Meklējot labāko galamērķi, mums bija divi varianti - Vīne vai Berlīne. Vīni tomēr atstāju gada siltajam laikam un vairākām dienām. Izvēli palīdzēja izdarīt tas, ka zoo ir lielās pandas.
Es Berlīnē biju tālajā 1998.gadā, kad ar kori devos savā pirmajā ārzemju braucienā. Berlīne bija pirmā īstā ārzemju pietura tālāk par Viļņu. Toreiz tika iedotas astoņas stundas. Neko daudz neatceros, bet zināju, ka kādreiz jāaizbrauc toreiz, jo gan jau pa 26.gadiem kaut kas būs mainījies.
Neko lielas ekspektācijas nebija par Berlīnes brīvdienām. Meklējot informāciju par populārām vietām un tūristu atrakcijām, pārsvarā tiek piedāvāti objekti saistīti ar VDR laiku, II Pasaules kara objekti, viss kas saistīts ar padomju laikiem un ciešo draudzību ar PSRS, ebreju ciešanas vietas un ar to saistīti muzeji.
Mēs ļoti labi saprotam, cik pasaulē tas viss ir interesanti, bet šīs tēmas mums tik dziļi derdzas un ir apnikušas, ka nevēlamies neko no šī visa. Tamdēļ braucām vienkārši atpūsties un čilot.
Vienīgais, ko izdaru pirms brauciena, iegādājos Berlin Pass Card 72h. Bet neesiet kā es, esiet uzmanīgi! Atšķirībā no citam pilsētām, kur karte sāk darboties brīdī, kad to aktivizē, šeit pērkot ir jānorāda no cikiem sāksi lietot. Es norādīju 7:30. Pirku ABC zonām paredzēto, lai varam braukt no un uz lidostu. Bet... es to darīju pavēlu vakarā, biju ļoti nogurusi un baigi neiedziļinājos piedāvātajos laikos, jo 7:30 priekš manis ir 7:30 no rīta. Par lielu izbrīnu, izdrukājot biļetes, uz tām redzamais laiks ir 19:30. Bā..... Tās ir veselas 12h!!! Mums taču vajag to visu jau no rīta! Rakstīju uz čatu, mēģināju kaut kā to visu izlabot, bet man atbildēja, ka nekas nav maināms, var man iedot atlaidi nākamajam Berlin Pass pirkumam. Mja... bēdīgi, bet ko nu lai dara... parasti man viss ir uz ūsiņu, bet šoreiz neuzmanības kļūda.
1.diena
Nolaižamies Brandenburgas lidostā jau 7:30 no rīta. Ejam meklēt biļešu automātus un pareizo vilcienu. Brauciens vienai personai maksā 4,40EUR. Biļete derīga 120min. Tā kā varam vizināties kamēr nokļūstam vēlamajā punktā.
Jāatzīst, ka sabiedriskā transporta sistēma Berlīnē ir diezgan sarežģīta. Uzreiz iebraukt ir grūti. Stāv kaut kāds divsstāvīgs vilciens. Nevar saprast uz kurieni dosies. Skatāmies, ka tur kāpj visvairāk cilvēku. Apjautājamies vai iet uz Berlīni, saņemam apstiprinošu atbildi un kāpjam iekšā.
Aaa un jā - biļetes ir jāvalidē uz perona. Iekāpjot vilcienā ar biļeti, kura nav ar laika atzīmi, tāpat būsi bezbiļetnieks.
Kā arī jāņem vērā, ka ar angļu valodu nekur tālu netiksi. Vācieši nerunā! Daži vācu vārdi, žestu valoda, atvērta Google karte, kaut ko sarunāt var.
Braucot, skatos kartē un saprotu, ka vilciens virzās jau par daudz uz Ziemeļiem, prom no mūsu pirmā apskates punkta. Lecam laukā. Tur vajag pārsēsties metro. Bet nav ne mazākās nojausmas uz kuru pusi ir jābrauc. Uz intuīcijas pamata trāpam pareizajā un esam nonākuši pie viena no galvenajiem Berlīnes apskates objektiem - Brandenburgas vārti.
Tā kā esam cēlušies 3 naktī. Ēduši neesam, pulkstenis ir jau 9, pēc mājas laika jau 10. tad pirmais, ko gribam - brokastis.
Mājās noskatījos video par labām vietām. Izrādās tieši blakus Brandenburgas vārtiem, pretim metro stacijai ir kāda slavena ēstuve - LebensArt. Šeit var dabūt burvīgas kūkas un īpašus brokastu piedāvājumus. Kāpēc gan nesākt rītu ar prosecco?
Un tā, lieliski ieturējušies, dodamies slaveno vārtu virzienā. Izsecinām, ka kafejnīca ir Federatīvās Berlīnes pusē, dodamies uz DDR pusi.
Diena ir burvīga! Zilas debesis, diezgan silts. Tieši kā piemērota garām pastaigām.
Blakus vārtiem ir Reihstāgs. Mēģināju jau kādu laiku atpakaļ rezervēt iespēju to apmeklēt, bet pieteikšanās kalendārs bija pilns mēnešiem uz priekšu. Bet tā kā esam blakus, ejam klāt prasām vai pastāv kāda iespēja tikt. Uzzinām, ka ir dažas brīvas vietas uz pirmdienu. Ideāli! Mums tas der! Paņemam ieejas karti un dodamies tālāk. Šis objekts ir bez maksas.
Tur tālumā uz priekšu mūs gaida zeltā mirdzošā Uzvaras statuja.
Pa ceļam ir kāds mums drebuļus uzdzenošs objekts.
Pirmajā stāvā atrodas neliels muzejs ar Vācijas varenības simbolu uzskaitījumu un atrašanās vietām. Ievēroju, ka visvairāk šādu monumentu uzbūvēts 19.gs otrā pusē un 20.gs sākumā. Pēc tam jau vairs ne ar ko daudz nav ko lepoties.
Statujai pa vidu ir spirālkāpnes, kuras uzved uz skatu laukumu 67m augstumā. Ieejas maksa ir diezgan simboliska.
Berlīnē uz katra soļa ir redzamas šāviņu pēdas. Tādas ir tiešām burtiski uz katra soļa.
Visapkārt kolonnai ir koša mozaīka.
Es meklēju no skatu platformas virzienu uz Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīcu. Šī vieta man īpaši iespiedusies atmiņā no iepriekšējās reizes.
Dodamies turp caur parku. Sanāk iet gar slaveno Berlīnes Zoo. Tam man bija paredzētā otrā diena, bet ņemot vērā, ka rīt sola lietu, bet šodien ir kolosāls laiks, nolemjam doties uz zoo tagad. Jo tur ir tas, dēļ kā es vispār gribēju Berlīni - te ir lielās pandas!!!
Apskatāmi brīnišķīgi zvēri. Ziloņi, žirafes, pigmeju begemoti ar mazuli, degunradzis, kuru nekad nebijām redzējuši. Kolosāla, labi uzturēta kolekcija pasakaini skaistā dārzā.
Berlīnes zoo šogad svin savu 180 dzimšanas dienu! Teikšu godīgi - šis ir iespaidīgākais zoo, ko esmu apmeklējusi. Iesaku visiem!
Un pandas... devos uz pandu māju kā uz Meku! Bet tas sukucis rādīja dibenu!
Izrādās! Šī gada augustā ir dzimuši pandu dvīņi! Mazie pandēni dzīvojas ar mammu, ārpusē ir tikai tētis. Pandēnus saka rādīt publiski divas dienas pēc mūsu apmeklējuma. Kāda skāde! Bet tas nozīmē, ka būs iemesls apmeklēt Berlīni vēlreiz tuvākā pusgada laikā, jo mazos jau nu noteikti gribas redzēt.
Paskatāmies uz gulošo pandu un dodamies tālāk.
Beigās noejam vēl gar pandām, nu jau redzam arī seju.
Pie zoo ir arī akvārijs. Nu tas ir jāredz! Kas par skaistumu! Neaprakstīt!
Mazliet ieskicēju. Bet ticiet man - man ir pilns telefons ar bildēm un video. Tās medūzas vispār hipnotizējošas. Gribētos stundām tās vērot.
Pa zoo nostaigājām no 11 līdz pat slēgšanai. Pilnīgi noteikti visas dienas vērts.
Tagad gan jādodas uz Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīcu.
Šo baznīcu atstāja neatjaunotu, kā II Pasaules kara iespaidīgu liecību. Blakus ir tornis, nezinu kas tas ir, pieļauju zvanu tornis, nav bijis vaļā, šobrīd ar stalažām. Lielais daudzstūru betona klucis ir baznīca ar ērģelēm. Kad iegājām, saknēja baisa kakafonija, kas šo vietu darīja vēl drūmāku.
Mja... kādreiz šī tiešām ir bijusi ārkārtīgi skaista baznīca.
Nu jau sāk krēslot. Gribas ēst. Ejam meklēt kādu vācisku krodziņu, jo negribas ne picu, ne kebabu, ne vjetnamiešu ēdienu. Kafejnīcas un restorāni ir ļoti daudz, bet nav nekas tāds, kur gribētos iet. Oo! Ieraugam gan - īstu vācu virtuves restorānu. Vilšanās nav. Ņamm!
Ar pēdējiem spēkiem aizvelkamies līdz viesnīcai. Pa ceļam gan zvana jau no viesnīcas - vai mēs būsim maz un vai viss ir kārtībā.
Viesnīca ir maza, bet jauka. Iekrītam gultā. Telefoni nepārprotami rāda, ka esam situši visus Lielbritānijas iešanas rekordus. Tas saucās - mēs jau tik tā mierīgi čiliņā... pastaigāsim drusku... kaut kā mēs neprotam čiliņā...
2.diena
Meklējot viesnīcas, biju diezgan pārsteigta par viesnīcu augsto cenu Berlīnē. Nekas zem 100eur par nakti nav atrodams. Tā kā ceļojumos nevēlos domāt par to, ko ēdīsim brokastīs, tad vienmēr izvēlos viesnīcas ar brokastīm un vērtējumu ar vismaz +8, izmantojot booking.com platformu. Jā, man patīk šī platforma, jo tai tomēr ir kaut kāda garantija par veiktajiem pasūtījumiem un, ja ir kādas problēmas, tad ir aizmugure, kur var vērsties pēc palīdzības.
Šoreiz izvēle krita uz viesnīcu Old Town Hotel. Ļoti patīkama pieredze, labas brokastis, laba satiksme ar centru. Vienīgais bažīgus darīja ieejas vieta, bet bažām nebija pamats. Jāiet ir diezgan tālu iekšā iekšpagalmā. Tur pašā galā ir knapis manāms uzraksts - Hotel.
Ar tramvaju dodamies uz Alexanderplatz, viens no centrālajiem laukumiem, kur notiek viss. Šodien līst lietus, ir liels vējš. Pilnībā cits klimats. Esam ļoti priecīgi par savām izvēlēm, jo šodien doties uz zoo būtu diezgan nepatīkami, bet muzeju salas apmeklējums ir tieši laikā.
Kas ir muzeju sala? Uzspiežot uz saites, nokļūsiet Berlīnes muzeju lapā. Uz Špre upes ir sala ar visiem galvenajiem muzejiem. Kā jau parasti, mēs vēlamies apskatīt visus galvenos pilsētas muzejus. Berlīnes muzeju krātuves var lepoties ar lielāko antīkās pasaules artefaktu oriģinālu krātuvi. Nu ko... šodien maratons! Jo ieejot pirmajā muzejā - Altes Museum, mums tiek prasīts - vai biļetes uz vienu muzeju vai iesiet uz visiem pieciem? Uz pieciem? Ak, Dies! Bet Kaspars saka: Protams, uz visiem!
Par muzejiem plaši neklāstīšu, jo tā nav normālu cilvēku izvēle. Es to mazliet ar ironiju.
Pirmie divi tika izstaigāti ar lielu interesi un entuziasmu, tad pārējie trīs jau ar diezgan lielu vienaldzību, jo smadzenes vienā dienā nespēj uzņemt tik daudz informācijas. Bet ir tiešām interesanti eksponāti un daudz skaistu lietu. Redzējām franču impresionistu izstādi uz kuru bija vislielākais pieplūdums. Ar to arī mūs nevar pārsteigt. Londonas National Museum ir iespaidīgāka kolekcija kā šajā izstādē, bet tik un tā bija skaisti. Daudz senās Ēģiptes, antīkās Grieķijas un Romas eksponātu. Mākslas muzejā pārsvarā mums nedzirdētu vācu mākslinieku, bet daži patiesi bija patīkams atklājums.
Īpaši mums iekrita acīs šis mākslinieks ar kādām sešām septiņām gleznām - Ferdinand Georg Waldmüller. Ārkārtīgi smalkas gaismēnu spēles ir šī mākslinieka meistarstiķis. Papētot vairāk, izrādās šis ir austriešu mākslinieks, kurš bijis Hitlera mīļākais mākslinieks.
Galvenais, ko mēs redzējām - slavenais Nefertites galvas oriģināls. Tas ir ievietots stikla kubā un fotografēt varēja tikai no ievērojama attāluma.
Muzejos pavadījām no atvēršanas brīža, līdz slēgšanai. Kājas atkal lupatās. Galva pilna ar vēsturi un mākslu. Kādam laikam pietiks. Paldies! Rezumē - mūs ir grūti pārsteigt. Esam redzējuši tik daudz, ka wow efektu no mums ir grūti sagaidīt.
Sāk jau krēslot, nežēlīgi gribas ēst. Atceramies, ka viesnīcas apkaimē redzējām daudz ēstuves. Nolemjam meklēt tur. Izrādās, ka nav nemaz tik vienkārši. Google saka, ka ir tāds un šitāds restorāns, bet negribas ne ķīniešus, ne vjetnamiešus, ne vēl kādu citu eksotiku. Izvēlējāmies itāļu restorānu. Tas tiešām bija ļoti labs. Svētdienas vakarā praktiski pilns.
Izvēloties desertu, par lielu pārsteigumu ieraudzīju itāļu desertu - zabaione. Nekad nebiju to redzējusi restorānu piedāvājumā. Tas bija jāņem. O jā! Es zinu, ka uz nākamajām svinībām es pagatavošu šo itāļu virtuves gardumu. Maksājot, paslavējām izcilo desertu, uz to viesmīlis atplauka un teica, ka pavārs esot nobijies par pasūtījumu, jo bieži šo nepasūta un tas viņam radīja stresu, tamdēļ bija ilgi jāgaida.
Vēderi pilni. Kājas sāp. Ejam gulēt.
3.diena
Ceļamies un veļamies. Brīnišķīgas brokastis. Uz lidostu jābrauc pēc 16. Ko nu darīsim.
Slaveno televīzijas torni atliekam uz nākamo reizi, lai paliek kaut kas neapskatīts. Jo no rīta mums ir Reihstāgs.
Reihstāgs ir tik slavena vieta, ka domāju, nav jāpaskaidro tā nozīme. Ir vērts to apmeklēt tieši skatu punkta dēļ. No apakšas viss izskatās savādāk. Kupols izrādās ir vaļējs un ļoti plašs. Bet pirms apmeklējuma ir jāiziet cauri nopietnai drošības kontrolei.
Pēc Reihstāga dodamies uz Berlīnes Doma apskati.
Izbaudījām atmosfēru un kāpjam augšā. Šajās trīs dienās trešais skatu punkts no augšas. Tamdēļ TV torni izlaidām. Jebkurš skatupunkts no augšās sniedz brīnišķīgu skatu. Jākāpj ir augstu, bet kā vienmēr ir to vērts.
Tā kā laiks vēl ir palicis, nolemjam izbraukt totālā tūristā. Kāpjam iekšā kuģītī un dodamies izbraucienā pa Špre upi. Izbrauciens ir izklaidējoši izglītojošs un relaksējošs. Vienkārši smuki!
Vēl pēdējais skaits uz Domu, jādomā par pusdienām un tad jau lēnā garā jābrauc uz lidostu.
Atrodam tur pat netālu Bavārijas ēdienu krodziņu. Es paņemu Berlīnes klasiku - karija desiņu. Visu laiku tā kā vairījos, bet nu bija jāpamēģina. Un bija garšīgi! Bet nu mana gaumē ir vairāk dārzeņu un zaļumu, ne tik liels kalns ar kartupeļiem, bet kādreiz jau var.
Rezumē -
1) Berlīne ir labs gala mērķis trīs dienu brīvdienām;
2) ir vērts pirkt Berlin Pass kartes, jo tas sniedz brīvību kustībā, nav jādomā par braukšanas biļetēm, visi braucieni ir apmaksāti jebkurā sabiedriskajā transportā, daudzos apskates objektos ir atlaides uz biļetēm;
3) Berlīnē nav lielas burzmas, sabiedriskais transports ir samērā tukšs, ielās ir cilvēki, bet tās ir plašas, nav jāgrūstās;
4) Berlīne droši vien ir iepirkšanās fanu pilsēta, iepirkšanās centri ir daudz, arī pašā pilsētas centrā;
5) jāaizmirst, ka Berlīne ir lēta, nekas te nav lēti;
6) mums patika, domājam, ka atbrauksim vēl, kaut vai apciemot mazos pandēnus.
.jpg)
