Un atkal Lielbritānija IV daļa

 4.diena

Šodien dodamies uz Powis Castle Velsā. Šī fantastiskā vieta nav pārāk populāra ārzemju tūristiem, bet ir ļoti populāra vietējo vidū. 

No Baibas mājas Powis Castle atrodas 160km attālumā. Ir gabaliņš ko braukt. Ceļā mazliet vairāk kā divas stundas. Tuvojoties Velsai, mainās ainavas aiz loga. Patiesi citi skati. Parādās pauguri un pat kalni. Pārbraucot Velsas robežai, uz zīmēm uzraksti ir divās valodās - velsiešu un angļu. Velsiešu valoda ir kaut kas pavisam neizlasāms. Par pili neko nezinu, tikai esmu to noskatījusi vienā no LTV1 rādītā BBC dokumentālo filmu cikliem par National Trust īpašām vietām. 

Neko tādu interneta dzīlēs neatrodu, bet paziņa Baibai stāstījusi, ka šī pils bijusi slepenā vieta, kur tikties Čārlzam un Kamillai. Hmmm... tas nu gan ir pikants faktiņš. Bet par to nekur nekas nav rakstīts. Baumas... tauta runā.. 

Jārēķinās, ka visu National Trust objektu apskate maksā ap 13-16GBP. Konvertējot tas ir aptuveni 16-19eur. Protams lielie objekti, tādi kā Bekingemas pils un Vindzora ir citā cenu kategorijā. Tur ir dubultā un vairāk. 

Pa ceļam gribēju uztaisīt Kasparam dzimšanas dienas pārsteiguma vietu, bet mums samisējās ar navigāciju un bija stress par degvielas trūkumu... paskrējām garām, sapūcējāmies... nu nekas... citreiz..

Bet nu esam klāt. Ou! Izskatās baigi labi! 

Jo tālāk ejam jo lielāks WOW! 

Pilī iekšā ir ļoti mājīgi, bet tāpat kā citos objektos ir lūgts iekšā nefotografēt. To arī ievēroju. Bet tomēr pasakainais terašu dārzs mūs uzrunā vairāk. Staigājam pa terasēm un brīnāmies. Tas tiešām ir unikāls cilvēku roku un dārznieka fantāzijas darbs, radīt ko tik fenomenāli pasakainu! 

Laikam jau par daudz bilžu, bet jebkurš stūrītis ir pasakains! Un bilžu man patiesi ir daudz. 

Izstaigājot terases nonākam lejas dārzā. Un atkal ir ko baudīt un apbrīnot. 

Diena jau iet uz vakara pusi. Es tomēr gribētu paspēt ievest Kasparu pārsteiguma vietā, kas mums ir pa ceļam. 

Tā ir Wroxeter Roman City. Par šo vietu atbildīga ir cita liela britu organizācija - English Heritage. Šī organizācija tur rūpi par vēsturiskajām drupām. Kaspars ir kaislīgs vēstures pētnieks. Sevišķi viss kas saistās ar antīko pasauli, ar viduslaikiem, ar bruņām, ieročiem. 

Šī bijusi viena no lielākajām civilajām romiešu pilsētām britu salās. Pastāvēja pirms 2000 gadiem vairākus gadsimtus. Un bija nevis militārā, bet civilā pilsēta. 

Mums par pārsteigumu tur bija ne tikai drupas un muzejs, bet arī reāli romieši! Izrādās šodien kā svētdienā bija bijis pasākums ar visādam spēlēm, romiešu cīņām un citām atrakcijām. Īstenībā pat labi, ka nebraucām no rīta, jo tad bija šausmīgi daudz ģimeņu ar bērniem. Bet mēs bijām stundu pirms slēgšanas un pasākums jau bija beidzies. Romieši noguruši ar visam smagajām bruņām bija piegūluši atpūsties, bet mēs viņus iztraucējām. Cilvēki šausmīgi atsaucīgi un ieinteresēti tajā ko dara. Viskaut ko rādīja un stāstīja. Un kad pateicām, ka Kasparam ir dzimšanas diena, tad vispār notika kas neticams! Viņi apģērba viņu un mums ir kolosālas bildes par piemiņu! 

Vīru sarunas par ieročiem. Šis vīrs bija ļoti iespaidots, ka esam bijuši romiešu pirtī Bātā un arī Ksantenē, kas ir Vācijā, kur ir atrasti ieroči, no kuriem ir veidoti prototipi, kas ir viņu rīcībā.

Tā nu šī vienreizēju iespaidu pilnā diena iet uz beigām. Vēl tikai aizbraucot mājās jāaiziet uz Old Smithy vakariņās. Tur vienmēr forši! 

Daudz laimes dzimšanas dienā! Un jā... krodziņš uzsauca Kasparam kūku! Bet to jau bija teju neiespējami dabūt iekšā... jo porcijas ir milzīgas! 

Un ak vai! Pēc sātīgajam vakariņām Baiba mūs izdzina vēl vairāku kilometru pastaigā pa apkaimi. Es gāju un bubināju, vēders pilns, kājas kā no svina... spēka vairs nav... bet bija forši... līdz brīdim, kad sapratām, ka tai pļaviņā kurai ejam cauri ganās nevis gotiņas, bet buļļu bariņš... a mums ar Kasparu abiem sarkani krekliņi... opā... 

Turpinājums sekos...

Sākums šeit - Antra dzīvo: Un atkal Lielbritānija (antradzivo.blogspot.com)

                    Antra dzīvo: Un atkal Lielbritānija II daļa (antradzivo.blogspot.com)

                    Antra dzīvo: Un atkal Lielbritānija III daļa (antradzivo.blogspot.com)

Un atkal Lielbritānija III daļa

 3.diena

Trešās dienas rīts ir Baibas mazajā mīlīgajā kotedžā. Tā ir ļoti ļoti sena, vairāk kā 100 gadi, bet diemžēl neviens nezina vēsturi un īsto gadu, kad celta. Te viss ir mazs un kompakts, piemērots ļoti mīlīgai sadzīvošanai. 

Pēc sātīgām brokastīm dodamies ar Kasparu uz brīnišķīgu Kotsvoldas (Cotsword) pērli Bourton-on-the-Water. Šeit bijām ieskrējuši pirms dažiem gadiem uz brīdi darbdienas vakarā un zinājām, ka noteikti atbrauksim vēl. Un tam bija jānotiek sestdienā... ak vai! 

Cilvēku miljons!!! Liekas, ka uz šo brīnišķīgo mazo ciematiņu ir atbraukuši patiesi vairāki simti tūkstoši! Bet nu ko darīt... mēs gribējām un esam te. 

Galvenais, ko ļoti ļoti gribēju redzēt ir putnu dārzs - Birdland. Brīnišķīga vieta, kur putni dzīvo brīvā dabā. Cauri dārzam tek tā pati upe, kas visai pilsētai. Putni dzīvojas pa to un ap to. 

Pingvīni protams ir brīnišķīgi, bet tas, dēļ kā visvairāk gribēju uz šejieni - flamingi brīvā dabā! Realitāte pārspēja iedomas! Ilgi stāvējām un vērojām ka viņi tur dzīvojas. 

Pie katras putnu sugas ir šāda zīme - jūs variet adoptēt jebkuru putnu. Ko tas nozīmē? Adopcija nozīmē finansiāla palīdzība, bet jūs gūsiet regulāru atskaiti par to kā iet jūsu adoptētajam mīlulim. 

Te ir arī dinozauru stūris. Diemžēl tajā eksponāti nebija dzīvi, bet pilni krūmi ar dažādu veidu un lielumu eksemplāriem. Bērni sajūsmā. Es gan par to vienmēr brīnos, jo man bērnībā bija šausmīgi bail no dinozauriem. Es pat uz bildēm nevarēju skatīties. 

Dažam labam arī tīri labi patīk. 

Par lielu pārsteigumu ieraudzījām arī citus flamingus - košos! Nu tik skaisti! Stāvi, skaties un baudi. 

Trupat blakus bija viens traks bļauris. Šis gan iesprostojumā, varbūt tamdēļ tik skaļš. Bet nu tā skaņa... 

Kopā ar vistām un gaili dzīvo pavisam netipiski kaimiņi! Es tak pirmo reizi mūžā pieskāros bruņurupucim!!! 

Nelikšu visus putnus te, jo tie tur ir tiešām daudz! Iesim paskatīties ciematiņu. Paēdam brīnišķīgā kafejnīcā. Visklasiskāko klasiku - Fish&Chips un Cream Tea. Mmm... ņamma! 

Apmeklējam retroauto un veco rotaļlietu muzeju, kas no ielas izskatās ļoti kompakts, bet īstenībā ir milzīgs un pilns ar tiešām unikāliem vēsturiskiem spēkratiem. 

Pie tā ar zāli apaugušā Mini gribēja fotografēties katrs otrais. Šis objekts veiksmīgi ievilina muzejā.

Un trešā apskates vieta ir mini pilsētiņa. Miniatūra Bourton-on-the-Water. Jauka vieta, bet par daudz cilvēku. Visi grūstās un grūti apskatīt visu, kas te izveidots. Bet visumā jauka vieta. 

Gribējās tikt laukā no burzmas. Gājām pastaigāt pa ne tik ļaužu pilnām ielām. Bet vispār nezinu vai ir patīkami dzīvot ciematā uz kuru katras brīvdienas tiecas nokļūt tūkstošiem cilvēku, lai gan tas ir viņu ienākumu avots. 

Tā nu trešā diena ir galā. Laiks mūs lutina. Nav ne par karstu, ne par vēsu, no gaisa nekas nekrīt. Mīts par slikto laiku Lielbritānijā ir tikai mīts. Mums jau kuro reizi veicas! 

Baiba jau mūs gaida ar izcilām vakariņām! Rīt dodamies uz vietu par kuru retais ko ir dzirdējis. Tas ir mans pārsteigums ceļabiedriem. Sevišķi jau Kasparam, kuram rīt ir dzimšanas diena. 

Turpinājums sekos...

Sākums šeit - Antra dzīvo: Un atkal Lielbritānija (antradzivo.blogspot.com)

                      Antra dzīvo: Un atkal Lielbritānija II daļa (antradzivo.blogspot.com)

Un atkal Lielbritānija II daļa

 Liekam jaunu bildi iekšā! 

2.diena

Gribu pastāstīt par burvīgiem apartamentiem, kur gulējām Vindzoras ciemā. Vai varbūt tā ir pilsēta? Bet skaidrs ir tas, ka tā ir vieta, kur atrodas karaliskā Vindzoras pils. 

Biju rezervējusi privātus apartmentus, balstoties uz atsauksmēm. O jā! Viss bija ideāli! Vieta ir piemērota trīs vai diviem cilvēkiem. Pilnībā aprīkota virtuve, veikals aiz stūra. Saimniece - pati burvība! Saite uz nakts mītni ir šeit. 

Un dārzā bija vēl kas burvīgs. 

Paēduši labas brokastis, sasmērējuši maizītes līdzi, atstājām brīnišķīgo naktsmītni un devāmies "rojālā" piedzīvojumā. 

Tātad šodienas objekts ir Vindzoras pils. Kurš gan nezina, kas tā ir par vietu. Tik daudz redzēta bildēs un video, bet redzēt savām acīm ir pilnīgi kas cits. 

Vēsturi un objekta nozīmību šeit neaprakstīšu. Pastāstīšu, ka ieteicams biļetes iegādāties iepriekš un pie tam diezgan laicīgi. Es mūsu biļetes nopirku trīs mēnešus iepriekš un nedabūju vairs uz vēlamajiem laikiem. Dabūju tikai uz 11:30. Jā jā... tas priekš šī objekta jau ir krietni vēlu, jo 16 jau visu ver ciet. 17 izdzen pa vārtiem. Biļetes jāpērk augstāk ievietotajā vietnē. Iesaku pirms rezervācijas apskatīties vai visi jūsu intereses objekti ir pieejami jūsu apmeklējuma dienā. Jo šī tomēr pirmām kārtām ir karaļa rezidence, ne tikai muzejs. Mājas lapā ir norādītās dienas un datumi, kad pieeja ir slēgta. Iesaku izmantot paketes biļetes. Es iegādājos pils apskati plus torņa tūri. Jāievēro uz biļetes norādītie laiki, pretējā gadījumā jūs var neielaist. 

Bildes no iekšpuses mums nav, jo fotografēt ir aizliegts. No torņa augšas arī nevarēja visu fotografēt. Tikai no gida norādītām vietām. 

Kad bijām izstaigājuši visu, ieraudzījām, ka ir iespējams tikt uz tās dienas pēdējo virtuves tūri. O jā! Kāpēc gan ne! Redzēt virtuvi ar teju 1000 gadu vēsturi ir lieliska iespēja. Iesaku no visas sirds. Tās papildus tūres ir ne vairāk kā kādiem 12 cilvēkiem. Nav drūzmas un ir tāda īpaša sajūta, ka esi ticis kaut kur kur tiešām iespējams ir minušas karaliskās kājas. 

Vēl noteikti ir jāapmeklē pils teritorijā esošā St George's Chapel, kur dus Elizabete II un Philips, gan Henrijs VIII un citi karaliskās ģimenes locekļi. 

Vairākas reizes pieredzējām gvardes maiņas un varējām aplūkot brašos puišus pavisam tuvu. 

Mēs no teritorijas devāmies laukā dažas minūtes pirms 17 vieni no pēdējiem. Un nemazam nebija tā, ka pilnīgi visu redzējām. Nepaspējām apskatīt dārzu, kurš atrodas starp torni un valni. To redzējām tik no augšas. Skaisti gan tur. 

Tālāk jau kājas vairs neturēja un bija jādodas kaut kas apēst. Mums tak maizītes līdzi, bet nekā... maza saguruma spriedzīte starp mums un kompromisam dodamies un taizemiešu restorānu, tie tur ir ļoti daudz. Kad esam labi paēduši, oma jau labāka, jādodas apskatīt pēdējais objekts - The Long Walk. 

Mja... Lielās pastaigas ceļš ir 4km garš. Es pilnīgi noteikti nebiju gatava doties vēl divreiz pa 4km, jo tak atpakaļ arī ir jānonāk. Un mašīna arī nav blakus, līdz tai arī savs pusotrs ejams. Saņemamies visus spēkus un ejam... 

Un tad Kaspars aizgāja... Baiba aizgāja arī mazliet... es paliku... vienkārši vairs nevarēju. 

Bija jau diezgan vakars, bet mums priekšā vēl ceļš līdz mīļajam Baibas namiņam. Priekšā vēl divu stundu ceļš. Otrās dienas vakarā Kaspars jau atkal jūtas diezgan ērti ar labo stūri. Nevajag baidīties! Pirmajā reizē, protams, ir kā ir, bet bez stresa. Brauciet mierīgi un nestresojot. Pie labās stūres pierod jau otrajā dienā. Braucot ar savu auto nebūs labi. Ceļi ir šauri, ar kreiso stūri būs grūti pārredzēt ceļus un pagriezienus. 

Turpinājums sekos... 

I daļa šeit - Antra dzīvo: Un atkal Lielbritānija (antradzivo.blogspot.com)