Londona II daļa. Noslēgums

 3.diena

Ar lielām grūtībām ceļamies. Manas pēdas ir apaļas. Lai gan apavi ir ļoti ērti, uz pēdām ir tulznas. Priekš tik intensīvas staigāšanas laikam tomēr vajag vēl īpašākus apavus. 

Šodien dodamies uz karalisko botānisko dārzu Kew Gardens. Šis ir lielākais botāniskais dārzs pasaulē pēc augu daudzveidības un augu paraugu kolekcijas, kā arī viens no lielākajiem pasaulē pēc platības. 

Droši vien septembra beigas nav veiksmīgākais laiks to apmeklēt, bet laiks ir brīnišķīgs, šodien sola saulainu un  +24 grādus. Līdz dārzam var nokļūt ar metro, tieši tāpat kā līdz gandrīz jebkuram punktam Londonā. 

Lai gan esam te pirmdienā, cilvēki jau uz atvēršanu 10:00 ir gana daudz. Šis ir vēl viens objekts uz kuru ir jāiegādājas biļetes. Tā nu ir - vai nu par brīvu, vai smuka summiņa. Te nu es kļūdījos, nenopērkot biļetes iepriekš. Iegādājoties e-biļetes, būtu labi ietaupījuši. Un nebūtu vēl maksājuši ziedojumu. Nu tas vispār bija ... nu nezinu pat kā pateikt... Prasu divas biļetes, dāma kasē man prasa - jums parastās vai ar nelielu ziedojumu mūsu unikālo kolekciju uzturēšanai? Nu bet ko man bija atbildēt?!?! Un vēl tāds stirnas skatiens! Man bija neērti pateikt, ka esam no nabadzīgas Eiropas valsts ar viduvējiem ienākumiem... teicu - ka tak vienalga! Kā jums pieņemts, cik maksā, tik maksāsim! Protams, ka paņēma par pilnu programmu, laikam sanāca katram 26GBP. 

Palmu māja bija pirmais uz ko devāmies. 

Kā jau palmu mājā, pilns ar visvisādiem eksotiskiem augiem no siltajām zemēm, kurus mēs esam pieraduši redzēt mazākus un podos kā istabas augus. Un protams ir ļooti karsts. Esam slapji jau pirmajās minūtēs, iekšā ir +35,5 grādi un kādi 80% mitrums.

Mazliet tālāk ir cita stikla māja. Tai ir dots Princeses Diānas vārds. Ak, vai! Tā ir vēl lielāka māja! Tai ir neskaitāmi daudz istabu, kur katra ir cits klimats. Pasakaini! 

Izejot no princeses mājas, ieraudzījām īstu pampu zāli! Katra otrā Latvijas dārznieka sapnis ir pampu zāle Latvijas dārzos. Nebūs, mīļie, nebūs... Bet man ir bilde!

Tā kā mums nav visa diena visa apskatīšanai, nolemjam pataupīt sevi un izmantot slinko tūristu vilcieniņu. 6,5GBP un dodamies ceļā. O jā! tas ir to vērts! Tikai tā var apjaust, cik dārzs ir milzīgs. Brauciens ilgst gandrīz stundu. Ir vairākas pieturas pie svarīgākajiem objektiem. Var izkāpt un doties tālāk vēlāk. Reāli saprotam, ka te ir jāatgriežas, bet drīzāk maijā vai jūnija sākumā. Vilcieniņa gids stāsta, ka noteikti jāredz kamēliju audzes ziedēšanu. Patiesi! Redzam lielu kamēliju krūmu platību. Tas noteikti ir iespaidīgi. 

Visu neaprakstīšu, bet tiem, kuriem dārzs un daba ir tuvi, noteikti ir jābrauc uz Kew Gardens!

Dārza teritorijā ir vairākas kafejnīcas, tā kā baudot skaistumu nebūs jānomirst badā. 

Bet mums ir laiks doties atpakaļ uz centru, jo uz 15 ir rezervētas ieejas biļetes uz National Gallery. Uz šo fenomenālām bagātībām piepildīto galeriju ieeja arī ir par brīvu. Kā sacīt jāsaka - māksla pieder tautai. 

Pa ceļam uz galeriju noejam gar vienu no populārākajām tūristu atrakcijām - Karaliskā goda sardze uz zirgiem. Katrs grib pieiet un pieskarties. Lai gan ir izlikts brīdinājums, ka zirgi var iekost un iespert, un nedrīkst ķerties klāt pie iemauktiem, katrs otrais to nerespektē. Tur stāv daudz kuriozu ķērāji, kuri visu dienu filmē notiekošo. Ierakstot meklētājā Horse Guards London, atradīsiet tūkstošiem kuriozus. Lai kā es mīlu zirgus, atturējos iet pārāk tuvu un pieskarties, jo nedomāju, ka zirgiem ir patīkami, ka katru dienu tos aiztiek tūkstošiem svešu cilvēku.

Tur pat blakus jau ir Trafalgaras laukums ar Nacionālo galeriju. 

Ko gan es te daudz varu stāstīt. Ielikšu dažas gleznas bez komentāriem, ja atpazīstat, tad jums tur ir jānokļūst! Ja šīs gleznas ir svešas, rokraksti nav atpazīstami, tad nevajag tērēt laiku. Lai gan kāpēc ne... video paskaidros...

Un te dažas gleznas. Iedomājieties visvisvis slavenāko gleznotāju un viņš ir šajā galerijā. Neiet runa par moderno mākslu. Banksy te neatrast. 

Izbaudījuši galeriju konstatējam, ka ir vēl gana agrs, lai vakaru pavadītu saturīgi. Es saku, ka vedīšu uz vienu Londonas apslēpto dārgumu, kuru noskatījos pirms tam Youtube. To ir samērā viegli sasniegt, jo atrodas divas pieturas aiz mūsu viesnīcas metro pieturas. 

Dodamies uz Holland Park. Tas ir publiskais parks Kensingtonā. Īpaši mani uzrunāja Kyoto Garden. Japāņu dārzi mūsu pusē nav sastopami, tamdēļ ļoti gribējās redzēt dzīvē kādu īstu japāņu dārzu. Diemžēl, mazliet apmaldījāmies, aizgājām par tālu, lieki iztērējām laiku, metās jau krēsla. Atradām japāņu stūrīti. Tas tiešām ir ārkārtīgi burvīgs stūrītis. 

Par dzērves īstumu nebiju pārliecināta, jo viņa vispār nekustējās līdz brīdim, kad tā pagrieza galvu. Šis parks arī ir pilns ar ēdelīgām vāverēm. Rozārijs arī ir gana iespaidīgs, bet nu jau viss bija beidzies. Noteikti jāieplāno jūnijs! Tad ir pats labums. 

Pirms 19:00 pa parku iet policists un skaļrunī saka, ka parks tūliņ tiks slēgts, lūdzu pametiet to. Dabūjām pielikt soli, jo pie vārtiņiem piebrauca darbinieku "kāriņš" un, atslēgām grabot, darbinieks devās slēgt. Burtiski pēdējā brīdī. 

Tā kā pirms tam biju izpētījusi, ka līdz viesnīcai ir pusstundas gājiens, tad devāmies ar kājām, bet pa ceļam gājām uzmest acis vienam vecam un slavenam pabam Churchils Arms ar domu, ka varbūt varēsim paēst. Ak vai man dieniņ! Te cilvēki ar glāzēm stutējās uz palodzēm ārpusē! Nu kas tā par modi! Un ir pirmdienas vakars! Kur lai paēd? Labi... iesim un skatīsimies. Esmu pirms tam uzlikusi telefonā navigāciju un atkal izslēgusi datu pārraidi, bet karte ir ielādēta un viss ir kārtībā.

Ejam ejam... ejam ejam... no sākuma ir interesanti... No paba līdz viesnīcai ir jābūt 16 minūtēm. Es saku Kasparam, ka kaut kas nav labi. Ieslēdzu datus un atjaunoju navigāciju. Hmmm... gājām bultiņas virzienā, bet tagad rāda, ka līdz galam 25.minūtes. Ielādēju vēlreiz un turpinām iet. Jābūt Haidparka stūrim! Tam tepat jābūt! Esam gājuši jau teju mūžību, spēka vairs nav. Skatos, kur esam... līdz viesnīcai 36.minūtes! Bāc!!!  Ir piemeties vadātājs! Mēs esam gājuši pretējā virzienā! Bet KĀ!!! Man sākas panika. Mēs reāli esam apmaldījušies, ir jau tumšs, pāri 20:00. Un šajā rajonā nav atrodams metro. Kaut kā dīvaini. Tad kaut kā savācos, Kaspars pieslēdza vēsu prātu, atradām tuvāko metro staciju un gājām uz to. Kensington Olympia stacija ir kaut kāda mazā stacija, kur metro brauc brīvdienās, kad stadionā ir pasākumi. Un arī par laimi daži metro dienā. Bet mums veicās, tas atnāca pēc 15 minūtēm. Metro jūtos kā zivs ūdenī. Paskatījos, kur jākāpj ārā, kur jāpārsēžas un nonācām savā pieturā. Izkāpām uz ielas un tur pretim mūsu mīļais Tesco! Atkal sendviči, augļi... super vakariņas. Restorānam vienkārši nebija vairs spēka. 

Un atkal 25 km. Manas tulznas... auč... 

4.diena

Rīts ir ļoti grūts. Bet priekšā viena ļoti gara diena un superīgas tikšanās!

Brokastis. Visa bagāža. Kaut kas ir piepirkts klāt. Sidriņš nav izdzerts. Uh... smagi... Metro. Vestmisntera. Bigbens. Kuģītis. 

Mums 10:00 ir biļetes uz kruīzu - Vestminstera - Griniča - Vestminstera. Un te jau mūs gaida mīļā Baiba! Kas par foršu tikšanos! 

Lai nokļūtu uz Griniču, ir jābrauc ar Thames River Sightseeing kuģīti. Biļetes pilnīgi noteikti jāpērk iepriekš internetā, jo tā ir tiešām lētāk. Ir arī citas kompānijas, bet šī ir lētāka un labi novērtēta. 

Pa ceļam ir pasakaini skati. Galvenās apskates vietas no neparasta skatu punkta. Viens no kuģīša darbiniekiem stāstīja visu, kas redzams krastos. Viņš visu laiku uzsvēra, ka nav gids, bet stāsta to, ko pats zina. Viss tā viegli un ar humoriņu. 

Kā izrādās, tad to lielo ēku pa vidu, vietējie sauc par telefonu. Bet tā "telefona" pašā augšā ir Sky Garden, kur bijām otrajā dienā.

Brauciens uz vienu galu ir stunda. Pa ceļam ir vairākas pieturas. Var izkāpt jebkur un turpināt ar nākamo kuģīti. Mēs izkāpām Griničā un devāmies uz Karalisko Griničas observatoriju.

Šis ir slavenais burinieks Cutty Sark. Ūdeni sen tas nav redzējis, tagad ir kļuvis par muzeju. Šoreiz izlaižam.

Un kā nu bez šī kadra. Nevaru iedomāties, ka kāds apmeklētu observatoriju un nenostātos uz 0 meridiāna. 

No augšas pasakains skats uz Griničas universitāti. Starp citu šajā vietā ir filmētas samērā daudz gravējfilmas ar katastrofām un arī citu žanru filmas. Nenoliedzami šis skats no augšas ir episks. 

Blakus ir jūrniecības muzejs, arī par brīvu. Ja es nebūtu tik šausmīgi nogurusi, es arī to noteikti būtu izbaudījusi, bet izvēlējamies ar Baibu papļāpāt un sargāt somas, kamēr Kaspars gan visu izpētīja.

Skats no apakšas uz Queen's House. Tur ir muzejs, starp citu par brīvu. Ekspozīcijā ir mākslas darbi, gleznas. 

Atpakaļceļā atkal smukie Temzas krasti. Un jāizdzer "tačerītis". Priekā! 

Un tad sākās garais ceļš. Oj.... nekad vairs! Tātad kopā ar Baibu braucām uz Euston vilcienu staciju. Tad ar vilcienu stundu līdz Ragbijai. Un tad no Ragbijas uz Baibas mājām ar taksi. Tas vēl kādas 15 minūtes.

Un ilgi gaidītā tikšanās ar draudzenes dēla ģimeni un tik jaukā tikšanās ar divus mēnešus veco dēliņu! Dāvanas tiek atdotas, somas patukšojas. Paliels bariņš esam vietējā pabā. Beidzot tiekam pie Fish&Chips. Beidzot!!! Sirsnīgas sarunas. Superpozitīvas emocijas. Bet nu jau ir diezgan vēls, nogurums dara savu, bet mums priekšā vēl visa nakts. 

Dodamies uz Baibas mīlīgo kotedžu gaidīt taksi, kurš mūs aizvedīs līdz Koventrijai, no kuras mums 00:30 atiet autobuss uz Lutonas lidostu. Lidostā esam jau pirms 3. Šoreiz vispār nav rindu uz drošības kontroli. Iepriekš bija tik garš serpentīns, ka līdz izlidojumam bija palicis ļoti maz laika. 

Kopsavilkums un secinājumi.

Pie draudzenes nekad nebrauksim ar sabiedrisko. Viss mūsu veiktais ceļš ar vilcienu, takšiem un autobusu izmaksāja dārgāk kā pats lidojums diviem turp atpakaļ. Londonā protams auto nevajag, bet izbraucot ārpus, noteikti ir vērts ņemt nomas auto. 

Londonā vēl nav attīstīta kopbraukšanas auto kustība. Bet cerams, ka šī kustība aizies līdz viņiem. 

Londonu mēs iemīlējām. Tur patiesi ir ļoti daudz ko redzēt un darīt. 

Londona ir dārga pilsēta, bet tā kā pie mums dzīves dārdzība arī ir cēlusies, tad cenas vairs neliekas tik augstas.

Visas rezervācijas un biļetes ir jāiegādājas iepriekš. Ja gribās būt spontānākiem, tad daudz kur var arī netikt. 

Jā... pēdējā garajā dienā neaizvilkām līdz 25km. Bija ap 20, bet nu mēs baigie malači staigātāji. 

Nu jau rakstot, tulznas sadzijušas, un gribās atkal kaut kur braukt! 

Sākums lasāms te - Antra dzīvo: Londona 1.daļa (antradzivo.blogspot.com)

Londona I daļa

 1.diena

Lielbritānija mums ir ļoti patīkams galamērķis, bet Londona bija palikusi neiekarota. Tā pusotras dienas caurskiešana 2017.gadā mums bija atstājusi ne visai labu iespaidu. Bijām pārāk noguruši, lai iemīlētu. Tamdēļ kādā vasaras diena nolēmām, ka mums vajag Londonu rudenī. Nebūs vairs tik karsti, arī tūrisma sezona jau tā kā uz beigām. 

Domāts, darīts, ķeru lētās avio biļetes. Diemžēl, Wizzair ir nolēmis vairs nelidot uz Londonu no Rīgas. Tas mums ir tuvu traģēdijai, jo no Lutonas ir vistuvāk nokļūt pie draudzenes uz Ragbiju. Pat nezinu kā turpmāk brauksim. bet nu tas cits stāsts. Mazliet bailīgi bija pirkt ar Wizzair, jo pēdējā laikā tika atcelti diezgan daudzi lidojumi. Bet nu riskēju. Pēc pāris dienām saņēmu ziņu, ka atpakaļlidojums ir atcelts un man tiek piedāvāts tik nīstamais lidojums 6:10 no rīta, kas nozīmē, ka lidostā jābūt 3 naktī un tā būs negulēta nakts. Negribēju, ka man tiek atņemta pus diena, tamdēļ pārreģistrēju uz nākamās dienas agro reisu. Tātad mums būs pilnas trīs dienas, puse no ielidošanas dienas un vēl nakts. 

Šoreiz vislētākais biļešu variants - tikai rokas bagāža. Dodamies tikai ar divām mugursomām. Neņemam pat fočuku. Tamdēļ ir tikai telefonbildes. Mana soma ir pilna ar raudzību dāvanām. Jā jā... dosimies arī raudzībās. Bet paši kā īsti "backpacker(i)" ņemam līdzi tikai krekliņus, zeķes un "apenes". Nu jā, man ir arī iespaidīga kosmētikas somiņa. Bet tas viss saiet divās mugursomās, jo skatoties "life hacks" video, esmu samācījusies salocīt drēbes īpaši kompakti. 

Bet pirms došanās ceļā es laicīgi esmu iegādājusies ieejas biļetes visās vietās, kur plānojam doties, arī tajās vietās, kuras ir par brīvu. Patiesi rekomendēju iegādāties, pareizāk sakot, rezervēt iepriekš arī biļetes, kur ieeja ir bez maksas, jo Londonā pilnīgi visur ir ļoti daudz cilvēku. Ir patīkami, ka ar savu izdrukāto, jā tur labāk patīk papīra formāta biļete, vari iestāties īsākajā rindā pie ieejas. 

Biju sagatavojusi arī izdrukas visiem maršrutiem, kuri mums būs jāveic visās dienās, jo UK ir ļoti dārgs internets, jo tā vairs nav EU valsts un visas komunikācijas ar trešajām valstīm ir ļoti dārgas. Visiem gadījumiem iegādājos pie sava operatora 1GB, ja nu man kaut kur būs tomēr jāiekļūst internetā ārpus WiFi. 

Ielidojam 12:30 pēc vietējā laika. 

Biju nopirkusi biļetes arī nokļūšanai no Lutonas lidostas līdz Londonai. Visizdevīgākais ir braukt ar jauno DART vilcienu līdz Luton Airport Parkway, no kurienes atiet vilcieni uz Londonu. Labi pameklējot man paveicās, jo atradu īpašo piedāvājumu uz ekspresvilcienu Thameslink. Parastā biļete vienam maksā 35GBP, bet noķēru piedāvājumu pa 8,40GBP. Tur gan bija piezīme, ka jābrauc ar konkrēti norādītā laika vilcienu, bet vietējā meitene, redzot mūsu apjukumu par to kur kas un kā, piedāvāja palīdzību saprast lietu. Parādījām savas biļetes. Viņa teica, lai sekojam viņai, jo viņa brauc tieši tur pat. Kad prasīju par laikiem, atbildēja - ja esat iekļuvuši uz perona, tad ar biļeti viss ir kārtībā un neviens vilcienā nepārbaudīs. Brauciet ar pirmo, kas nāk. Tādā veidā mēs ietaupījām pusstundu. 

Kāpēc es tik smalki stāstu? Tamdēļ, ka pati augsti novērtēju, kad citi padalās ar reāliem "life hacks" par ceļojumiem. 

Izkapjot St Pancras International stacijā, devāmies uz metro, bet pirms tam iegādājāmies Oyster kartes. Diemžēl Londonā nav tāda "haļava" kā Stokholmā, kur nopērc 72h karti un braukā ar kuru sabiedrisko transportu gribi un cik daudz reizes gribi. Oyster karti pērc par konkrētu summu un kad tā iztērēta, tad liec iekšā atkal naudiņu. Mums ieteica iesākt ar 15GBP, bet vēlāk papildinājām vēl ar 10GBP. 

Labi, pietiek par biļetēm un naudiņām!

No lidostas pa taisno uz Natural History Museum.  Biļetes rezervētas uz 15:00. Esam pusstundu ātrāk, tikām iekšā. Tur šobrīd galvenais apskates objekts ir titanozaurs. Kā teikts muzeja lapā - tā ir viena no lielākajām zināmajām radībām, kas jebkad ir staigājusi pa mūsu planētu. Man gan gribētos domāt, ka tas ir liels valis, kurš drīzāk ir peldējis. 

Mazliet traucē, nē nu , baigi traucē cilvēku pūļi. Ir tāda tirgus, ne muzeja sajūta. Bet nu muzejs ir ļoti iespaidīgs. Pavasarī bijām Stokholmas muzejā, kurš arī skaitās ievērības cienīgs, tad nu redzot šo visu ar īstām fosīlijām, nevis butaforijām, ir pavisam cita sajūta. Iesaku visiem apmeklēt šo ievērojamu Dabas vēstures muzeju, kurš, atgādinu, ir par brīvu. 

Ļoti iespaidīga ir dārgakmeņu un pusdārgakmeņu kolekcija. Nekad nebiju redzējusi tik tuvu īstus lielus dimantus un citus dārgakmeņus. Ne visu fotografēju, būs pašiem jābrauc skatīties.

Muzejā pavadījām teju 3 stundas. Būtu ko redzēt un pētīt vēl, bet ļaužu masas ļoti nogurdināja. Izejot no muzeja devāmies nākamā apskates objekta virzienā, bet mūsu uzmanību piesaistīja plakāti un iekšā aicinošā fasāde. Tieši blakus ir cits muzejs - Victoria and Albert Museum. Nolēmām iebāzt degunus, lai saprastu kas tas ir, varbūt ir vērts atnākt. Opā! Iegājām un tik gājām un gājām... biļetes nekur neprasa... viss pieejams... kā vēlāk izrādījās izstaigājām arī maksas izstādes, jo bijām teju pirms slēgšanas, ko visu laiku brīdināja pa skaļruņiem. Bet mums bija teju stunda, ko staigāt ar vaļā mutēm. 

Šajā muzejā ir savākts pilnīgi viss, kas gadījies pa ceļam. Es pat nezinu kā to kokteili nosaukt, bet tam visam ir milzīga vēsturiskā vērtība.

Tā klīstami nonācām ekspozīcijā Diva. Man tur žoklis vaļā. Pasaules slavenu dizaineru tērpi, kuri piederējuši slavenībām. Eh! Kaut būtu bijis vairāk laika. Gāju un visu filmēju. Kā izrādījās, šī izstāde maksā 20GBP... ups... bet pirms slēgšanas neviens vairs biļetes neprasīja. 

Pēc šī patīkamā kultūršoka gājām uz vietu, kuru esmu gribējusi apmeklēt jau kopš bērnības, pat nezinot kas tas ir. 

Jā nu šis ir veikals Harrods. Kāpēc gribēju nokļūt kops bērnības? 

Stāsts ir tāds. Mācījos Rīgas 6.vidusskolā. Blakus skolai pie trolejbusa pieturas bija mazs grāmatu antikvariāts, kur es pēc skolas mēdzu iegriezties. Tur bija arī žurnāli, kurus mēdzu pašķirstīt. Tā vienu dienu ieraudzīju žurnālu, nu tādu ļoti biezu ar rozā vāku, ar ārkārtīgi skaistām bildēm. Maksāja 5 rubļi. Skolniekam tā bija liela nauda, bet es nopirku, jo tas viss man likās tik neredzēts un iekārojams. Tad nu tas izrādījās Harrods 80-o katalogs. Es to zināju no galvas. Tur viss bija tik skaists! Tik iekārojams! Un tad es zināju, ka kādreiz es to visu redzēšu. 

Tā nu devos savā svētceļojumā uz Harrods. Hmmm... mja... nu kā lai to tā pareizāk pasaka. Tā pat nebija vilšanās. Tas pilnīgi un noteikti nebija tas, ko es gaidīju. Milzīgs veikals, pilns ar lupatām. It kā ar skaļu zīmolu lupatām, bet tas viss kopumā izskatās tā kā kādā austrumu tirgū. Nav jūtams tas izdaudzinātais smalkais britu stils. Painteresējos par vēsturi. Nu ja! Ja Al-Fajeds kā britu fans to būtību bija glabājis, tad kopš 2010.gada šis angļu smalkais veikals pieder Kataras holdingam. Nu jā... tā arī izskatās, ka tur viss ir austrumu gaumei un pircējām ar aizsegtām sejām. Cerams, ka izteicos politkorekti. Iespējams, ka iegājām no nepareizās puses. Tik ļoti gribējās kādu suvenīru, kādu nieciņu, kaut vai mazu mazītiņu lācīti Padingtonu. 

Nu un tad mēs tā mierīgi, cauri Haidparkam devāmies uz savu viesnīcu. 

Haidparks ir kolosāls parks gandrīz Londonas sirdī. Tas ir kā liela zaļa plauša, kur ir gan skaistās vietas ar puķu dobēm un strūklakām, gan liels ezers ar putniem un zivīm, gan arī mežonīgā daļa ar lieliem kokiem un nepļautu zāli, kur mudž no dažādām dzīvam radībām. Visvairāk sastopamas ar vāveres un zaļie papagaiļi. 

Ejot pa parku, Kaspars ieraudzīja rozes un man saka - Kas tā par rozi? - Es nezinu! Es taču nevaru zināt visas rozes! - Kā?!? Tu tikai nesaki to "rožu grupā"! Tevi izmetīs no tās! ... Jā nu es tiešām nezinu visas rozes, lai gan domāju, ka tomēr zinu vairāk kā vidējais cilvēks. Te derētu kautrīgs emoji.

Pie dīķa miljons putni! Visi diedelnieki! Visi prasa ēst un nāk tuvu klāt. Burvīga pastaiga.

Viesnīca priekš Londonas standartiem samērā apmierinoša arī cenas ziņā. Viena no retajām, kura piedāvā brokastis. Tās ir ļoti pieticīgas, bet iestiprināties var un nav jātērē laiks meklējot brokastis. Kā arī blakus kvartālā ir pārdesmit restorāni dažādam gaumēm, arī pārtikas veikali, kuros arī var nopirkt gan sendvičus, gan citus gatavos ēdienus. 

Trīs naktis apmetāmies Comfort Inn Hyde Park. Galvenais, kas šai viesnīcai ir ideāls - atrašanās vieta, netālu ir divas metro stacijas un daudz kur var nokļūt ar kājām. Un tieši pretim plīvo Latvijas karogs! Izrādās tur ir Daugavas Vanagu mītne. 

Iekārtojušies viesnīcā devāmies meklēt kādu krodziņu. Protams, ka gribējās paēst kādā pabā vienu kārtīgu Fish&Chips. Mums par lielu pārsteigumu, netikām iekšā! No food, just drink!  Hmm... ko nu? Sestdienas vakars! Viss pārpildīts vēl arī citās vietās, kuras mūs uzrunāja. Beigās bezcerībā iegājām Tesco veikalā. Nopirkām sendvičus, augļus un... o jā!... desmitpaku ar mūsu mīļo sidru Thacher's Gold. Ja Latvijā to pērkam pa 3,75EUR 0,5l, tad desmitpaka maksāja 12GBP!!! Nu kā lai neņem! 

Rezumē par pirmo dienu - tā ir piepildīta ar notikumiem un piedzīvojumiem, pēc plāna viss ir izpildīts un pārpildīs, un gājis kā pa sviestu. Pirmajā dienā ir nostaigāti jau 25km! Kājas lupatās. 

2.diena

Mostamies nevisai atpūtušies, bet ir jāceļas un jāveļas. Priekšā burvīga svētdiena! 

Brokastu telpā dzirdama poļu un vācu valoda. Apēdam pāris sendvičus, tik ļoti pietrūkst oliņas un kāds tomāts un gurķis, bet nu kā ir tā ir, labi, ka vispār ir. 

Šodien mums ir karaliskā diena. Vairāk kā pirms mēneša iegādājāmies biļetes uz Bekingemas pili. Tā kā šogad ir Čarlza IV kronēšanas gads, tad tam par godu tika piedāvāts pasākumu komplekts - Royal Day Out. Tur ietilpa biļete uz Bekingemas pils pieņemšanas telpu apskati, Karalienes galerijā uz izstādi - stils un mode Džordžiānas laikmetā (tas ir laiks no 1714.-1830.gadiem, kad valdīja četri Džordži - I, II, III un IV) un karalisko staļļu apmeklējums. Uz pili gan nevar tikt par brīvu. Bet šis piedāvājums pusdienas pasākumam maksā 55GBP. Ja pirktu atsevišķi katru apskates vietu, tad kopā sanāktu par trešdaļu vairāk.

No viesnīcas cauri Haidparkam līdz Bekingemas pilij bija apmēram stundu gara pastaiga. Tuvojoties pilij, saprotam, ka visas ielas ir bloķētas, visur barjeras. Saprotam, ka notiks kāds liels pasākums. Izrādās notiek Londonas maratons! Visur barjeras, policija, ierobežojumi, cilvēku miljons. Atkal mēs īsti netiekam tā kā gribam un kur gribam. Iepriekšējā reizē bija bijuši neseni terorakti un visur bija ļoti liela drošības uzraudzība ar policijas mašīnām un lielām barjerām. 

Tepat pie pils ir skrējiena starts un finišs. Līdz startam 20 minūtes. 

Pirmais, kur mums jāiet pēc norādītajiem laikiem ir Karalienes galerija. Man kā drēbniecei šī izstāde ir ļoti interesanta. Esmu arī gatavojusi vēsturiskos tērpus, tamdēļ jo vairāk interesanti. 

Šis ir karaļa Džordža III krekls no 1810.gada. Saglabājies patiesi ļoti labā stāvoklī. 

Korsete šūta ar rokām, pildīta ar vaļa ūsām. Neiedomājams darbs! Dūrieni kā ar šujmašīnu! 

Kas nāca mode uz šīm kleitām, bija jāmaina durvis, mēbeles un parkos tika paplatināti celiņi! Nu vispār jau neiedomājami muļķīga mode no 1740.-1760.gadiem! Šis eksemplārs nav platākais. Pētot tērpu vēsturi, esmu redzējusi arī platākas.

Šī ir princeses Šarlotes kāzu kleita no 1816.gadā. 

Nu nevarēju atturēties no "selfiņa" Bekingemas pils tualetē. Nu ļoti glauna gan. Ar ārkārtīgi smaržīgām ziepēm un roku krēmu. 

Un šī ir vienīgā bilde no pils iekšienes, jo tas ir stingri aizliegts. Šeit no galerijas puses to drīkstēja. 

Otrais apskates objekts bija karaliskie staļļi. Tur bija tikai divi zirgi, kurus diemžēl neredzējām tuvumā, jo bija jau aizvesti atpūtā. Nezinām, kur pārējie, iespējams, ka šeit nemaz to vairs nav. Toties te varēja aplūkot visas karietes. To ir ļoti daudz. Visas bildes nelikšu, jo tas neko neizteiks. Tas ir jāredz dzīvē! 

Nu ja drīkst ierāpties, kas man to var liegt! 

Šī ir pati galvenā kariete. Karaļu kronēšanas kariete. To taisīja Džordža III kronēšanai 1761.gadā, bet nepaspēja. Pabeidza tikai gadu pēc tam. Pēc tam šo karieti lietoja katra karaļa kronēšanā un lielās jubilejās. Pēdējo reizi tā tika lietota šī gada 6.maijā, kad kronēja Čārlzu IV un Kamillu. 

Kariete sver 4.tonnas, ir 7,3m gara, 3,8m plata un 2,5m augsta. To var pavilkt tikai 8. speciāli apmācītu zirgu pajūgs. Tā ir noklāta ar īsta zelta plāksnēm. Diezgan iespaidīgi ir to redzēt pavisam tuvu un savām acīm. 

Pēdējā un iespaidīgākā apskates vieta bija Bekingemas pils pieņemšanas telpas. Tās ir telpas, kuras esam redzējuši oficiālos video, kur tiek pieņemti oficiāli apmeklētāji - citu valstu prezidenti un monarhi, vai kādas citas augsta līmeņa personas. Protams, privātajās karaliskās ģimenes telpās nevienu nelaiž, bet arī šo visu redzēt ir ļoti īpaši. Diemžēl, pat kādu slepeno kadru uztaisīt nebija iespējams, jo vienkārši cilvēki bija daudz, arī uzraudzība nopietna un visi godīgi ievēroja šo aizliegumu. 

Izejot no pils bija šī viena vieta, kur varēja nofotografēties ar karaļpāri. 

Un tad visi metās baudīt pēcpusdienas tēju Bekingemas dārzā. Nu es savās fantāzijās biju iedomājusies to visu kaut kā greznāk un svinīgāk, bet... pie pils ir uzbūvēta vieglas konstrukcijas piebūve, kurā izvietoti galdiņi un lete. Liekas bija kādas sešas rindas, kur katrā stāvēja vairāk kā 20 cilvēki. Masas baigās! Visi kāroja padzert pils dārzā kafiju vai tēju. Un mēs jau neatpalikām. izvēlējamies Afternoon Tea Box. Izvēle likās pašsaprotama. Arī ēst gribējās. Bet diemžēl tas nebija tik garšīgi un īpaši kā būtu gribējies. Un Kaspara kastītē trūka lašmaizīte. Skāde, nu! Bet nu mēs to esam izdarījuši un ir labi.

Pirms iziešanas vēl ekskluzīvi pasēdējām pils dārzā. Izbaudījām mirkli. Priekšā mums diezgan liels gabals uz nākamo objektu. 

Vispār jau man bija paredzēts braukt ar metro, bet Kaspars teica, ka jāiet! Mums ir laiks - ejam! Tas jau nekas, ka tikai 5km, bet nu labi, ja jāiet, tad jāiet. Ir jau dziļa pēcpusdiena, bet nākamais objekts rezervēts uz 19. 

Pa ceļam, protams, paskatījāmies citas apskates vietas. Dauningstrīta 10 ir aiz šādas sētas. Četri policisti pilnā ekipējumā stāv pie vārtiem. Es pa maliņu mēģināju noķert tik pazīstamo ēkas fasādi. Nu grūti gan pamanīt un saprast. Bet nu tur ir! 

Pa ceļam vnk smukas vietas pie Temzas. Ceļš lielāko daļu veda gar Temzas krastu. 

Te nu esam otrajā šodienas objektā - Sky Garden. Mums nav bijusi interese doties uz lielo panorāmas ratu, kaut kā galīgi nevelk. Kā arī biļetes uz London Eye ir šausmīgi dārgas, bet es rezervēju biļetes un Sky Garden ir pilnīgi par brīvu. Tas tāds ieteikums netērēt lieki naudu, jo šeit visa Londona pie kājām! Skaisti skati ar vīna glāzi rokās, vai arī vienkārši neko nedzerot un neēdot var lēnā garā izbaudīt panorāmu. Vienīgais rezervācija jāveic laicīgi. Es uz mūsu datumiem brīvas vietas ķēru divu nedēļu garumā mēnesi pirms ceļojuma. Cilvēkus, kuri stāvēja pie ieejas bez rezervācijas, izmeta no rindas. Tur augšā 36.stāvu augstumā ir divi restorāni un divi bāri. Tur regulāri notiek pasākumi, koncerti, modes skates. 

Nogurums uz sejas. 

Uz viesnīcu gan braucām ar metro. Kājas pulsē. Spēka vairs nav. Bet ļoti gribās ēst. Dodamies uz blakus ielu cerībā, ka svētdienas vakara pabs nebūs tik pilns. Naivie... No food, just drink. Mūs burtiski ierāva itāļu krodziņā Mamma mia! Kā izrādījās iekšā rāvējs bija pats saimnieks. O jā! Tas bija ļoti gardi! Delizioso! Eccellente! 

Otrā diena ir galā. Spēka nav vispār. Kārtējie 25km noieti. Bet kā mums veicas ar laiku!!! Septembra beigās +24 grādi! 

Turpinājums sekos...