jūdzes, bet tomēr braucam, kur mums liek.
Hmm... it kā muižiņa, ļoti daudz auto stāvvietā, bet pie mājas rakstīts - Doctors. Ak, vai! Auto navigācija mūs ir aizvedusi galīgā nekurienē! Vēlāk Baiba mums skaidro, ka esam bijuši "Mūsmājās", tas ir bijušais latviešu īpašums un tur bija pansionāts, tad īpašumu pārdeva. Bet izskatās, ka tur tiešām varētu būt pansionāts arī tagad.
Labi, ka esmu bijusi tālredzīga un esmu saglabājusi Google Maps ar īsto adresi, kura ir pavisam uz otro pusi. Atgādināšu, ka internetam nepieslēdzos, jo katrs MB Lielbritānijā ir šausmīgi dārgs! Izmantoju tikai WiFi. Tā nu mēs mēģinām aiznavigēt uz pareizo vietu, bez reālas navigācijas. Īstā vieta ir apmēram 20 minūšu attāluma jeb 8,3 jūdzes.
O jā! Tā ir īstā vieta! Atpazīstu pēc redzētā bildēs - tie ir
Straumēni!
Kautrīgi tuvojāmies mājai. Negribējām nevienu traucēt. Bet pa pirmā stāva logu mūs ieraudzīja, pamāja un viena jauna sieviete nāca mūs sagaidīt. Opā! Mūs sagaidīja pati muižniece Vera Antipova.
Vera mūs aicināja iekšā, mēs gan tādi kautrīgi, vai tad netraucējam un tā... Nē, nē! Esot tik patīkami uzņemt tautiešus. Laipnā Vera mūs izvadāja pa visu muižu un pa apkārtni. Daudz ko stāstīja. Arī to kā latvieši gandrīz pazaudēja vienu no pēdējiem īpašumiem Lielbritānijā, bet ar jauno vadību atkal viss iet uz augšu. Un tas patiesi ir redzams. Saruna ar muižnieci ir ļoti patīkama. Esam sajūsmā par iespaidīgo un sakopto īpašumu. Muižā darbojas dažādi pašdarbības kolektīvi arī koris, kurā dzied mana mīļā draudzene Baiba. Notiek dažādi latviešu pasākumi un koncerti. Vislielākās svinības notiek protams uz Jāņiem, tad atbraucot ap 5000 cilvēku no visām malām. Var arī izmantot kā viesnīcu. Gribētos gan šo kādreiz izmantot!
Bet visvairāk mums patīk Veras super atraktīvais sunītis Rokijs. Šausmīgi aktīvs un mīlīgs kucēns! Kā bildēs redzams, viņš ir nepārtrauktā kustībā, tamdēļ nav notverams neizplūdis.
Un tad Vera mūs aizveda līdz jauntopošajai dobei. Te mēs iepazināmies ar Antru un Imantu, kuri kopa topošo rožu dobi. Ak nu jā... es un rozes... vajadzēja tik sākt runāt. Mums tiek stāstīs, ka šeit top rožu dobe no ziedotajām rozēm. Saku, ka es labprāt arī ziedotu, ja tikai būtu iespēja nogādāt. Uz ko man saka, ka oktobra beigās uz Latvija brauc viņu busiņš, ja es esmu ar mieru, viņi ir gatavi pieņemt, jo dobe ir ļoti liela un patukša.
Nu tad tā, mīlīši! Esmu sagatavojusi aizvešanai visas pēdējās palikušās pašas potētās rozes, tās ir 14 gabali. Vēl būs kaste ar dālijām, maišelis ar aliumiem un tikko esam izrakuši vairākas milzu peonijas, kuras arī noteikti atradīs vietu latviskā dārzā Lielbritānijā. Un noteikti uzpotēšu vīteņrozes skaistajai ķieģeļu sienai. Esmu laimīga, ka varu piedalīties šī skaistā zemes stūrīša skaistuma vairošanā!
Protams, ka arī Straumēnos fano par slaveno Straumes Kaķi. Bildē īsti nevar redzēt, bet tur starp mastiem ir liels Kaķis.
Esam ļoti priecīgi par šo tikšanos un pasākums izvērsies krietni varenāks kā bijis plānots. Un kā mēs nospriedām - viss notiek tieši tā kā tam jānotiek! Ja jūs kaut kur netiekat, tad jums tur nav jātiek, bet ja jums tur ir jātiek, tad jūs tur nokļūsiet tieši tad, kad vajag! Pirmajā daļā rakstīju, ka svētdienā navigācija neatrada šo vietu. Un ar Veru norunājām, ka svētdien tieši tā arī būtu bijis, ka būtu apstaigājuši apkārt un aizbraukuši, jo tad tur bija pilns ar cilvēkiem. Notiek kora un citi mēģinājumi. Nevienam nebūtu laika mums pievērst uzmanību. Lūk, kā!
Bet nu braucam mājās, jo vakarā mums jābrauc uz Warvick, kur Baiba mums ir sagatavojusi pārsteigumu. Kā izrādās tas ir koncerts St.Mary Curch.
Izrādās esam devušies uz koncertu The Music Of Coldplay By Candleligh. O! Ļoti labi. Bet ieejot iekšā esam izbrīnīti. Pašā vidū ir bungas. Tas norāda, ka te nebūs nekāds baznīcas noskaņas koncerts. Vēl lielāks izbrīns ir par to, kas redzams foto zemāk.
Bārs bija novietots tieši pie marmora sarkofāga, kurā guldīts
Fulke Greville – dzejnieks, karavīrs un barons, kas reiz valdīja Varvikas pilī. Šķita sirreāli – kāds reiz cienījams renesanses kungs šodien "uzņem viesus" ar glāzi vīna uz sava kapa malas.
Fotogrāfijās sakrālais mijas ar kristīgo. Anglijas baznīca (Church of England) pēdējos gadu desmitos ir kļuvusi ļoti atvērta laicīgai kultūrai, īpaši, ja runa ir par vēsturisko baznīcu uzturēšanu. Vēsturiskās baznīcas uztur pašas draudzes, un daudzas no tām nesaņem pietiekamu finansējumu no valsts vai baznīcas fondiem. Lai segtu apkures, jumta, ērģeļu u.c. izmaksas, tās organizē koncertus, izstādes un pat vakara pasākumus. Manuprāt, tas ir ļoti mūsdienīgi. Baznīca iet līdzi laikam, nav uzspēlēta svētulība.
Te video ar atmosfēru un manu neviltoto izbrīnu par visu kas tur notiek. Un protams, ka mēs arī iemalkojām vīnu! Kāpēc gan neizmantot šo iespēju!
Mēs ar Kasparu neesam trebute stila koncertu piekritēji, bet šis bija reāli labi un jaudīgi! Kāpēc ne! Malači čaļi! Baigi forši! Visi video ir pārāk "smagi", blogs neņem tādu apjomu.
Pēc koncerta ejam meklēt karalienes Elizabetes I favorīta Roberta Dadlija apbedījumu, bet tas izrādās atrodas atsevišķā kapelā un tik vēlu apmeklētājiem nav pieejams.
Ejam pastaigāt pa Varvikas krēslainajām ielām. Esam šeit jau trešo reizi, bet tas jau nekas.
Ejam uz skaistāko ēku Vorvikā, protams ar pils.
The Lord Leycester ir viena no Eiropas svarīgākajām viduslaiku ēkām ar vairāk kā 450 gadu vēsturi. Ir tikai viens bet... trešā reize, bet nekad neesam tikuši tur iekšā! Pirmajā reizē tā bija slēgta uz rekonstrukciju, otrajā reize mēs visu sevi veltījām
Varvikas pilij un šeit jau bija ciet, šoreiz vienkārši bija jau gandrīz nakts! Nu kā... kā sacīt jāsaka - trīs lietas labas lietas, ceturtā nu visas sirds! Un galu galā, tak mums tas Dadlijs ir jāsatiek! Izrādās viņš ir arī šeit pabijis.. ha ha.. to mēr rādām plakātā.
Nakts bildes kādas nu ir, bet atmiņai ir labi! Viss jādodas mājās, jo rīt jau jāceļas agri.
8.diena
Ceļamies agri, jo līdz lidostai jābrauc teju 2h. Auto jānodod laicīgi, citādi aiziet soda nauda.
Paldies Das Auto par mūsu vizināšanu! Ļoti laba mašīna. Viss patika.
Lidostā "noparkojamies" foršā krodziņā. Mūsu ceļojums ir galā. Tas bijis atkal satriecošs! Atkal saņēmu no Kaspara un Baibas komplimentus par prefekti izplānotu un pārdomātu ceļojumu.
Nobeigums
Tātad-
1) ceļojums ilga no 3.-10.2025;
2) ņēmām auto Stansted lidostā Sixt Car autonomā, mūsuprāt, labāk mazliet dārgāk, nekā pārmaksāt pēc tam, trešā reize pie viņiem, viss ļoti labi, nobraukti 1745km;
3) Lielbritānijā vajadzētu izvēlēties mazgabarīta auto, jo, ja plānos doties līdzīgos maršrutos kā mums, tad būsiet pateicīgi par katru centimetru mazāku auto;
4) nevajag baidīties no labās stūres, pieredzējušam šoferim jocīgi būs pirmās dienas, pēc tam jau būs ok, būtu labi, ja blakussēdētājs arī seko līdzi ceļam un saka, kur šoferim jābrauc, jo visvienkāršāk ir kļūdīties izbraukt nepareizi krustojumos un vēl tur ir pavisam savādāki apļi, nedod Die's iedomāsieties braukt visu apli pa pirmo joslu;
5) galvenais mērķis bija Simply Red koncerts Birmingemā;
6) brauciens uz Velsas ziemeļiem ilga trīs dienas, tas bija satriecošs piedzīvojums ārkārtīgi ainaviski bagātās vietās;
7) Liebritānijā bijām piekto reizi. Katru reizi norunājam, nu jau esam redzējuši gana daudz, paņemsim pauzi, bet paiet laiciņš un atkal jau ir maršruts gatavs un pievelk šī sala. Un kāpēc ne! Citiem Itālija, citiem Turcija, citiem Āfrika. Jo vairāk braucam jo vairāk patīk. Tā kā gan jau drīzumā turpinājums.
Paldies visiem, kas lasīja, ceru, ka spēju kādu iedvesmot apmeklēt šo skaisto zemi!
P.S. Protams, ka lidostā iegādājāmies Pimm's pudeli. Ujjj... ku garšīgs!
