Jau atkal Lielbritānija! 3.daļa. Nobeigums

7.diena 

Šī reāli ir pēdējā ceļojuma diena, jo rīt jau lidojam prom. 

Dodamies tomēr atrast Straumēnus, kurus neizdevās atrast svētdien. Baibai darbiņš, dodamies divatā. 

Mēģinām atkal rakstīt navigatorā - Latvian Welfare Trust. O jā! Atrod, braucam! Bet kaut kā aizdomīgi, ka tikai nepilnas divas jūdzes, bet tomēr braucam, kur mums liek. 

Hmm... it kā muižiņa, ļoti daudz auto stāvvietā, bet pie mājas rakstīts - Doctors. Ak, vai! Auto navigācija mūs ir aizvedusi galīgā nekurienē! Vēlāk Baiba mums skaidro, ka esam bijuši "Mūsmājās", tas ir bijušais latviešu īpašums un tur bija pansionāts, tad īpašumu pārdeva. Bet izskatās, ka tur tiešām varētu būt pansionāts arī tagad.

Labi, ka esmu bijusi tālredzīga un esmu saglabājusi Google Maps ar īsto adresi, kura ir pavisam uz otro pusi. Atgādināšu, ka internetam nepieslēdzos, jo katrs MB Lielbritānijā ir šausmīgi dārgs! Izmantoju tikai WiFi. Tā nu mēs mēģinām aiznavigēt uz pareizo vietu, bez reālas navigācijas. Īstā vieta ir apmēram 20 minūšu attāluma jeb 8,3 jūdzes. 

O jā! Tā ir īstā vieta! Atpazīstu pēc redzētā bildēs - tie ir Straumēni!

Kautrīgi tuvojāmies mājai. Negribējām nevienu traucēt. Bet pa pirmā stāva logu mūs ieraudzīja, pamāja un viena jauna sieviete nāca mūs sagaidīt. Opā! Mūs sagaidīja pati muižniece Vera Antipova. 

Vera mūs aicināja iekšā, mēs gan tādi kautrīgi, vai tad netraucējam un tā... Nē, nē! Esot tik patīkami uzņemt tautiešus. Laipnā Vera mūs izvadāja pa visu muižu un pa apkārtni. Daudz ko stāstīja. Arī to kā latvieši gandrīz pazaudēja vienu no pēdējiem īpašumiem Lielbritānijā, bet ar jauno vadību atkal viss iet uz augšu. Un tas patiesi ir redzams. Saruna ar muižnieci ir ļoti patīkama. Esam sajūsmā par iespaidīgo un sakopto īpašumu. Muižā darbojas dažādi pašdarbības kolektīvi arī koris, kurā dzied mana mīļā draudzene Baiba. Notiek dažādi latviešu pasākumi un koncerti. Vislielākās svinības notiek protams uz Jāņiem, tad atbraucot ap 5000 cilvēku no visām malām. Var arī izmantot kā viesnīcu. Gribētos gan šo kādreiz izmantot! 

Bet visvairāk mums patīk Veras super atraktīvais sunītis Rokijs. Šausmīgi aktīvs un mīlīgs kucēns! Kā bildēs redzams, viņš ir nepārtrauktā kustībā, tamdēļ nav notverams neizplūdis. 

Un tad Vera mūs aizveda līdz jauntopošajai dobei. Te mēs iepazināmies ar Antru un Imantu, kuri kopa topošo rožu dobi. Ak nu jā... es un rozes... vajadzēja tik sākt runāt. Mums tiek stāstīs, ka šeit top rožu dobe no ziedotajām rozēm. Saku, ka es labprāt arī ziedotu, ja tikai būtu iespēja nogādāt. Uz ko man saka, ka oktobra beigās uz Latvija brauc viņu busiņš, ja es esmu ar mieru, viņi ir gatavi pieņemt, jo dobe ir ļoti liela un patukša. 

Nu tad tā, mīlīši! Esmu sagatavojusi aizvešanai visas pēdējās palikušās pašas potētās rozes, tās ir 14 gabali. Vēl būs kaste ar dālijām, maišelis ar aliumiem un tikko esam izrakuši vairākas milzu peonijas, kuras arī noteikti atradīs vietu latviskā dārzā Lielbritānijā. Un noteikti uzpotēšu vīteņrozes skaistajai ķieģeļu sienai. Esmu laimīga, ka varu piedalīties šī skaistā zemes stūrīša skaistuma vairošanā! 

Protams, ka arī Straumēnos fano par slaveno Straumes Kaķi. Bildē īsti nevar redzēt, bet tur starp mastiem ir liels Kaķis. 

Esam ļoti priecīgi par šo tikšanos un pasākums izvērsies krietni varenāks kā bijis plānots. Un kā mēs nospriedām - viss notiek tieši tā kā tam jānotiek! Ja jūs kaut kur netiekat, tad jums tur nav jātiek, bet ja jums tur ir jātiek, tad jūs tur nokļūsiet tieši tad, kad vajag! Pirmajā daļā rakstīju, ka svētdienā navigācija neatrada šo vietu. Un ar Veru norunājām, ka svētdien tieši tā arī būtu bijis, ka būtu apstaigājuši apkārt un aizbraukuši, jo tad tur bija pilns ar cilvēkiem. Notiek kora un citi mēģinājumi. Nevienam nebūtu laika mums pievērst uzmanību. Lūk, kā!

Bet nu braucam mājās, jo vakarā mums jābrauc uz Warvick, kur Baiba mums ir sagatavojusi pārsteigumu. Kā izrādās tas ir koncerts St.Mary Curch. 

Izrādās esam devušies uz koncertu The Music Of Coldplay By Candleligh. O! Ļoti labi. Bet ieejot iekšā esam izbrīnīti. Pašā vidū ir bungas. Tas norāda, ka te nebūs nekāds baznīcas noskaņas koncerts. Vēl lielāks izbrīns ir par to, kas redzams foto zemāk.

Bārs bija novietots tieši pie marmora sarkofāga, kurā guldīts Fulke Greville – dzejnieks, karavīrs un barons, kas reiz valdīja Varvikas pilī. Šķita sirreāli – kāds reiz cienījams renesanses kungs šodien "uzņem viesus" ar glāzi vīna uz sava kapa malas.

Fotogrāfijās sakrālais mijas ar kristīgo. Anglijas baznīca (Church of England) pēdējos gadu desmitos ir kļuvusi ļoti atvērta laicīgai kultūrai, īpaši, ja runa ir par vēsturisko baznīcu uzturēšanu. Vēsturiskās baznīcas uztur pašas draudzes, un daudzas no tām nesaņem pietiekamu finansējumu no valsts vai baznīcas fondiem. Lai segtu apkures, jumta, ērģeļu u.c. izmaksas, tās organizē koncertus, izstādes un pat vakara pasākumus. Manuprāt, tas ir ļoti mūsdienīgi. Baznīca iet līdzi laikam, nav uzspēlēta svētulība. 

Te video ar atmosfēru un manu neviltoto izbrīnu par visu kas tur notiek. Un protams, ka mēs arī iemalkojām vīnu! Kāpēc gan neizmantot šo iespēju! 

Mēs ar Kasparu neesam trebute stila koncertu piekritēji, bet šis bija reāli labi un jaudīgi! Kāpēc ne! Malači čaļi! Baigi forši! Visi video ir pārāk "smagi", blogs neņem tādu apjomu. 

Pēc koncerta ejam meklēt karalienes Elizabetes I favorīta Roberta Dadlija apbedījumu, bet tas izrādās atrodas atsevišķā kapelā un tik vēlu apmeklētājiem nav pieejams. 

Ejam pastaigāt pa Varvikas krēslainajām ielām. Esam šeit jau trešo reizi, bet tas jau nekas. 

Ejam uz skaistāko ēku Vorvikā, protams ar pils. The Lord Leycester ir viena no Eiropas svarīgākajām viduslaiku ēkām ar vairāk kā 450 gadu vēsturi. Ir tikai viens bet... trešā reize, bet nekad neesam tikuši tur iekšā! Pirmajā reizē tā bija slēgta uz rekonstrukciju, otrajā reize mēs visu sevi veltījām Varvikas pilij un šeit jau bija ciet, šoreiz vienkārši bija jau gandrīz nakts! Nu kā... kā sacīt jāsaka - trīs lietas labas lietas, ceturtā nu visas sirds! Un galu galā, tak mums tas Dadlijs ir jāsatiek! Izrādās viņš ir arī šeit pabijis.. ha ha.. to mēr rādām plakātā.

Nakts bildes kādas nu ir, bet atmiņai ir labi! Viss jādodas mājās, jo rīt jau jāceļas agri. 

8.diena

 

Ceļamies agri, jo līdz lidostai jābrauc teju 2h. Auto jānodod laicīgi, citādi aiziet soda nauda. 

Paldies Das Auto  par mūsu vizināšanu! Ļoti laba mašīna. Viss patika. 

Lidostā "noparkojamies" foršā krodziņā. Mūsu ceļojums ir galā. Tas bijis atkal satriecošs! Atkal saņēmu no Kaspara un Baibas komplimentus par prefekti izplānotu un pārdomātu ceļojumu. 

Nobeigums

Tātad-

1) ceļojums ilga no 3.-10.2025;

2) ņēmām auto Stansted lidostā Sixt Car autonomā, mūsuprāt, labāk mazliet dārgāk, nekā pārmaksāt pēc tam, trešā reize pie viņiem, viss ļoti labi, nobraukti 1745km;

3) Lielbritānijā vajadzētu izvēlēties mazgabarīta auto, jo, ja plānos doties līdzīgos maršrutos kā mums, tad būsiet pateicīgi par katru centimetru mazāku auto;

4) nevajag baidīties no labās stūres, pieredzējušam šoferim jocīgi būs pirmās dienas, pēc tam jau būs ok, būtu labi, ja blakussēdētājs arī seko līdzi ceļam un saka, kur šoferim jābrauc, jo visvienkāršāk ir kļūdīties izbraukt nepareizi krustojumos un vēl tur ir pavisam savādāki apļi, nedod Die's iedomāsieties braukt visu apli pa pirmo joslu;

5) galvenais mērķis bija Simply Red koncerts Birmingemā;

6) brauciens uz Velsas ziemeļiem ilga trīs dienas, tas bija satriecošs piedzīvojums ārkārtīgi ainaviski bagātās vietās;

7) Liebritānijā bijām piekto reizi. Katru reizi norunājam, nu jau esam redzējuši gana daudz, paņemsim pauzi, bet paiet laiciņš un atkal jau ir maršruts gatavs un pievelk šī sala. Un kāpēc ne! Citiem Itālija, citiem Turcija, citiem Āfrika. Jo vairāk braucam jo vairāk patīk. Tā kā gan jau drīzumā turpinājums. 

Paldies visiem, kas lasīja, ceru, ka spēju kādu iedvesmot apmeklēt šo skaisto zemi! 

P.S. Protams, ka lidostā iegādājāmies Pimm's pudeli. Ujjj... ku garšīgs!

Sākums šeit - Antra dzīvo: Jau atkal Lielbritānija!

2.daļa šeit - Antra dzīvo: Jau atkal Lielbritānija! 2.daļa

Jau atkal Lielbritānija! 2.daļa

 4.diena

Šodien dosimies trīs dienu ceļojumā uz Velsu. Ne Kaspars, ne Baiba nezina kur dosimies, visu turēju noslēpumā. Man pašai likās, ka esmu saplānojusi satriecošu maršrutu. Cerēju, ka maniem ceļa biedriem liksies tāpat. 

Kāpēc Velsu? Šī, liekas, ir visnenovērtētākā Lielbritānijas daļa, līdz ar ko vismazāk tūristu apmeklētākā, kas mums ir ļoti pa prātam! 

Plānoju tā, lai nav pārāk gari pārbraucieni, lai arī Kasparam ir prieks no ceļojuma, ne tikai šofera darbs. Līdz pirmajam objektam jābrauc apmēram divas stundas. 

Pirmā pieturvieta ir Chirk Castle. Tas ir 13.gs beigās Anglijas karaļa Edvarda I celts cietoksnis, lai nosargātu angļu varu Velsas teritorijā. Bet vēsturi te neatstāstīšu, tā ir izlasāma ievietotajā saitē. Mūs šādas vietas piesaista dēļ skaistuma, vēstures elpas un tās vienmēr atrodas satriecošā ainavā un lielāko tiesu ar skaistiem dārziem un parkiem. 

Izstaigājot pils iespaidīgo iekšpusi, devāmies pastaigā pa parku. 

Angļu dārzi ir mana lielā  mīlestība! Tos var apmeklēt jebkurā gadalaikā! Viss ir tik pārdomāti, tik dabiski iekļaujas ainavā. Ir gan "pareizais" dārzs ar perfektām līnijām, ideāli apgrieztam īvēm, gan arī "mežonīgā" parka daļa, kur stādīti eksotiski koki un augi no visas pasaules, kuri rudenī ir krāsojušies pasakainās krāsās. Šī diena ir tik skaista!!! 6.oktobris, +22 grādi, tāds miers un bauda! Negribas šo pasakaino vietu pamest.

Bet jādodas ir uz nākamo objektu, kurš nav pārāk tālu, bet ļoti ļoti to gaidu, jo gribu redzēt ceļabiedru reakciju. 

Pa ceļam ir redzami ārkārtīgi daudz fazāni. To ir simtiem! Bet viņi ir neprātīgi! Mēs smejamies, ka viņi dzīvo ar pašnāvnieciskām domām, jo nav jau starpība kā beigt dzīvi - vai nu no mednieka lodes, vai metoties zem riteņiem. Uz ceļiem ir šausmīgi daudz nobrauktu fazānu. Paldies Dievam, mēs nevienu nenotriecām, bet mēģinājumi no viņu puses bija. 

Navigācija mūs ved pa šauriem un vēl šaurākiem ceļiem. Vienu brīdi domājam, ka tūliņ iebrauksim kādā lauku sētā un ar to arī viss beigsies. To nevar izstāstīt, bet paskatieties video! 

Ar nelieliem piedzīvojumiem esam atbraukuši uz Pontcysyllte Aqueduct. Neuzdrošinos izrunāt šo nosaukumu, kur nu vēl latviskot. Velsiešu valoda ir ārkārtīgi neparasta, pilnībā nelīdzinās nevienai citai dzirdētai valodai. Velsieši ir ļoti lepni ar savu valodu un vēl joprojām pēc gadu simteņiem tur "cemmi" uz iekarotājiem angļiem. 

Šo vietu daudz esam redzējuši publikācijās par Lielbritāniju. Bijām norunājuši, ka šo tiešām gribētu redzēt dzīvē! Ta dā!!! Te nu ir slavenais akvedukts pār krāčaino Dee upi. Tas atklāts 1805.gadā, garums 307m, augstums 39m!!! WOW! 

Kā redzams, tad pastaiga pa akveduktu ir uz katra paša sirdsapziņas. Ejot tam pāri ir mazliet dīvainas sajūtas, jo margas ir tikai vienā pusē. Cilvēki mainās lēnām un tiešām uzmanīgi. Spriežam cik gan tur ir dziļš, cik daudzi tur ir izpeldējušies... bet avotos uzzinu, ka tas nav dziļš, tikai 1,6m. Tā ka, ja kādam kājas noļodzījušās, tad no tāda dziļuma noteikti var izkārpīties saviem spēkiem. 

Ir jau vakars, jādodas uz naktsmītni. Pirms tam gan kamēr vel gaišs, gribu aizvest uz kādu ļoti neparastu divu ekscentrisku lēdiju muižiņu, bet Kaspars jau kādu laiku nervozi atgādina, ka degviela iet uz beigām. Esam diezgan prom no bāņiem un pilsētām, bet līdz Llangollen pilsētiņai tiksim, kur noteikti arī jābūt kādai degvielas stacijai. 

Ieraugu kartē degvielas staciju! Tas noteikti ir svarīgāk! Kamēr Kaspars uzpilda auto, grozos un skatos apkārt. Ieraugu māju uz kuras uzraksts Cambrian House. Opā! Negribot esam atraduši savu naktsmītni. Nu tad neko! Dosimies čekoties iekšā! 

Mī un žē! Cik B&B saimniece ir kolosāla! Kā mums patīk šis provinces vietējais kolorīts! Saimniece pieraksta visu mūsu vārdus. Paskaidro, ka viņai ir interesanti pierakstīt pareizi, sevišķi ārzemnieku vārdus. Pierakstīt "Baiba" izdodas, bet izrunāt gan ne visai. "Kaspars" kļūst par "Casper". Izlabojam to, ir pārsteigta par vārda rakstību. "Antra" sanāk ļoti labi. Beigās nosaka, ka Baiba un Kaspars ir pirmo reizi viņas viesnīcā, bet, diemžēl, Antra ir otro reizi. Ak vai! Nu patiesi... tāds man liktenis... ja kāds nezina, tad Antra no lietuviešu valodas tulkojas kā otrā. Ironiski, ne. 

Saimniece laipni pastāsta, ka uz lēdiju māju mēs varam aiziet ar kājām 10 minūšu attālumā. Iekārtojoties ārkārtīgi mīlīgā numurā, dodamies ielās.

Diemžēl ir jau sācis tumst. Oktobris ir jau ārpus tūrisma sezonas un visi objekti tiek slēgti jau pl.16. Bet mēs staigājot gar sētu izdarām to pašu, ku 2017.gadā  pie Dunster Castle, kad ejot pa celiņu, neko nepārkāpjot, vienkārši nonākam brīnišķīgā nama tuvumā. 

Šis brīnišķīgais nams ir Plas Newydd. Izrādās ekscentriskās lēdijas šo diezgan vienkārša izskata ēku 18.gs beigās ar savu ekscentrisko iztēli izveidoja par gotiska izskata īpašumu. Nu ļoti žēl, ka netikām iekšā, bet arī no ārpuses tā ir diezgan iespaidīga. Ēka ir dekorēta ar koka detaļām no dažādam baznīcām. To gan neuzzinām, kas tās bijušas par baznīcām un kāpēc tās koka detaļās ir bijušas pieejama, bet kopskats ir tiešām iespaidīgs. 

Šis arī ir vēsturisks objekts tupat blakus. Baiba saka, lai fotografējam, jo pastkastītes ar ERII simboliku ir saglabājušās ļoti maz. Pie tam valstī tiek ieviestas jaunā tipa pastkastes ar CRIII, kurām būšot saules paneļi un būšot pagalam modernas. 

Nu jau ir diezgan satumsis. Ejam uz viesnīcu caur veikalu. Nopērkam našķus, vīnu un dodamies uz naktsmītni. 

5.diena

Paēdam burvīgas Full English Breakfast. Prasām vai Black Pudding arī būs. Saimniece izbrīnās par šādu vēlmi. Saka, ka nav gan, jo to nevar uzglabāt un reti kurš to vēlas. Vai ziniet, kas ir "melnais pudiņš? Tā ir asinsdesa. Brokastis ar visu melno pudiņu esam ēduši tikai vienu reizi un ne naktsmītnē, bet krodziņā pirms vairākiem gadiem Grassingtonā Jorkšīrā. 

Šodien ir paredzēti satriecoši skati, bet pirms lielāka brauciena, nolemjam apmeklēt vienu objektu pavisam blakus Langolenai uz Dee upes ir tūristu apskates vieta - Horseshoe jeb Zirga pakavs. 

Tas ir inženiertehnisks risinājums iegūt vairāk ūdens un lielāku teces spiedienu mākslīgi veidotajiem kanāliem kuģošanai. Visa Lielbritānija ir kuģojama pa kanāliem un upēm no viena līdz otram galam, viss ir savienots. 

Vēl turpat blakus ir ķēžu tilts pār upi, kuru arī ejam apskatīt, bet te sākas interesanti izrāde. Skatāmies, kā kāds bariņš ar ūdens sporta ekipējumu dodas pa upi. Viņi vienkārši brien pa upi un dodas uz krācu pusi. Pie tilta paliek divi vīrieši, kuri visu vēro, mēs nospriežam, ka tie ir instruktori. Esam asprātīgi, vismaz mums tā liekas, un jautājam - kur ir jūsu laivas! Tad jautāju kā saucas šī nodarbe - swiming, just swiming! (Peldēšana, tikai peldēšana!) Un patiesi viens pēc otra metas ūdenī un mēģina nokļūt tieši krāču virzienā. Video to ir vienkāršāk saprast, bet visi video ir ļoti gari, mēģināšu parādīt vismaz kādu. 

Šis bija patiesi izklaidējoši! Negaidīti un ļoti interesanti. Atbraucot mājās meklēju informāciju par šo nodarbi un noskaidroju, ka Velsā šis sporta veids ir ļoti populārs. Šī nodarbe saucas - “gorge walking” vai “canyoning”. 

Tā ir populāra piedzīvojumu aktivitāte, īpaši Snowdonijas un Brecon Beacons apgabalos, kur cilvēki:
* lec iekšā aukstā kalnu upē,
* peld pa straumi,
* kāpj pāri klintīm un akmeņiem,
* slīd lejup pa dabīgiem akmens “slidkalniņiem”,
* dažreiz izmanto arī troses vai nelielus lēcienus no klintīm.

Iespaidīgi, ne! Bet pats tilts arī ir ļoti skaistā vietā. 

Nu laiks doties uz šīs dienas galveno apskates objektu. Dodamies uz Snovdonijas dabas parku. Dabas parks ir milzīgs, pastaigu taku tur ir neskaitāmi daudz. Es esmu izvēlējusies šo - Carneddau and Glyderau.

Vienīgais laika apstākļi ir pagalam slikti. Esam atkal sastapuši neganto Eimiju (storm Amy), lietus arī ir vai nu sīks un nekaunīgs vai pat diezgan stiprs. Diemžēl, lielo kameru nav jēgas ņemt, lai gan pa lielam to ņēmu tieši priekš šī objekta. Eh... nu neko... iztiksim ar telefoniem. 

Dabas varenums un skaistums un ir neaptverams! Ir tik ļoti skaisti, ka varētu arī apraudāties! Un pilnīgi vienalga, ka vējš gāž no kājām un slapjums sūcas pa visām vīlītēm! Mēs ejam pa 4,8km taku ap Llyn Idwal ezeru. Un mēs neesam tādi vieni, kaut ir otrdiena, ir gana daudz gājēju, bet neviens netraucē, jo katrs iet savā ritmā un takas tur ir vairākas. 

Bildēs var redzēt manu cīņu ar vēju. Ir tieši kā mēs tur cīnoties ar vēju un lietu runājām - šeit un tagad ir tā kā ir, bet atmiņā paliks ārkārtīgais dabas varenums un skaistums. 

Tā nu mēs mazliet slapji, bet laimīgi dodamies uz pēdējo šīs dienas objektu, bet jānobrauc vēl gabaliņš līdz pat Īru jūrai. Braucam uz Harlehas ciematu. Tur ir iespaidīgas viduslaiku Castell Harlech drupas pie Kardigana līča. 

Ieraugām pavisam vēsturisku pastkasti. Šādas vecā tipa pastkastes ir patiesi reti sastopas. Man šausmīgi patīk britu stils izdaiļot tās ar gadalaikam, svētkiem vai kādam notikumam atbilstošu tamborētu dekoru. Tādas esam sastapuši diezgan daudz. Ļoti žēl, ka šīs tradīcijas turpinājums vairs nebūs iespējams.

Vakars jau tuvojas, bet mums vēl ir jānokļūst līdz naktsmītnei. Tā ir mazliet vairāk kā stundas attālumā, bet tā vajadzēja. Mani ceļa biedri to uzzinās rīt.

Naktsmītni nav viegli atrast, jo tā ir teju nekurienē, bet tas ir to vērts!!! 

6.diena

Kamēr mūsu šoferītis guļ saldā miedziņā, mēs ar Baibu baudām saullēktu kalnos no savas naktsmītnes terases. Un atkal ir ir teju ekstāze un laime pilnībā. Pirmais saullēkts kalnos!

Paēdam ļoti nesteidzīgas brokastis. Čilojam un atceramies vakardienas piedzīvojumus un turpinām jūsmot par naktsmītni. Bet... ou!!! Cik ir pulkstenis! Mīlīši! Mums 10:30 atiet vilciens!!! Jā! Mēs atkal brauksim ar vilcienu! 

Parādu, ka no terases redzamā tur tā koku strīpa ir šaursliežu dzelzceļa līnija. 15.minūšu attālumā Tywyn piejūras ciematā ir gala stacija Talyllyn Railway. Šis objekts bija paredzēts Kaspara priekam, bet neliegšos, mēs ar Baibu arī izbaudām šo braucienu. 

Otrā gala stacijā mēs ar savu entuziasmu un lielo fotografēšanu esam piesaistījuši tvaikoņa vadītāju uzmanību. Viņi prasa vai gribam iekāpt iekšā. Jēziņ! Protams!!! Divreiz nav jājautā. Izpētām visu, iztaujājam, apbrīnojam. Nu tik forši! 

Kaspars tiešām ir sajūsmā par visu...

Bet mēs ar Baibu laikam vēl lielākā! 

Šeit ir redzama vieta, kur mēs nakšņojām. Mūsu šalē ir pati pēdējā, pašā augšā. 

Šis piedzīvojums ir galā pēc apmēram pēc 2,5h. Ja jau esam pie jūras, tad jāaiziet taču līdz jūrai. 

Taivina ir izteikta sezonas pilsēta. Smieklīgākais, kas šeit notika, bija vakar, kad gribējām paēst kādā krodziņā. Piebraucot, sapratām, ka tas ir ciet. Ieraudzījām kādu krodziņu, kur notiek rosība. Ieejot redzam daudz cilvēku, kuri visi dzer. Hmm... tur nesmaržo pēc ēdiena. Mēs prasām - Vai šeit arī ēd vai tikai dzer? - Bārmene uz mums paskatījās ar ieplestām acīm un saka - Nē! - Kur mēs varētu paēst? - viņa pievēršas cilvēkiem bārā un saka - Today is Tuesday! They want to eat! - No... everything is closed today! - Tā nu mēs saprotam, ka esam nepareizā dienā, lai ēstu. Ha ha ha... Bet labākais ir kā viņa izrunā vārdus. Sevišķi Tuesday, tas skan kā - čūzdei. Esam pārsmējušies. Atrodam, kādu atvērtu vietu, kur var dabūt līdzņemšanai Fish&Chips arī otrdienā. Ou! Tas bija tiešām garšīgi! 

Bet pie jūras... Jūra ir salīdzinoši mierīga, tikai diemžēl ir mazliet dūmakaina. Piejūras karavānu parks tukšs, krodziņi ciet, cilvēku gandrīz nav. Jūra ir skaista vienmēr, jebkurā gadalaikā, jebkuros laika apstākļos. 

Mūsu trīs dienu ceļojums iet jau uz beigām. Priekšā brauciens uz mājām. Bet pa ceļam ieraugu norādi uz Dolgoch Waterfall, man bija paredzēts apmeklēt šo vietu, bet izvēlējāmies braukt ar vilcienu, bet, ja jau braucam garām, tad noteikti jāapstājas. 

Ak, mans Dievs! Cik skaists mežs! Cik pasakaina vieta! Un mežs Lielbritānijā tiešām ir retums. 

Pie ūdenskrituma ar mums notika interesants notikums! Mēs satikām divas latviešu meitenes. Mēs viņas redzējām vilcienā, viņas izkāpa ūdenskrituma pieturā un aizgāja prom. Tad jau nodomājām, ka re kā, latvieši ir visur. Un tad mēs apbrīnojam skaistos skatus un nāk meitenes! Parunājām, pastāstījām ko redzējām, viņas pastāstīja, ko redzējušas, bet tiešām ļoti neparasti un patīkami gandrīz nekurienē sastapt latviešus. Un tikai tamdēļ mums tapa šī skaistā fotogrāfija ar visiem trim. 

Priekšā apmēram 4h brauciens caur pasakaini skaisto Velsas ainavu. 

Turpinājums sekos...

1.daļa šeit - Antra dzīvo: Jau atkal Lielbritānija!